1. Samuēla 1:1—28
1 Efraima kalnos,+ Ramataim-Cofīmā,+ dzīvoja kāds vīrs,* vārdā Elkana.+ Viņš bija efraimietis*, Cūfa dēla Tohū dēla Ēlihus dēla Jerohāma dēls,
2 un viņam bija divas sievas — Anna un Penīna. Penīnai bija bērni, bet Annai ne.
3 Ik gadu Elkana no savas pilsētas gāja uz Šīlo, lai pielūgtu Jehovu, karapulku Pavēlnieku,* un viņam upurētu.+ Tur par Jehovas priesteriem+ kalpoja divi Ēļa dēli, Hofnijs un Pinehass.+
4 Kad Elkana bija nesis upuri, viņš savai sievai Penīnai un visiem viņas dēliem un meitām iedeva katram savu daļu no upurētā dzīvnieka,+
5 bet Annai Elkana iedeva īpašu daļu, jo viņš Annu mīlēja, kaut arī Jehova tai nebija dāvājis bērnus*.
6 Taču otra sieva nemitīgi izsmēja Annu par to, ka Jehova tai nebija devis bērnus, un pastāvīgi viņu sāpināja.
7 Tā Penīna izturējās gadu no gada. Kad vien Anna devās uz Jehovas namu,+ sāncense viņu tik nežēlīgi izsmēja, ka Anna raudāja un neko neēda.
8 Elkana viņai jautāja: ”Anna, kāpēc tu raudi un neko neēd? Kāpēc tu esi tik noskumusi? Vai es tev neesmu labāks par desmit dēliem?”
9 Kad viņi Šīlo bija beiguši ēst un dzert, Anna piecēlās un aizgāja. Bet tobrīd priesteris Ēlis sēdēja savā vietā pie Jehovas svētnīcas*+ ieejas.
10 Anna dziļā sarūgtinājumā sāka lūgt Jehovu+ un izmisīgi raudāt.
11 Viņa deva solījumu: ”Jehova, karapulku Pavēlniek, ja vien tu ievērosi manas bēdas un pieminēsi mani, savu kalponi, ja vien tu neaizmirsīsi mani un dāvāsi man dēlu,+ es viņu atdošu tev, Jehova, uz visu mūžu un viņa mati nekad netiks griezti*.”+
12 Anna tā ilgi lūdzās Jehovu, bet Ēlis viņu vēroja.
13 Anna runāja pie sevis — kustējās vienīgi lūpas, bet balss nebija dzirdama —, tāpēc Ēlis nosprieda, ka viņa ir piedzērusies,
14 un teica: ”Ko tu te dari tādā reibumā? Ej prom un atskurbsti!”
15 Bet Anna atbildēja: ”Nē, mans kungs! Es neesmu dzērusi ne vīnu, ne citu reibinošu dzērienu. Es esmu nelaimīga sieviete, kas izkrata savu sirdi Jehovam.+
16 Neuzskati savu kalponi par nekrietnu, jo visu šo laiku lielās ciešanās un bēdās es esmu lūgusi Dievu.”
17 Tad Ēlis atteica: ”Ej ar mieru, un lai Izraēla Dievs izpilda tavu lūgumu!”+
18 Anna sacīja: ”Kaut tava kalpone iegūtu tavu labvēlību!” un devās prom. Viņa paēda un vairs nebija drūma.
19 Otrā dienā Elkanas saime piecēlās agri no rīta, pielūdza Jehovu un devās mājup uz Rāmu.+ Pēc tam Elkanam bija tuvība ar viņa sievu Annu, un Jehova Annu atcerējās.+
20 Vēl nebija pagājis gads, kad* Annai piedzima dēls, un tā nosauca+ viņu par Samuēlu*, teikdama: ”Es viņu esmu izlūgusies no Jehovas.”
21 Pienāca laiks, kad Elkana ar savu saimi atkal devās upurēt Jehovam ikgadējo upuri+ un savu solījuma upuri,
22 bet šoreiz Anna negāja līdzi.+ Viņa teica vīram: ”Pagaidīsim, līdz zēns būs atšķirts no krūts. Tad es viņu aizvedīšu uz Jehovas namu, lai viņš tur paliek pavisam.”+
23 ”Dari, kā tev šķiet labāk,” atbildēja Elkana. ”Paliec mājās, līdz būsi viņu atšķīrusi. Lai Jehova piepilda tevis sacīto!” Tā Anna palika mājās un zīdīja dēlu, līdz viņš tika atšķirts no krūts.
24 Tiklīdz viņa dēlu bija atšķīrusi, viņa to aizveda uz Jehovas namu Šīlo,+ paņēmusi līdzi trīsgadīgu bulli, ēfu* miltu un krūku vīna.+
25 Tur bullis tika nokauts, bet zēnu aizveda pie Ēļa.
26 Anna viņam teica: ”Ak, mans kungs! Tik tiešām, ka mans kungs ir dzīvs, es esmu tā pati sieviete, kas šeit stāvēja tavā acu priekšā un lūdza Jehovu.+
27 Es toreiz lūdzu pēc šī zēna, un Jehova izpildīja manu lūgumu.+
28 Bet tagad es viņu atdodu Jehovam — viņš ir atdots Jehovam uz visu mūžu.”
Un viņš* tur pielūdza Jehovu.
Zemsvītras piezīmes
^ Elkana bija levīts, bet viņš ir nosaukts par efraimieti, jo viņš dzīvoja Efraima cilts teritorijā. Sk. 1Lk 6:19, 22—28.
^ Vai ”Efraima kalnos, Rāmā, dzīvoja kāds cūfietis”.
^ Sk. ”karapulku Pavēlnieks” skaidrojošajā vārdnīcā.
^ Burt. ”bija aizslēdzis viņas klēpi”.
^ Burt. ”tempļa”.
^ Vai ”un skujamais nazis neskars viņa galvu”.
^ Vai, iesp., ”Pēc kāda laika”.
^ Noz. ”Dieva vārds”.
^ 22 l. Sk. pielikumu B14.
^ Acīmredzot Elkana.
