Ecehiēla 24:1—27
24 Devītā gada desmitā mēneša desmitajā dienā man atkal atskanēja Jehovas vēsts:
2 ”Cilvēka dēls, pieraksti šo datumu*, jo tieši šodien Babilonas ķēniņš ir sācis uzbrukumu Jeruzālemei.+
3 Stāsti līdzību par šo dumpīgo tautu un saki:
”Visaugstais Kungs Jehova saka tā:
”Liec katlu uz uguns un ielej tajā ūdeni.+
4 Saliec tajā gaļu,+ visus labos gabalus,gan cisku, gan plecu, un piepildi to ar izmeklētiem kauliem.
5 Izraugies vienu no labākajām aitām+ un sakrauj zem katla malku,lai gaļa vārās, lai kauli sutinās.”
6 Visaugstais Kungs Jehova saka:
”Bēdas šai asinskārajai pilsētai,+ sarūsējušam katlam, kam rūsa nav notīrīta!
Iztukšo to gabalu pa gabalam,+ lozes nemetot,
7 jo pilsēta mirkst asinīs+ — viņa tās izlēja uz kailas klints,nevis zemē, un zeme tās neapklāja.+
8 Lai uzkurtu dusmas un nāktu atriebība,es šīs asinis atstāju uz kailas klints,kur nekas tās neapklās.”+
9 Visaugstais Kungs Jehova saka:
”Bēdas šai asinskārajai pilsētai!+
Es sakraušu augstu sārtu.
10 Sanes labi daudz malkas un iekur uguni,kārtīgi izvāri gaļu un nolej virumu, lai kauli gruzd.
11 Liec tukšo katlu uz oglēm, lai tas uzkarst,lai sarkans kvēlo varš,lai netīrumi izdeg+ un rūsu aprij liesmas.
12 Veltas pūles!
Biezā rūsa neiet nost!+
Met to ugunī kopā ar rūsu!”
13 ”Tu esi netīra savas neķītrās rīcības dēļ.+ Es tevi centos attīrīt, bet tu nebiji attīrāma, un tu nekļūsi tīra, kamēr mans niknums pret tevi nebūs norimis.+
14 Es, Jehova, to esmu sacījis, un tā notiks! Es neatkāpšos un rīkošos bez žēlastības un līdzjūtības.+ Tevi tiesās pēc taviem darbiem,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova.””
15 Tad man atkal atskanēja Jehovas vēsts:
16 ”Cilvēka dēls, vienā mirklī es tev atņemšu tavu acuraugu,+ bet tu nedrīksti sērot — neraudi un nelej asaras!
17 Nopūties klusībā, taču neievēro sēru paražas.+ Uzsien turbānu galvā+ un apauj sandales,+ neaizklāj muti*+ un neēd maizi, ko citi tev atnesīs.”+
18 No rīta es runāju ar ļaudīm, bet vakarā nomira mana sieva, un nākamajā rītā es rīkojos tā, kā man bija pavēlēts.
19 Kad ļaudis man jautāja: ”Vai nepaskaidrosi, kāds tam, ko tu dari, ir sakars ar mums?”,
20 es viņiem atbildēju: ”Es saņēmu Jehovas vēsti,
21 ka man jāpaziņo Izraēla tautai: ”Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Es ļaušu apgānīt savu svētnīcu+ — jūsu lielo lepnumu, jūsu dārgumu un sirdsprieku —, un jūsu dēli un meitas, kas palika tajā zemē, kritīs no zobena.+
22 Tad jūs darīsiet tāpat kā Ecehiēls: jūs neaizklāsiet muti un neēdīsiet maizi, ko citi jums atnesīs.+
23 Turbāni paliks jums galvā un sandales — kājās, jūs nesērosiet un neraudāsiet, bet sapūsiet savos grēkos+ un nopūtīsieties cits par citu.
24 Ecehiēls jums ir par zīmi:+ jūs darīsiet tā, kā tagad dara viņš. Un, kad tas notiks, jums būs jāatzīst, ka es esmu Visaugstais Kungs Jehova.”””
25 ”Bet tajā dienā, kad es tiem atņemšu viņu cietoksni — šo krāšņumu, kas viņus ielīksmo, viņu acuraugu un sirdsprieku — līdz ar viņu dēliem un meitām,+ pie tevis, cilvēka dēls,
26 ieradīsies kāds, kas būs izglābies, un tev to visu izstāstīs.+
27 Tajā dienā tu atvērsi muti un runāsi ar šo bēgli, un tu vairs nebūsi mēms.+ Tu viņiem kļūsi par zīmi, un viņiem būs jāatzīst, ka es esmu Jehova.”