4. Mozus 19:1—22
-
Sarkanā govs un attīrīšanās ūdens (1—22)
19 Jehova sacīja Mozum un Āronam:
2 ”Šāds ir Jehovas noteiktais likums: ”Liec, lai izraēlieši tev atved sarkanu govi, pilnīgi veselu, bez mazākā trūkuma,+ kura nekad nav bijusi iejūgta.
3 Nododiet to priesterim Eleāzaram, lai viņš to izved ārā no nometnes, un tur govs ir jānokauj viņa acu priekšā.
4 Pēc tam lai priesteris Eleāzars iemērc pirkstu govs asinīs un septiņas reizes slaka tās saiešanas telts ieejas virzienā,+
5 bet govi lai sadedzina, viņam redzot. Gan tās āda, gan gaļa, gan asinis un zarnas ar visu saturu ir jāsadedzina.+
6 Priesteris lai paņem ciedrkoka gabalu, izopu*+ un košsarkanu pavedienu un iemet tos ugunī, kur govs tiek dedzināta.
7 Tad priesterim jāmazgā savas drēbes un arī pašam jāmazgājas ūdenī, un pēc tam viņš drīkst atgriezties nometnē, bet viņš ir netīrs līdz vakaram.
8 Arī tam, kurš govi ir sadedzinājis, ir jāmazgā drēbes un jāmazgājas pašam, un viņš ir netīrs līdz vakaram.
9 Lai kāds, kurš ir tīrs, savāc govs pelnus+ un noliek tīrā vietā ārpus nometnes, un izraēliešiem šie pelni ir jāglabā, lai varētu pagatavot attīrīšanās ūdeni.+ Tas ir grēku upuris.
10 Lai tas, kurš ir savācis govs pelnus, mazgā savas drēbes, un viņš ir netīrs līdz vakaram.
Tas ir mūžīgs likums izraēliešiem un ienācējiem, kas apmetušies viņu vidū:+
11 katrs, kas pieskaras mirušam cilvēkam, ir netīrs septiņas dienas.+
12 Trešajā dienā viņam ir jāattīrās ar šo ūdeni, un septītajā dienā viņš būs tīrs, bet, ja viņš trešajā dienā neattīrīsies, septītajā dienā viņš nebūs tīrs.
13 Ja kāds, kas ir pieskāries mirušam cilvēkam, neattīrās, viņš ir aptraipījis Jehovas mājokli+ un ir jāizskauž no Izraēla*.+ Tā kā viņš nav slacīts ar attīrīšanās ūdeni,+ viņš joprojām ir netīrs un viņa netīrība paliek uz viņa.
14 Ja kāds nomirst teltī, likums ir šāds: ikviens, kas ienāk teltī, un ikviens, kas tur jau atrodas, ir netīrs septiņas dienas.
15 Visi trauki, kas nav cieši aizvākoti, arī ir netīri.+
16 Katrs, kas laukā pieskaras kādam, kurš ir nogalināts ar zobenu vai miris dabīgā nāvē, vai cilvēka kaulam, vai kapam, ir netīrs septiņas dienas.+
17 Lai netīro attīrītu, ir jāpaņem pelni no sadedzinātā grēku upura, jāieber tie traukā un virsū jāuzlej avota ūdens.
18 Tad lai kāds, kas ir tīrs,+ paņem izopu,+ iemērc to ūdenī un apslaka telti, visus traukus un cilvēkus, kas tur ir atradušies, un to, kurš ir pieskāries kaulam, nogalinātajam, dabīgā nāvē mirušajam vai kapam.
19 Tīrajam jāapslaka netīrais trešajā un septītajā dienā, un septītajā dienā viņam tas jāattīra no grēka;+ tad lai tas mazgā drēbes un pats mazgājas ūdenī, un vakarā tas būs tīrs.
20 Bet, ja kāds, kas ir kļuvis netīrs, neattīrās, viņš ir jāsoda ar nāvi,+ jo viņš ir aptraipījis Jehovas svētnīcu. Viņš nav slacīts ar attīrīšanās ūdeni, tāpēc viņš ir netīrs.
21 Tas izraēliešiem ir mūžīgs likums: tam, kurš ir slacījis attīrīšanās ūdeni,+ ir jāmazgā savas drēbes, un tas, kurš ir pieskāries šim ūdenim, ir netīrs līdz vakaram.
22 Viss, kam netīrais pieskaras, kļūst netīrs, un katrs, kas tam pieskaras, ir netīrs līdz vakaram.””+
