1. Samuēla 16:1—23
16 Beidzot Jehova sacīja Samuēlam: ”Cik ilgi tu skumsi Saula dēļ?+ Es vairs negribu, lai viņš būtu Izraēla ķēniņš.+ Piepildi ragu ar eļļu+ un dodies ceļā! Es tevi sūtu pie betlēmieša Isaja,+ jo es esmu izraudzījies par ķēniņu vienu no viņa dēliem.”+
2 Bet Samuēls teica: ”Kā lai es eju? Ja Sauls to padzirdēs, viņš mani nogalinās!”+ Jehova atbildēja: ”Paņem līdzi teli un saki, ka esi atnācis nest upuri Jehovam.
3 Ielūdz uz upurēšanu Isaju, un es pateikšu, kas tev jādara. Tev būs jāsvaida tas, kuru es norādīšu.”+
4 Tad Samuēls darīja, kā Jehova bija licis. Kad viņš ieradās Betlēmē,+ pilsētas vecākie izgāja viņam pretī un izbijušies jautāja: ”Vai tu nāc ar mieru?”
5 ”Jā gan!” atbildēja Samuēls. ”Es nāku nest upuri Jehovam. Sagatavojieties, lai jūs būtu svēti, un nāciet man līdzi uz upurēšanu!” Viņš lika sagatavoties arī Isajam un viņa dēliem un uzaicināja tos uz upurēšanu.
6 Kad tie ieradās, Samuēls ievēroja Eliābu+ un nodomāja: ”Patiesi, šis būs Jehovas svaidītais!”
7 Bet Jehova Samuēlam teica: ”Nepievērs uzmanību viņa ārienei un staltajam augumam+ — viņu es neesmu izraudzījies, jo Dievs neskatās tā kā cilvēks. Cilvēks redz to, ko var saskatīt acīm, bet Jehova ielūkojas sirdī.”+
8 Tad Isajs pasauca Abinadabu+ un lika tam iet pie Samuēla, bet viņš teica: ”Arī šo Jehova nav izvēlējies.”
9 Pēc tam Isajs ataicināja Šammu,+ bet Samuēls sacīja: ”Arī viņu Jehova nav izvēlējies.”
10 Tā Isajs citu pēc cita aicināja septiņus dēlus, bet Samuēls teica: ”Jehova nav izraudzījies nevienu no viņiem.”
11 Tad Samuēls jautāja Isajam: ”Vai tie ir visi tavi dēli?” ”Vēl ir atlicis jaunākais,+ viņš gana aitas,”+ atbildēja Isajs, un Samuēls viņu mudināja: ”Sūti pēc viņa, jo mēs nesāksim ēst, kamēr viņš nebūs atnācis.”
12 Un Isajs aizsūtīja pakaļ jaunākajam dēlam. Tas bija izskatīgs jauneklis, sārtiem vaigiem un skaistām acīm.+ Jehova teica Samuēlam: ”Celies un svaidi to, jo tas ir viņš!”+
13 Tad Samuēls paņēma eļļas ragu+ un brāļu klātbūtnē svaidīja Isaja jaunāko dēlu Dāvidu, un kopš tās dienas Jehovas gars piepildīja Dāvidu ar spēku.+ Bet Samuēls atgriezās Rāmā.+
14 Turpretī Saulu Jehovas gars atstāja,+ un Jehova ļāva, lai Saulu moka tumšas domas*.+
15 Kalpi viņam teica: ”Redzi, Dievs ļauj, lai tevi moka tumšas domas.
16 Tāpēc, kungs, pavēli jel saviem kalpiem sameklēt kādu vīru, kas prasmīgi spēlē arfu.+ Kad vien tumšās domas tevi pārņems, lai viņš spēlē — un tev kļūs labāk.”
17 Tad Sauls kalpiem lika: ”Sameklējiet prasmīgu muzikantu un atvediet pie manis!”
18 Kāds no kalpiem teica: ”Es esmu ievērojis, cik prasmīgi muzicē betlēmieša Isaja dēls. Viņš ir varonīgs karotājs,+ izskatīgs jauneklis,+ kas runā saprātīgu valodu, un Jehova ir ar viņu.”+
19 To dzirdot, Sauls sūtīja pie Isaja vēstnešus ar ziņu: ”Atsūti pie manis savu dēlu Dāvidu, kas gana aitas!”+
20 Tad Isajs uzkrāva ēzeļa mugurā maizi, vīna maisu un kazlēnu un lika Dāvidam aizvest to visu Saulam.
21 Tā Dāvids nonāca pie Saula un sāka viņam kalpot.+ Sauls viņu ļoti iemīlēja, un Dāvids kļuva par viņa ieroču nesēju.
22 Sauls sūtīja ziņu Isajam: ”Ļauj Dāvidam palikt pie manis un man kalpot, jo viņš ir izpelnījies manu labvēlību!”
23 Ikreiz, kad Dievs ļāva, lai Saulu pārņem tumšas domas, Dāvids spēlēja arfu, un Saulam kļuva vieglāk, viņš sajutās labāk, un tumšās domas viņu atstāja.+
Zemsvītras piezīmes
^ Burt. ”slikts gars”.
