4. Mozus 16:1—50
16 Tad Korahs,+ Levija+ dēla Kehāta+ dēla Jichāra+ dēls, un rūbenieši+ Dātans un Abirāms, Eliāba+ dēli, un Ons, Peleta dēls,
2 sacēlās pret Mozu. Viņiem pievienojās divsimt piecdesmit izraēlieši — tautas vadoņi, izraudzīti pārstāvji, ievērojami vīri.
3 Viņi sapulcējās un teica Mozum un Āronam: ”Mums reiz pietiek!+ Visa tauta taču ir svēta,+ un Jehova ir tās vidū!+ Kādas jums tiesības celt sevi augstāk par Jehovas draudzi?”
4 To dzirdot, Mozus nometās ar seju pie zemes.
5 Pēc tam viņš Koraham un visiem tā atbalstītājiem atbildēja: ”Rīt no rīta Jehova parādīs, kurš viņam pieder,+ kurš ir svēts un kurš drīkst viņam tuvoties.+ Kuru viņš pats izraudzīsies,+ tas arī viņam tuvosies.
6 Dariet tā: paņemiet ogļu traukus,+ tu, Korah, ar visu savu pulku,+
7 un rīt Jehovas priekšā ielieciet tur kvēlojošas ogles un virsū uzlieciet kvēpināmo. Kuru Jehova izraudzīsies,+ tas ir svēts. Levija dēli,+ jūs esat aizgājuši par tālu!”
8 Mozus Koraham sacīja: ”Uzklausiet, lūdzu, Levija dēli!
9 Vai jums ar to vēl par maz, ka Izraēla Dievs ir izraudzījies jūs no pārējo izraēliešu vidus+ un ļāvis jums tuvoties viņam, lai jūs rūpētos par Jehovas mājokli un kalpotu tautas labā?+
10 Vai nepietiek, ka viņš tevi un visus tavus brāļus, Levija dēlus, ir pietuvinājis sev? Nu jūs esat sagribējuši arī priesteru amatu?+
11 Tā jūs visi — tu un tavu atbalstītāju pulks — esat nostājušies pret Jehovu. Jo kas gan ir Ārons, ka jūs pret viņu kurnat?”+
12 Tad Mozus sūtīja pēc Dātana un Abirāma,+ Eliāba dēliem, bet tie atteica: ”Mēs nenāksim!
13 Vai nepietiek, ka tu mūs esi aizvedis no zemes, kur plūst piens un medus, lai nobeigtu mūs tuksnesī?+ Tu vēl gribi uzmesties mums par valdnieku?
14 Nekādā zemē, kur plūst piens un medus,+ tu mūs neesi ievedis un nekādus laukus un vīna dārzus neesi piešķīris! Tu gribi šiem vīriem acis aizmiglot*? Nekur mēs neiesim!”
15 Ļoti sadusmots, Mozus vērsās pie Jehovas: ”Neskaties uz viņu labības upuriem! Pat ne ēzeli es neesmu no viņiem ņēmis, nedz kādam no viņiem ļaunu darījis!”+
16 Pēc tam Mozus teica Koraham: ”Rīt ar visu savu atbalstītāju pulku ierodies Jehovas priekšā, un lai nāk arī Ārons.
17 Paņemiet katrs savu ogļu trauku, ielieciet tur kvēpināmo un nesiet šos divsimt piecdesmit ogļu traukus Jehovas priekšā; arī jūs abi ar Āronu nāciet katrs ar savu ogļu trauku.”
18 Tā nu tie visi paņēma savus ogļu traukus, ielika tur kvēlojošas ogles un kvēpināmo un kopā ar Mozu un Āronu nostājās pie saiešanas telts ieejas.
19 Kad Korahs bija sapulcējis savus atbalstītājus+ pie saiešanas telts ieejas, visai tautai parādījās Jehovas spožums*.+
20 Tad Jehova sacīja Mozum un Āronam:
21 ”Nošķirieties no šī pulka, un es tos vienā mirklī iznīcināšu!”+
22 Bet viņi krita ar seju pie zemes un lūdza: ”Dievs, ak, Dievs, kas dod dzīvību visiem!+ Vai viena cilvēka grēka dēļ tu dusmosies uz visu tautu?”+
23 Jehova Mozum atbildēja:
24 ”Saki ļaudīm: ”Atkāpieties uz visām pusēm no Koraha, Dātana un Abirāma teltīm!””+
25 Mozus piecēlās un kopā ar izraēliešu vecākajiem+ devās pie Dātana un Abirāma.
26 Viņš uzrunāja tautu: ”Atkāpieties jel no šo ļauno vīru teltīm un nepieskarieties nekam, kas viņiem pieder, lai jūs neietu bojā viņu grēku dēļ!”
27 Ļaudis uzreiz atkāpās no Koraha, Dātana un Abirāma teltīm, bet Dātans un Abirāms iznāca laukā un kopā ar savām sievām un bērniem nostājās katrs pie savas telts ieejas.
28 Mozus sacīja: ”Lūk, kā jūs uzzināsiet, ka Jehova man ir licis to visu darīt un es nerīkojos pats uz savu galvu:
29 ja šie cilvēki mirs parastā nāvē, kā mirst visi cilvēki, un viņu gals būs tāds pats kā visiem, tad Jehova nav mani sūtījis.+
30 Bet, ja Jehova darīs kaut ko nebijušu un zeme atvērsies un aprīs viņus kopā ar visu, kas viņiem pieder, tā ka viņi dzīvi nogrims kapā*, tad jūs sapratīsiet, ka šie vīri ir nicinājuši Jehovu.”
31 Tiklīdz Mozus to bija pateicis, zeme zem viņu kājām pāršķēlās.+
32 Zeme atvērās un aprija viņus kopā ar viņu saimēm, kā arī visus Koraha ļaudis+ un viņu mantu.
33 Tā šie vīri un visi viņu ļaudis dzīvi nogrima kapā*. Zeme aizvērās, un tie pazuda no tautas vidus.+
34 Dzirdot to kliedzienus, izraēlieši metās bēgt, viņi sauca: ”Ka tikai zeme neaprij arī mūs!”
35 Tad nāca uguns no Jehovas+ un aprija divsimt piecdesmit vīrus, kas bija atnesuši kvēpināmo.+
36 Pēc tam Jehova norādīja Mozum:
37 ”Saki Eleāzaram, priestera Ārona dēlam, lai viņš no deguma vietas paņem ogļu traukus,+ jo tie ir svēti, bet ogles lai izkaisa kādu gabalu nostāk.
38 To vīru ogļu trauki, kuri par savu grēku samaksāja ar dzīvību, ir jāpārkaļ plānās plāksnēs, ar kurām ir jāpārklāj altāris,+ jo šie trauki bija atnesti Jehovas priekšā, tāpēc tie ir svēti. Lai tie izraēliešiem ir par brīdinājumu.”+
39 Tad priesteris Eleāzars paņēma sadegušo vīru ogļu traukus un no šiem vara traukiem izkala pārklājumu altārim,
40 kā Jehova viņam ar Mozus starpniecību bija licis, lai atgādinātu izraēliešiem, ka neviens nepiederīgs cilvēks, kas nav no Ārona pēcnācējiem, nedrīkst dedzināt kvēpināmo Jehovas priekšā+ un neviens nedrīkst rīkoties kā Korahs un viņa atbalstītāji.+
41 Bet jau nākamajā dienā visi izraēlieši sāka kurnēt un pārmest Mozum un Āronam:+ ”Jūs iegrūdāt nāvē Jehovas tautu!”
42 Kad tauta, kas bija noskaņota pret Mozu un Āronu, bija sapulcējusies kopā, visi pagriezās pret saiešanas telti un ieraudzīja, ka to apsedz mākonis un parādās Jehovas spožums.+
43 Mozus un Ārons piegāja pie saiešanas telts,+
44 un Jehova sacīja Mozum:
45 ”Nošķirieties no šī pulka, un es tos vienā mirklī iznīcināšu!”+ Tad tie nometās ar seju pie zemes,+
46 un pēc tam Mozus teica Āronam: ”Paņem ogļu trauku, ieliec tajā kvēlojošas ogles no altāra,+ uzliec virsū kvēpināmo un steidzies pie tautas! Izlīdzini grēkus tās labā,+ jo Jehova ir sadusmots un ir sākusies sērga!”
47 Ārons nekavējoties paņēma ogļu trauku, kā Mozus bija licis, un skrēja pie tautas, jo sērga tautā jau bija sākusies. Ielicis traukā kvēpināmo, viņš sāka izlīdzināt grēkus tautas labā.
48 Viņš stāvēja starp mirušajiem un dzīvajiem, un tad sērga beidzās.
49 Sērgā mira 14 700 cilvēku, neskaitot tos, kas gāja bojā Koraha dēļ.
50 Kad sērga bija beigusies, Ārons atgriezās pie Mozus saiešanas telts ieejas priekšā.
