Apustuļu darbi 10:1—48
10 Cēzarejā bija kāds vīrs, ko sauca Kornēlijs, virsnieks* tā sauktajā itāļu kohortā*.
2 Viņš bija ticīgs cilvēks un bijās Dievu līdz ar visu savu saimi, daudz palīdzēja trūcīgajiem* un pastāvīgi vērsās pie Dieva karstās lūgšanās.
3 Ap dienas devīto stundu*+ viņš parādībā skaidri redzēja Dieva eņģeli ienākam pie viņa un sakām: ”Kornēlij!”
4 Kornēlijs pārbijies lūkojās uz eņģeli un jautāja: ”Ko tu vēlies, kungs?” Tas viņam atbildēja: ”Dievs ir uzklausījis tavas lūgšanas un ievērojis, kā tu palīdzi trūcīgajiem*.+
5 Tagad sūti vīrus uz Jafu un ataicini Sīmani, sauktu arī par Pēteri.
6 Viņš ir apmeties pie ādmiņa Sīmaņa, kam ir māja pie jūras.”
7 Tiklīdz eņģelis, kas ar viņu runāja, bija aizgājis, Kornēlijs pasauca divus kalpus un kādu dievbijīgu kareivi no tiem, kas pastāvīgi bija viņa rīcībā,
8 pastāstīja tiem visu un aizsūtīja tos uz Jafu.
9 Nākamajā dienā, kad tie vēl bija ceļā un tuvojās pilsētai, Pēteris ap sesto stundu* uzkāpa uz jumta lūgt Dievu.
10 Bet tad viņš sajuta stipru izsalkumu un gribēja paēst. Kamēr ēdiens vēl tika gatavots, Pēteris saņēma parādību*:+
11 viņš redzēja debesis atvērtas un no tām nolaižamies kaut ko līdzīgu lielam linu palagam, kas aiz četriem stūriem tiek laists zemē.
12 Tajā bija visādi četrkājaini dzīvnieki un rāpuļi, kā arī putni.
13 Tad kāda balss viņam teica: ”Celies, Pēteri, kauj un ēd!”
14 Bet Pēteris atbildēja: ”Nemūžam, kungs, jo es nekad neesmu ēdis neko aptraipītu un netīru.”+
15 Tad balss atkal viņu uzrunāja, jau otro reizi: ”Nesauc par aptraipītu to, ko Dievs ir attīrījis.”
16 Tā notika vēl trešo reizi, un tūlīt tas viss tika pacelts debesīs.
17 Pēteris vēl aizvien bija neizpratnē, ko šī parādība varētu nozīmēt, kad Kornēlija sūtītie vīri, noskaidrojuši, kur ir Sīmaņa māja, jau stāvēja pie vārtiem.+
18 Tie skaļi vaicāja, vai tur viesojas Sīmanis, ko sauc par Pēteri.
19 Kamēr Pēteris joprojām pārdomāja parādību, gars+ viņam teica: ”Tevi meklē trīs vīri.
20 Kāp lejā un ej tiem līdzi, nemaz nešaubīdamies, jo es tos esmu sūtījis.”
21 Nokāpis pie tiem, Pēteris sacīja: ”Es esmu tas, ko jūs meklējat. Kādēļ esat atnākuši?”
22 Tie atbildēja: ”Virsnieks Kornēlijs,+ taisns un dievbijīgs vīrs, par ko visa jūdu tauta runā tikai labu, no svēta eņģeļa ir saņēmis Dieva norādījumu aicināt tevi uz savu namu un uzklausīt, kas tev sakāms.”
23 Tad Pēteris tos ieaicināja iekšā un uzņēma kā savus viesus.
Otrā dienā viņš kopā ar dažiem brāļiem no Jafas devās tiem līdzi.
24 Nākamajā dienā viņi nonāca Cēzarejā. Kornēlijs, sasaucis savus radus un tuvākos draugus, viņus jau gaidīja.
25 Kad Pēteris ienāca, Kornēlijs izgāja viņam pretī, nometās ceļos viņam pie kājām un viņu godināja.
26 Bet Pēteris piecēla Kornēliju kājās, teikdams: ”Celies! Arī es esmu tikai cilvēks.”+
27 Sarunādamies ar Kornēliju, Pēteris iegāja iekšā un ieraudzīja, ka tur ir sanācis daudz ļaužu.
28 Viņš tos uzrunāja: ”Jūs labi zināt, ka jūdiem nav atļauts saieties ar cittautiešiem vai tiem tuvoties.+ Taču Dievs man ir parādījis, ka nevienu cilvēku nevajag saukt par aptraipītu vai netīru.+
29 Tāpēc, kad mani aicināja, es bez ierunām nācu šurp. Sakiet, kādēļ jūs mani esat aicinājuši?”
30 Tad Kornēlijs pastāstīja: ”Pirms četrām dienām ap šo pašu laiku, devītajā stundā, es savā namā lūdzu Dievu, kad manā priekšā nostājās vīrs spožā tērpā
31 un teica: ”Kornēlij, Dievs ir uzklausījis tavu lūgšanu un ievērojis, kā tu palīdzi trūcīgajiem.
32 Sūti uz Jafu pēc Sīmaņa, ko sauc par Pēteri. Viņš ir apmeties ādmiņa Sīmaņa mājā pie jūras.”+
33 Tāpēc es uzreiz sūtīju pēc tevis, un tu biji tik laipns, ka ieradies. Tagad mēs šeit esam Dieva priekšā, lai uzklausītu visu, ko Jehova* tev ir licis sacīt.”
34 Tad Pēteris sāka runāt: ”Tagad es tiešām saprotu, ka Dievs nešķiro cilvēkus*,+
35 bet katrā tautā viņam ir patīkams ikviens, kas viņu bīstas un rīkojas pareizi.+
36 Viņš ir sūtījis izraēliešiem vēsti — labo vēsti par mieru+ caur Jēzu Kristu, kas ir Kungs pār visiem.+
37 Jūs jau zināt, par ko vispirms Galilejā+ un tad arī visā Jūdejā runāja pēc tam, kad Jānis bija sludinājis, aicinādams ļaudis kristīties, —
38 par Jēzu no Nācaretes. Dievs viņu bija svaidījis ar svēto garu+ un piešķīris viņam spēku, un Jēzus pārstaigāja zemi, darīdams labu un dziedinādams visus Velna nomocītos,+ jo Dievs bija ar viņu.+
39 Mēs esam liecinieki visam, ko viņš darīja jūdu zemē un Jeruzālemē. Taču jūdi viņu nonāvēja, piekarot pie staba.
40 Dievs viņu trešajā dienā cēla augšā+ un ļāva viņam parādīties,
41 tomēr ne visiem cilvēkiem, bet Dieva iepriekš izredzētajiem lieciniekiem — mums, kas esam ēduši un dzēruši kopā ar viņu pēc tam, kad viņš bija piecēlies no mirušajiem.+
42 Jēzus mums lika sludināt ļaudīm un plaši liecināt,+ ka viņš ir tas, ko Dievs ir iecēlis tiesāt dzīvos un mirušos.+
43 Par viņu visi pravieši liecina,+ ka ikviens, kas viņam tic, viņa vārdā saņem grēku piedošanu.”+
44 Kamēr Pēteris vēl runāja, pār visiem, kas klausījās šo vēsti*, nāca svētais gars.+
45 Apgraizītie brāļi, kas bija atnākuši ar Pēteri, brīnījās, ka svētā gara dāvana tiek izlieta arī pār cittautiešiem,
46 jo viņi dzirdēja tos runājam svešās valodās un daudzinām Dievu.+ Tad Pēteris teica:
47 ”Vai kāds var liegt ūdeni šo cilvēku kristīšanai,+ ja reiz tie ir saņēmuši svēto garu tāpat kā mēs?”
48 Viņš lika tos kristīt Jēzus Kristus vārdā.+ Pēc tam tie viņu lūdza dažas dienas uzkavēties.
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”centurions”, t.i., 100 kareivju komandieris romiešu karaspēkā.
^ Romiešu karaspēka vienība, kurā bija 600 kareivju.
^ Vai ”deva ļaudīm daudz žēlastības dāvanu”.
^ Ap trijiem pēcpusdienā.
^ Vai ”un viņš atceras tavas žēlastības dāvanas”.
^ Ap divpadsmitiem dienā.
^ Vai ”nonāca aizrautības stāvoklī”.
^ Sk. pielikumu A5.
^ Vai ”ir objektīvs”.
^ Burt. ”vārdu”.