2. Ķēniņu 9:1—37
9 Pravietis Elīsa pasauca kādu no praviešu dēliem un tam sacīja: ”Apjozies, ņem līdzi šo eļļas trauciņu un ej uz Rāmot-Gileādu!+
2 Kad būsi tur ieradies, uzmeklē Jehu,+ Nimšija dēla Jošafata dēlu, un aicini viņu nama iekštelpā, prom no pārējiem.
3 Tad paņem trauciņu, izlej eļļu viņam uz galvas un pavēstī: ”Jehova saka: ”Es tevi svaidu* par ķēniņu pār Izraēlu!””+ Pēc tam atver durvis un bez kavēšanās bēdz.”
4 Tā nu šis pravieša kalps devās ceļā uz Rāmot-Gileādu.
5 Nonācis tur un ieraudzījis sapulcējušos karavadoņus, viņš teica: ”Man tev ir kāda ziņa, vadoni!” ”Kuram no mums?” Jehus jautāja. Viņš atbildēja: ”Tev, vadoni.”
6 Jehus piecēlās un iegāja namā, bet pravieša kalps izlēja eļļu viņam uz galvas un teica: ”Izraēla Dievs Jehova saka: ”Es tevi svaidu par ķēniņu pār Jehovas tautu — pār Izraēlu.+
7 Tev jāiznīcina sava kunga Ahaba dzimta — tā es atriebšu gan savu kalpu praviešu, gan visu pārējo Jehovas kalpu asinis, kuri ir miruši no Izebeles rokas.+
8 Visa Ahaba dzimta ies bojā. Es iznīcināšu Ahaba dzimtā katru, kas ir vīriešu kārtas, pat visnožēlojamākos un vārgākos Izraēlā.+
9 Es rīkošos ar Ahaba dzimtu tāpat kā ar Jerobeāma, Nebāta dēla, dzimtu+ un ar Baešas, Ahijas dēla, dzimtu.+
10 Bet Izebeli kādā zemes gabalā Jezreēlā ēdīs suņi,+ un neviens viņu neapglabās.”” To pateicis, viņš atvēra durvis un metās bēgt.+
11 Kad Jehus atgriezās pie pārējiem ķēniņa karaspēka vadoņiem, tie viņam jautāja: ”Vai viss kārtībā? Kāpēc tas trakais bija atnācis pie tevis?” Viņš atbildēja: ”Jūs taču pazīstat šo cilvēku un zināt, kā viņš runā.”
12 ”Neizlokies! Saki, ko viņš teica,” tie uzstāja. Tad viņš pastāstīja, ko tas bija teicis, un piebilda, ka pēc tam šis vīrs bija paziņojis: ”Jehova saka: ”Es tevi svaidu par ķēniņu pār Izraēlu.””+
13 To izdzirdējuši, tie visi steigšus paņēma savas drēbes, izklāja tās viņa priekšā uz pakāpieniem,+ pūta ragu un sauca: ”Jehus ir kļuvis par ķēniņu!”+
14 Tad Jehus,+ Nimšija dēla Jošafata dēls, sarīkoja sazvērestību pret Jorāmu.
Jorāms kopā ar visu Izraēlu pie Rāmot-Gileādas+ bija cīnījies pret Aramas ķēniņu Hazaēlu.+
15 Pēc tam ķēniņš Jorāms bija atgriezies Jezreēlā,+ lai sadziedētu ievainojumus, ko bija guvis cīņā ar aramiešiem, karodams ar Aramas ķēniņu Hazaēlu.+
Jehus teica: ”Ja jūs esat ar mani, tad neļaujiet nevienam atstāt pilsētu, lai šī ziņa nenonāktu Jezreēlā!”
16 Tad Jehus iekāpa ratos un brauca uz Jezreēlu. Tur gulēja ievainotais Jorāms, un viņu apraudzīt bija ieradies Jūdas ķēniņš Ahazja.
17 Sargs, kas stāvēja tornī Jezreēlā, ieraudzīja tuvojamies Jehu ar lielu pulku un ziņoja: ”Es redzu lielu pulku!” Jorāms pavēlēja: ”Sūti tiem pretī jātnieku un liec jautāt: ”Vai jūs nākat ar mieru?””
18 Jātnieks izjāja Jehum pretī un teica: ”Ķēniņš liek jautāt: ”Vai jūs nākat ar mieru?”” Bet Jehus atbildēja: ”Par kādu mieru var būt runa? Griezies apkārt un seko man!”
Sargs ziņoja: ”Vēstnesis ir nonācis līdz tiem, bet nejāj atpakaļ.”
19 Ķēniņš aizsūtīja otru jātnieku, kas aizjāja līdz tiem un teica: ”Ķēniņš liek jautāt: ”Vai jūs nākat ar mieru?”” Bet Jehus atbildēja: ”Par kādu mieru var būt runa? Griezies apkārt un seko man!”
20 Sargs ziņoja: ”Viņš ir nonācis pie tiem, bet nejāj atpakaļ, un viens no tiem brauc kā Jehus, Nimšija dēladēls, jo viņš brauc kā neprātīgs.”
21 Jorāms pavēlēja: ”Iejūdziet zirgus ratos!” Tas tika izdarīts, un Izraēla ķēniņš Jorāms un Jūdas ķēniņš Ahazja+ katrs savos ratos izbrauca pretī Jehum. Tie viņu sastapa jezreēlieša Nābota zemes gabalā.+
22 Ieraudzījis Jehu, Jorāms vaicāja: ”Vai tu nāc ar mieru, Jehu?” Bet tas atbildēja: ”Kāds gan var būt miers, kamēr nav darīts gals tavas mātes Izebeles netiklībai*+ un visām viņas burvestībām?”+
23 Tad Jorāms pagrieza ratus, lai bēgtu, un sauca Ahazjam: ”Ahazja! Nodevība!”
24 Jehus satvēra loku un iešāva Jorāmam starp lāpstiņām, tā ka bulta caurdūra sirdi, un Jorāms ratos saļima.
25 ”Ņem un nomet viņu jezreēlieša Nābota zemes gabalā!”+ Jehus pavēlēja savam palīgam Bidkaram. ”Atceries, kad mēs ar tevi braucām ratos aiz viņa tēva Ahaba, Jehova pasludināja:+
26 ””Zini: vēl vakar es redzēju Nābota un viņa dēlu asinis,”+ saka Jehova. ”Es tev atmaksāšu+ šai pašā zemes gabalā,” saka Jehova.” Tāpēc ņem un nomet viņu šajā zemes gabalā, lai piepildītos Jehovas teiktais!”+
27 Kad Jūdas ķēniņš Ahazja+ to redzēja, viņš aizbēga pa ceļu, kas ved uz dārza māju. (Vēlāk, dzīdamies viņam pakaļ, Jehus deva pavēli: ”Nogaliniet arī viņu!” Ahazja tika ievainots, kad ratos brauca uz Gūru, kas ir pie Jibleāmas.+ Viņš vēl aizbēga līdz Megidai, bet tur nomira.
28 Viņa kalpi aizveda viņu ratos uz Jeruzālemi un apglabāja pie viņa tēviem Dāvida pilsētā.+
29 Ahazja+ bija kļuvis par Jūdas ķēniņu Jorāma, Ahaba dēla, vienpadsmitajā valdīšanas gadā.)
30 Jehus ieradās Jezreēlā.+ Kad Izebele+ to izdzirdēja, viņa uzkrāsoja acis* un skaisti sakārtoja matus. Viņa lūkojās pa logu
31 un, Jehum braucot iekšā pa vārtiem, prasīja: ”Vai Zimrijs, sava kunga slepkava, ņēma labu galu?”+
32 Jehus paraudzījās augšup uz logu un izsaucās: ”Kurš ir manā pusē? Kurš?”+ Tūlīt pat lejup uz viņu palūkojās divi vai trīs galminieki.
33 ”Grūdiet viņu lejā!” viņš izrīkoja, un tie nogrūda Izebeli lejā. Viņas asinis apšļakstīja mūri un zirgus, un Jehus zirgi viņu samīdīja.
34 Bet viņš iegāja iekšā, ēda un dzēra un pēc tam sacīja: ”Ejiet un apglabājiet šo nolādēto! Viņa tomēr ir ķēniņa meita.”+
35 Bet tie, kas aizgāja viņu apbedīt, neatrada neko citu kā vien viņas galvaskausu, pēdas un plaukstas.+
36 Kad tie atgriezušies pastāstīja par to Jehum, viņš teica: ”Tā piepildās Jehovas vārdi,+ ko viņš ir pavēstījis ar sava kalpa tišbieša Elijas starpniecību: ”Suņi ēdīs Izebeles miesu kādā zemes gabalā Jezreēlā.+
37 Izebeles līķis gulēs zemes gabalā Jezreēlā kā mēsli tīrumā, lai neviens nevarētu teikt: ”Tā ir Izebele!”””
Zemsvītras piezīmes
^ Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
^ Vai ”elkdievībai”.
^ Vai ”uzklāja melnas acu ēnas”.
