2. Samuēla 9:1—13
-
Dāvids izrāda labvēlību Mefibošetam (1—13)
9 Dāvids vaicāja: ”Vai ir atlicis kāds no Saula dzimtas, kuram es Jonatāna dēļ varētu izrādīt labvēlību*?”+
2 Saula namā bija kalpojis kāds vīrs, vārdā Ciba,+ un viņš tika ataicināts pie Dāvida. Ķēniņš jautāja: ”Vai tu esi Ciba?”, un tas atbildēja: ”Jā, tas esmu es, tavs kalps!”
3 Tad ķēniņš atkal vaicāja: ”Vai ir atlicis kāds no Saula dzimtas, kuram es varētu izrādīt Dievam tīkamu labvēlību?” Ciba sacīja: ”Vēl ir dzīvs Jonatāna dēls. Viņam ir sakropļotas kājas.”+
4 ”Kur viņš ir?” prasīja ķēniņš, un Ciba atbildēja: ”Lodebarā, Amiēla dēla Māhīra+ namā.”
5 Tad ķēniņš Dāvids lika to atvest no Māhīra, Amiēla dēla, nama Lodebarā.
6 Ieradies pie Dāvida, Saula dēla Jonatāna dēls Mefibošets nometās ceļos un paklanījās līdz zemei. Dāvids viņu uzrunāja: ”Mefibošet!”, un viņš atsaucās: ”Esmu tavs kalps!”
7 Dāvids teica: ”Nebaidies, jo tava tēva Jonatāna dēļ es gribu izrādīt tev labvēlību.+ Es tev atdošu visu tava vectēva Saula zemi, un tu allaž ēdīsi pie mana galda.”+
8 Nometies zemē, Mefibošets sacīja: ”Kas gan ir tavs kalps, ka tu esi pievērsis uzmanību tādam beigtam sunim+ kā man?”
9 Ķēniņš aizsūtīja pēc Saula kalpa Cibas un viņam teica: ”Visu, kas piederēja Saulam un viņa dzimtai, es piešķiru tava kunga mazdēlam.+
10 Tu ar saviem dēliem un kalpiem apstrādā viņa zemi un ievāc ražu, lai tava kunga mazdēla Mefibošeta saimei būtu iztika, bet viņš pats allaž ēdīs pie mana galda.”+
Ciba, kam bija piecpadsmit dēli un divdesmit kalpi,+
11 ķēniņam atbildēja: ”Tavs kalps darīs visu, ko mans kungs un ķēniņš pavēl.” Tā Mefibošets turpmāk ēda pie Dāvida galda kā paša ķēniņa dēls.
12 Bet Mefibošetam bija mazs dēlēns Miha,+ un visi, kas dzīvoja Cibas namā, kļuva par Mefibošeta kalpiem.
13 Mefibošets dzīvoja Jeruzālemē un allaž ēda pie ķēniņa galda.+ Viņam abas kājas bija sakropļotas.+
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”uzticīgu mīlestību”.