Apustuļu darbi 17:1—34
17 Viņi izgāja cauri Amfipolei un Apollonijai un nonāca Tesalonikā,+ kur bija jūdu sinagoga.
2 Pāvils pēc sava paraduma+ iegāja sinagogā un tur trīs sabatus apsprieda ar cilvēkiem Rakstus,+
3 minēdams no tiem pierādījumus un paskaidrodams, ka Kristum bija jācieš+ un jāpieceļas no mirušajiem.+ Viņš sacīja: ”Šis Jēzus, ko es jums sludinu, ir Kristus.”
4 Daži no viņa klausītājiem kļuva ticīgi un pievienojās Pāvilam un Sīlam,+ tāpat kā liels pulks grieķu, kas pielūdza Dievu, un ne mazums ietekmīgu sieviešu.
5 Bet jūdi, niknuma* pārņemti,+ sapulcēja salašņas, kas slaistījās tirgus laukumā, un, savākuši pūli, sacēla pilsētā nemieru. Viņi iebruka Jāsona mājā un meklēja Pāvilu un Sīlu, lai tos izvestu ārā pie pūļa.
6 Taču viņi tos neatrada, tāpēc aizvilka Jāsonu un dažus brāļus pie pilsētas vadītājiem un sauca: ”Tie cilvēki, kas ir sacēluši kājās visu pasauli, ir atnākuši arī šurp,+
7 un Jāsons tos ir uzņēmis pie sevis. Viņi visi pārkāpj imperatora rīkojumus, sakot, ka ir cits ķēniņš — Jēzus.”+
8 Šie vārdi satrauca pūli un pilsētas vadītājus.
9 Bet, saņēmuši no Jāsona un pārējiem drošības naudu, pilsētas vadītāji ļāva tiem iet.
10 Tajā pašā naktī brāļi Pāvilu un Sīlu aizsūtīja uz Beroju. Ieradušies tur, viņi iegāja jūdu sinagogā.
11 Berojiešiem bija labāka attieksme nekā Tesalonikas jūdiem, tie ļoti labprāt uzklausīja Dieva vārdus un katru dienu pētīja Rakstus, lai pārliecinātos, vai dzirdētais ir patiesība.
12 No tiem daudzi kļuva ticīgi, tāpat arī ne mazums grieķu — gan daudzas cienījamas sievietes, gan vīrieši.
13 Bet, kad Tesalonikas jūdi uzzināja, ka Pāvils sludina Dieva vārdus arī Berojā, viņi tur ieradās, lai satrauktu un sakūdītu ļaudis.+
14 Tad brāļi nekavējoties sūtīja Pāvilu uz jūras piekrasti,+ bet Sīla un Timotejs palika Berojā.
15 Pavadoņi aizveda Pāvilu līdz pat Atēnām un tad devās atpakaļ, saņēmuši Pāvila norādījumu nodot Sīlam un Timotejam+ ziņu, ka tiem pēc iespējas ātrāk jāierodas pie viņa.
16 Kamēr Pāvils Atēnās tos gaidīja, viņš ievēroja, ka pilsēta ir pilna ar elkiem, un viņu pārņēma sašutums.
17 Viņš runāja sinagogā ar jūdiem un citiem, kas pielūdza Dievu, bet tirgus laukumā ik dienas ar visiem, kas gadījās tuvumā.
18 Bet daži epikūriešu un stoiķu filozofi sāka ar viņu strīdēties. Vieni sacīja: ”Ko šis pļāpa grib teikt?”, bet citi: ”Izskatās, ka viņš ir svešu dievību sludinātājs,” — jo viņš sludināja labo vēsti par Jēzu un augšāmcelšanu.+
19 Tāpēc tie sagrāba Pāvilu, aizveda viņu uz areopāgu* un jautāja: ”Vai mēs varam uzzināt, kas ir šī jaunā mācība, par kuru tu runā?
20 Tu mums stāsti kaut ko nedzirdētu, un mēs gribam noskaidrot, ko tas nozīmē.”
21 Bet visi atēnieši un svešzemnieki, kas tur bija apmetušies, brīvajā laikā to vien darīja kā stāstīja un klausījās kaut ko jaunu.
22 Stāvēdams areopāga+ vidū, Pāvils sacīja: ”Atēnieši, es redzu, ka jūs esat ļoti ticīgi cilvēki*.+
23 Staigādams un aplūkodams jūsu svētumus, es ieraudzīju arī kādu altāri ar uzrakstu ”Nepazīstamam Dievam”. Tad nu, ko jūs nepazīdami pielūdzat, to es jums sludinu.
24 Dievs, kurš radījis pasauli un visu, kas tajā, būdams debesu un zemes Kungs,+ nemājo rokām celtos tempļos,+
25 un viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā viņam kaut ko vajadzētu,+ jo viņš pats visiem dod dzīvību, elpu+ un visu.
26 No viena cilvēka+ viņš ir licis rasties visām tautām un dzīvot pa visu zemes virsu,+ un viņš ir noteicis laikus un nospraudis robežas, kur cilvēkiem dzīvot,+
27 lai tie meklētu Dievu, pūlētos viņu uziet un arī atrastu,+ kaut gan, taisnību sakot, viņš nav tālu nevienam no mums.
28 Jo, pateicoties viņam, mēs dzīvojam, kustamies un esam, kā jau ir teikuši daži jūsu dzejnieki: ”Mēs visi esam viņa bērni.”
29 Tā kā mēs esam Dieva bērni,+ mums nebūtu jādomā, ka Dievs ir līdzīgs* zeltam, sudrabam vai akmenim — cilvēka izdomātam un prasmīgi veidotam tēlam.+
30 Agrāk Dievs ir pacietis šādu nezināšanu*,+ bet tagad viņš aicina visus ļaudis, lai kur tie dzīvotu, nožēlot grēkus,
31 jo Dievs ir noteicis dienu, kad viņš taisnīgi tiesās+ pasauli ar viņa izraudzīta vīra starpniecību, un, pieceldams šo vīru no mirušajiem,+ Dievs visiem ir devis apstiprinājumu, ka tā noteikti būs.”
32 Kad tie dzirdēja par mirušo augšāmcelšanu, daži viņu izsmēja,+ bet citi teica: ”Par to tu mums varēsi pastāstīt kādu citu reizi.”
33 Tad Pāvils devās projām,
34 bet daži viņam pievienojās un kļuva ticīgi. Starp tiem bija areopāga tiesnesis Dionīsijs, kāda sieviete, vārdā Damarida, un vēl citi.
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”skaudības”.
^ Vai ”Areja pakalnu; Areopāgu”. Par areopāgu sauca Atēnu augstāko tiesu, kas sanāca Areja pakalnā.
^ Vai ”it visā bīstaties dievības vairāk nekā citi”.
^ Vai ”dievišķā Būtne ir līdzīga”.
^ Burt. ”nezināšanas laikus”.
