1. Ķēniņu 21:1—29
21 Pēc tam notika, lūk, kas: jezreēlietim Nābotam piederēja vīna dārzs, kas atradās Jezreēlā,+ līdzās Samarijas ķēniņa Ahaba pilij.
2 Ahabs sacīja Nābotam: ”Atdod man savu vīna dārzu — tas ir blakus manai pilij, un es tur gribu ierīkot sakņu dārzu. Tā vietā es tev došu labāku vīna dārzu, vai arī, ja tu gribi, es to atpirkšu no tevis.”
3 Bet Nābots Ahabam atbildēja: ”Nemūžam es tev neatdošu savu tēvu mantojumu, jo Jehovam tas būtu nepieņemami!”+
4 Ahabs atgriezās pilī saīdzis un drūms, tāpēc ka jezreēlietis Nābots viņam bija atbildējis: ”Es tev neatdošu savu tēvu mantojumu.” Viņš apgūlās savā gultā, aizgrieza seju un neko neēda.
5 Tad viņa sieva Izebele+ ienāca pie viņa un vaicāja: ”Kāpēc tu esi saīdzis un neko neēd?”
6 Viņš atbildēja: ”Es teicu jezreēlietim Nābotam: ”Pārdod man savu vīna dārzu, vai arī, ja tu gribi, tā vietā es tev došu citu vīna dārzu,” — bet viņš sacīja: ”Es tev neatdošu savu vīna dārzu.””
7 ”Vai tad tu neesi Izraēla ķēniņš?” atteica viņa sieva Izebele. ”Celies, ēd un līksmojies! Es tev sagādāšu jezreēlieša Nābota vīna dārzu.”+
8 Tad viņa Ahaba vārdā uzrakstīja vēstules, aizzīmogoja ar viņa zīmogu+ un nosūtīja šīs vēstules vecākajiem+ un augstmaņiem pilsētā, kurā dzīvoja Nābots.
9 Vēstulēs viņa rakstīja: ”Izsludiniet gavēni un nosēdiniet Nābotu tautas priekšā.
10 Divi nelieši lai apsēžas viņam pretī un liecina pret viņu,+ sacīdami: ”Tu esi nolādējis Dievu un ķēniņu!”+ Pēc tam izvediet viņu ārā no pilsētas un nomētājiet ar akmeņiem.”+
11 Un pilsētas vīri, vecākie un augstmaņi, kas dzīvoja viņa pilsētā, rīkojās tā, kā bija rakstīts vēstulēs, ko Izebele viņiem bija atsūtījusi.
12 Viņi izsludināja gavēni un nosēdināja Nābotu tautas priekšā.
13 Tad atnāca divi nelieši, apsēdās pretī Nābotam un tautas priekšā liecināja pret viņu, sacīdami: ”Nābots ir nolādējis Dievu un ķēniņu!”+ Un viņu izveda ārpus pilsētas un nomētāja ar akmeņiem.+
14 Pēc tam Izebelei tika nosūtīta ziņa: ”Nābots ir nomētāts ar akmeņiem.”+
15 Kad Izebele uzzināja, ka Nābots ir nomētāts ar akmeņiem, viņa Ahabam teica: ”Ej un saņem īpašumā jezreēlieša Nābota vīna dārzu,+ ko viņš atteicās tev pārdot, jo Nābota vairs nav starp dzīvajiem; viņš ir miris.”
16 Izdzirdējis, ka Nābots ir miris, Ahabs tūlīt pat devās uz jezreēlieša Nābota vīna dārzu, lai to piesavinātos.
17 Tad Jehova tišbietim Elijam+ teica:
18 ”Ej, uzmeklē Izraēla ķēniņu Ahabu, kas valda Samarijā.+ Viņš ir aizgājis uz Nābota vīna dārzu, lai to pārņemtu savā īpašumā.
19 Paziņo viņam: ”Jehova saka tā: ”Tu esi noslepkavojis cilvēku+ un tagad piesavinies viņa īpašumu?””+ Pēc tam viņam pasludini: ”Jehova saka: ”Tur, kur suņi uzlaizīja Nābota asinis, suņi uzlaizīs arī tavas asinis.”””+
20 Ahabs Elijam teica: ”Tu mani esi atradis, mans ienaidniek!”+ Tas atbildēja: ”Jā, esmu atradis. Dievs ir teicis: ”Tu ietiepīgi dari to, kas Jehovam nepatīk,+
21 tāpēc es likšu nākt pār tevi nelaimei un iznīdēšu tavus pēcnācējus. Es iznīcināšu Ahaba dzimtā katru, kas ir vīriešu kārtas,+ pat visnožēlojamākos un vārgākos Izraēlā.+
22 Un es rīkošos ar tavu dzimtu tāpat kā ar Jerobeāma,+ Nebāta dēla, dzimtu un ar Baešas,+ Ahijas dēla, dzimtu, jo tu manī esi iesvēlis dusmas un esi pamudinājis Izraēlu grēkot.”
23 Bet par Izebeli Jehova ir teicis: ”Izebeli kādā zemes gabalā Jezreēlā ēdīs suņi.+
24 Ikvienu no Ahaba dzimtas, kurš mirs pilsētā, ēdīs suņi, un ikvienu, kas mirs klajā laukā, ēdīs putni.+
25 Vēl neviens tik ietiepīgi nav darījis to, kas Jehovam nepatīk, kā to ir darījis Ahabs,+ savas sievas Izebeles skubināts.+
26 Viņš ir rīkojies sevišķi riebīgi, pielūgdams pretīgos elkus, tāpat kā to bija darījuši amorieši, ko Jehova, izraēliešiem ienākot, bija padzinis no šīs zemes.””+
27 Kad Ahabs to dzirdēja, viņš saplēsa savas drēbes un uzvilka pār miesu maisa drānas. Viņš gavēja, gulēja maisa drānās un staigāja nomākts.
28 Tad Jehova teica tišbietim Elijam:
29 ”Vai tu esi pamanījis, ka Ahabs ir pazemojies manā priekšā?+ Tā kā viņš ir pazemojies manā priekšā, es nelikšu notikt nelaimei viņa dzīves laikā. Es likšu nākt nelaimei pār viņa dzimtu viņa dēla dzīves laikā.”+
