2. Mozus 8:1—32
8 Tad Jehova Mozum teica: ”Ej un pavēsti faraonam: ”Tā saka Jehova: ”Atlaid manu tautu, lai tā man kalpo,+
2 bet, ja tu atteiksies to laist, es tavai zemei uzsūtīšu vardes.+
3 Un Nīla mudžēs no vardēm, tās nāks ārā un ielīdīs tavā namā, tavā guļamistabā un tavā gultā, tavu kalpu namos un pie taviem ļaudīm, tavās krāsnīs un abrās.+
4 Vardes apsēdīs gan tevi pašu, gan tavu tautu, gan visus tavus kalpus.”””
5 Jehova Mozum norādīja: ”Saki Āronam: ”Izstiep savu nūju pār upēm, Nīlas kanāliem un dūksnājiem un uzlaid Ēģiptei vardes!””
6 Ārons izstiepa roku pār Ēģiptes ūdeņiem, un vardes nāca ārā un noklāja visu zemi.
7 Bet burvji ar savām slepenajām mākslām izdarīja to pašu: arī viņi uzsūtīja Ēģiptei vardes.+
8 Tad faraons pasauca Mozu un Āronu un teica: ”Lūdziet Jehovu, lai viņš aizvāc vardes no manis un manas tautas,+ jo es laidīšu jūsu tautu upurēt Jehovam.”
9 Mozus sacīja: ”Esi tik laipns un pasaki, kad man lūgt par tevi un taviem kalpiem, un tavu tautu, lai vardes tiek aizvāktas no jums un jūsu namiem un paliek vienīgi Nīlā.”
10 Faraons atbildēja: ”Rīt!”, un Mozus teica: ”Notiks tā, kā tu saki, lai tu zinātu, ka nav neviena, kas līdzinātos mūsu Dievam Jehovam!+
11 Vardes tiks aizvāktas no tevis, taviem namiem, taviem kalpiem un tavas tautas un paliks vienīgi Nīlā.”+
12 Pēc tam Mozus un Ārons aizgāja no faraona, un Mozus lūdza Jehovu, lai viņš dara galu vardēm, ko bija uzsūtījis faraonam.+
13 Jehova izpildīja Mozus lūgumu, un vardes nobeidzās namos, pagalmos un laukos.
14 Ļaudis krāva tās kaudžu kaudzēs, un zeme smirdēja.
15 Bet, kad faraons redzēja, ka var atviegloti uzelpot, viņš ietiepās+ un tiem neklausīja, gluži kā Jehova bija teicis.
16 Tad Jehova Mozum lika: ”Saki Āronam: ”Izstiep savu nūju un sit zemes putekļus, lai tie visā Ēģiptē kļūst par knišļiem!””
17 Viņi tā arī darīja. Ārons izstiepa nūju, sita zemes putekļus, un knišļi uzbruka gan cilvēkiem, gan lopiem. Visi putekļi Ēģiptē kļuva par knišļiem.+
18 Burvji mēģināja izdarīt tāpat un centās radīt knišļus ar savām slepenajām mākslām,+ bet viņi to nespēja, un knišļi mocīja cilvēkus un lopus.
19 Burvji faraonam sacīja: ”Tas ir Dieva pirksts!”+ Bet faraons palika nepiekāpīgs un atteicās klausīties, gluži kā Jehova bija teicis.
20 Jehova Mozum sacīja: ”Celies agri no rīta un, kad faraons izies pie ūdens, nostājies viņa priekšā un saki: ”Tā saka Jehova: ”Atlaid manu tautu, lai tā man kalpo!
21 Bet, ja tu manu tautu nelaidīsi, es tev un taviem kalpiem, tavai tautai un taviem namiem uzsūtīšu dundurus, tā ka dunduri piepildīs ēģiptiešu namus un noklās pat zemi, uz kuras viņi stāv.
22 Bet Gošenes novadu, kur dzīvo mana tauta, es tajā dienā pasaudzēšu, un tur nekādu dunduru nebūs.+ Tā jūs zināsiet, ka es, Jehova, esmu šajā zemē.+
23 Es parādīšu, kāda ir starpība starp manu tautu un tavu tautu. Šī zīme būs rīt.”””
24 Jehova tā darīja, un faraona un viņa kalpu namus un visu Ēģipti apsēda dunduru mākoņi,+ un dunduri postīja zemi.+
25 Tad faraons pasauca Mozu un Āronu un teica: ”Ejiet un upurējiet savam Dievam tepat, šajā zemē!”
26 Bet Mozus atbildēja: ”Tas nebūtu pareizi, jo upuri, ko mēs gribam nest savam Dievam Jehovam, ēģiptiešiem liksies riebīgi.+ Ja mēs saniknosim ēģiptiešus, nesdami savus upurus viņu acu priekšā, viņi taču mūs nomētās ar akmeņiem!
27 Mēs dosimies trīs dienu gājumā tuksnesī un tur upurēsim savam Dievam Jehovam, gluži kā viņš mums ir licis.”+
28 Tad faraons teica: ”Es jūs laidīšu upurēt jūsu Dievam Jehovam tuksnesī, vienīgi neejiet tik tālu. Lūdziet par mani!”+
29 Mozus sacīja: ”Labi, es došos prom un lūgšu Jehovu, un rīt dunduri atstāsies no faraona, viņa kalpiem un viņa tautas. Bet lai faraons beidz mūs mānīt, nelaizdams tautu upurēt Jehovam.”+
30 Aizgājis no faraona, Mozus lūdza Jehovu,+
31 un Jehova izpildīja Mozus lūgumu. Dunduri atstājās no faraona, viņa kalpiem un viņa tautas, tā ka nepalika neviens pats.
32 Tomēr faraons atkal ietiepās un neatlaida tautu.
