1. Samuēla 23:1—29
23 Pēc kāda laika Dāvids saņēma ziņu: ”Filistieši karo pret Keīlu+ un aplaupa kuļamklonus!”
2 Tad Dāvids jautāja Jehovam:+ ”Vai man iet cīņā ar filistiešiem? Vai es viņus sakaušu?”, un Jehova atbildēja: ”Ej, tu sakausi filistiešus un izglābsi Keīlu!”
3 Bet Dāvida vīri viņam teica: ”Mēs jau šeit Jūdā+ nejūtamies droši. Kā lai mēs dodamies uz Keīlu cīnīties ar filistiešu karaspēku?”+
4 Dāvids vēlreiz izvaicāja Jehovu,+ un Jehova atbildēja: ”Ej uz Keīlu, jo es nodošu filistiešus tavās rokās.”+
5 Tad Dāvids ar saviem vīriem devās uz Keīlu un uzbruka filistiešiem. Dāvids aizdzina viņu lopus un viņus smagi sakāva, tā izglābdams Keīlas iedzīvotājus.+
6 Kad Abjatārs,+ Ahimeleha dēls, bēga pie Dāvida uz Keīlu, viņš bija paņēmis līdzi efodu.
7 Saulam tika paziņots, ka Dāvids ir Keīlā, un Sauls sacīja: ”Dievs ir nodevis viņu man,+ jo viņš pats ir ieskrējis slazdā — šajā pilsētā ar aizbultētiem vārtiem.”
8 Sauls sasauca karavīrus, lai dotos uz Keīlu un ielenktu Dāvidu un viņa vīrus.
9 Bet Dāvids uzzināja, kas Saulam ir padomā, un lūdza priesterim Abjatāram atnest efodu.+
10 Dāvids sacīja: ”Jehova, Izraēla Dievs, tavs kalps ir dzirdējis, ka Sauls grib nākt uz Keīlu, lai manis dēļ izpostītu šo pilsētu.+
11 Vai Keīlas vadoņi mani izdos Saulam? Vai Sauls nāks šurp, kā tavs kalps ir dzirdējis? Jehova, Izraēla Dievs, lūdzu, dari to zināmu savam kalpam!” Un Jehova atbildēja: ”Jā, viņš nāks.”
12 Dāvids jautāja: ”Vai Keīlas vadoņi izdos mani un manus vīrus Saulam?” ”Jā, izdos,” atbildēja Jehova.
13 Tad Dāvids ar saviem vīriem, kuru bija ap 600,+ atstāja Keīlu un klejoja no vienas vietas uz otru. Kad Saulam tika pavēstīts, ka Dāvids ir aizbēdzis no Keīlas, viņš atteicās no nodoma turp doties.
14 Dāvids uzturējās tuksnesī un mita grūti pieejamās vietās Zīfas+ tuksneša kalnos. Sauls viņu nemitīgi meklēja,+ bet Jehova viņu neatdeva Saulam.
15 Slēpdamies Zīfas tuksnesī, Horešā, Dāvids zināja, ka Sauls viņu meklē, lai nogalinātu.
16 Saula dēls Jonatāns devās pie Dāvida uz Horešu, stiprināja viņa paļāvību uz Jehovu+
17 un sacīja viņam: ”Nebīsties, mans tēvs Sauls netiks tev klāt! Tu valdīsi pār Izraēlu,+ un es būšu otrais pēc tevis. Arī mans tēvs to saprot.”+
18 Pēc tam viņi abi Jehovas priekšā noslēdza vienošanos,+ un Dāvids palika Horešā, bet Jonatāns atgriezās mājās.
19 Vēlāk pie Saula uz Gibeu+ atnāca zīfieši un teica: ”Dāvids slēpjas pie mums+ Horešā+ grūti pieejamās vietās, viņš ir Hahīlas pakalnā+ dienvidos no Ješimonas*.+
20 Kad vien tev labpatīk, ķēniņ, nāc, un mēs viņu nodosim tavās rokās.”+
21 Sauls atbildēja: ”Lai Jehova jūs svētī, jo jūs esat jutuši man līdzi!
22 Bet ejiet, lūdzu, un precīzi noskaidrojiet, kur viņš ir un kurš viņu tur ir redzējis, jo, kā man ir stāstīts, viņš ir ļoti viltīgs.
23 Rūpīgi izpētiet, kur ir visas viņa paslēptuves, un atgriezieties pie manis ar pārbaudītām ziņām. Tad es iešu jums līdzi, un, ja vien viņš ir šajā zemē, es viņu sadzīšu rokā starp visiem Jūdas ļaužu tūkstošiem.”
24 Tā nu viņi devās uz Zīfu+ pirms Saula, bet Dāvids un viņa vīri tobrīd atradās Maonas+ tuksnesī Aravā,+ uz dienvidiem no Ješimonas.
25 Pēc tam Sauls ar saviem vīriem devās viņu meklēt.+ Kad Dāvidam to pastāstīja, viņš Maonas tuksnesī patvērās klintī,+ un Sauls, to uzzinājis, dzinās Dāvidam pakaļ.
26 Sauls tuvojās kalnam no vienas puses, kamēr Dāvids ar saviem vīriem bija otrā pusē. Dāvids bēga+ no Saula, bet Sauls ar saviem vīriem teju jau ielenca Dāvidu, gatavi viņu sagūstīt.+
27 Taču pie Saula ieradās vēstnesis ar ziņu: ”Steigšus nāc atpakaļ, jo zemē ir iebrukuši filistieši!”
28 Tad Sauls pārtrauca vajāt Dāvidu+ un devās cīnīties ar filistiešiem. Tāpēc to vietu nosauca par Mahlekotas* klinti.
29 Dāvids aizgāja no turienes un uzturējās grūti pieejamās vietās Ēn-Gedijā.+
