Lūkas 19:1—48
19 Tad Jēzus sasniedza Jēriku un devās tai cauri.
2 Kāds bagāts cilvēks, vārdā Zakhajs, nodokļu ievācēju priekšnieks,
3 gribēja redzēt, kāds tas Jēzus ir, bet pūļa dēļ nevarēja, jo bija maza auguma.
4 Tāpēc viņš paskrēja uz priekšu un uzkāpa sikomorē, lai ieraudzītu Jēzu, kam vajadzēja iet pa to ceļu.
5 Nonācis līdz turienei, Jēzus paskatījās augšup un teica viņam: ”Zakhaj, kāp aši lejā, jo šodien es gribu tevi apciemot!”
6 Zakhajs veicīgi nokāpa lejā un ar prieku uzņēma Jēzu pie sevis.
7 To redzot, ļaudis sāka neapmierināti sačukstēties: ”Paskat tik! Viņš viesojas pie grēcīga cilvēka.”+
8 Bet Zakhajs piecēlās un teica Kungam: ”Pusi no sava īpašuma, Kungs, es atdošu trūcīgajiem, un naudu, ko esmu izspiedis*, es atmaksāšu četrkārt.”+
9 Tad Jēzus sacīja: ”Šodien šajā namā ir ienākusi glābšana, jo arī šis ir Ābrahāma dēls.
10 Cilvēka dēls ir atnācis meklēt un glābt pazudušo.”+
11 Viņš pastāstīja saviem klausītājiem arī kādu līdzību, jo viņš bija tuvu Jeruzālemei un tie domāja, ka tūlīt jāparādās Dieva valstībai.+
12 Viņš teica: ”Kāds augstdzimis cilvēks gatavojās doties uz tālu zemi,+ lai saņemtu ķēniņa varu un tad atgrieztos.
13 Pasaucis desmit savus kalpus, viņš tiem iedeva desmit minas* un sacīja: ”Lieciet tās lietā, kamēr es atgriezīšos!”+
14 Bet šī cilvēka tautieši viņu ienīda un nosūtīja aiz viņa vēstnešus ar ziņu: ”Mēs negribam, ka viņš valdītu pār mums.”
15 Saņēmis ķēniņa varu un atgriezies, viņš pasauca pie sevis kalpus, kam bija iedevis naudu*, lai noskaidrotu, cik tie ir nopelnījuši.+
16 Pirmais atnāca un teica: ”Kungs, tava mina ir nesusi desmit minu peļņu.”+
17 Kungs tam sacīja: ”Labi darīts, krietnais kalps! Tā kā tu esi bijis uzticams tik mazā lietā, es piešķiru tev varu pār desmit pilsētām.”+
18 Tad atnāca otrs un teica: ”Tava mina, kungs, ir nesusi piecu minu peļņu.”+
19 Viņš tam atbildēja: ”Tavā pārziņā būs piecas pilsētas.”
20 Bet vēl cits atnāca un teica: ”Kungs, te būs tava mina, es to biju noglabājis, ietītu lakatā.
21 Es baidījos no tevis, jo tu esi skarbs cilvēks. Tu ņem, ko neesi noguldījis, un pļauj, ko neesi sējis.”+
22 Tad kungs tam sacīja: ”Es tevi tiesāšu un ar taviem paša vārdiem tevi nosodīšu, nelietīgais kalps! Ja jau tu zināji, ka es esmu skarbs cilvēks, kas ņem, ko nav noguldījis, un pļauj, ko nav sējis,+
23 kāpēc tu manu naudu nenoguldīji pie naudas mainītājiem? Tad es pārradies to dabūtu ar procentiem.”
24 Un viņš teica tiem, kas stāvēja līdzās: ”Atņemiet viņam minu un iedodiet to tam, kam ir desmit minu.”+
25 Tie iebilda: ”Kungs, viņam jau ir desmit minu.”
26 Bet kungs atteica: ”Es jums saku: ikvienam, kam ir, dos vēl, bet, kam nav, tam atņems pat to, kas tam ir.+
27 Bet manus ienaidniekus, kas negribēja, ka es valdītu pār viņiem, atvediet šurp un manā acu priekšā sodiet ar nāvi!””
28 To pastāstījis, Jēzus turpināja ceļu uz Jeruzālemi.
29 Kad viņš bija netālu no Betfagas un Betānijas, kas atrodas Olīvkalnā*,+ viņš sūtīja divus mācekļus,+
30 teikdams: ”Aizejiet uz ciemu, ko redzat priekšā, un, kad būsiet tur iegājuši, jūs atradīsiet piesietu jaunu ēzeli, uz kura neviens vēl nekad nav jājis. Atsieniet to un atvediet šurp.
31 Bet, ja kāds jums vaicās: ”Kāpēc jūs to sienat vaļā?”, sakiet tā: ”To vajag Kungam.””
32 Tad mācekļi aizgāja un redzēja, ka viss ir tieši tā, kā Jēzus bija teicis.+
33 Bet, kad tie sēja ēzeli vaļā, tā īpašnieki jautāja: ”Kāpēc jūs atsienat ēzeli?”
34 Tie atbildēja: ”To vajag Kungam,”
35 un aizveda to pie Jēzus. Tad tie uzmeta ēzelim savas drēbes un uzsēdināja Jēzu tam mugurā.+
36 Viņam jājot, ļaudis klāja uz ceļa savas drēbes.+
37 Tiklīdz viņš nonāca līdz vietai, kur ceļš veda lejup no Olīvkalna, viss mācekļu pulks sāka skaļā balsī priecīgi slavēt Dievu par visiem brīnumiem*, ko viņi bija redzējuši,
38 un sauca: ”Svētīts ir Ķēniņš, kas nāk Jehovas* vārdā! Miers debesīs, un gods tam, kas debesu augstumos!”+
39 Daži farizeji no pūļa viņam teica: ”Skolotāj, apsauc savus mācekļus!”+
40 Bet viņš atbildēja: ”Es jums saku: ja viņi klusēs, tad akmeņi kliegs.”
41 Kad Jēzus bija tuvu pilsētai, viņš, paskatījies uz to, sāka raudāt+
42 un sacīja: ”Kaut tu šodien būtu sapratusi, kas tev nestu mieru! Bet tagad tas ir apslēpts tavām acīm.+
43 Tevi gaida dienas, kad tavi ienaidnieki uzslies ap tevi nosmailinātu baļķu sienu*, tevi ielenks un māksies tev virsū no visām pusēm,+
44 nolīdzinās tevi līdz ar zemi, satrieks tavus bērnus+ un neatstās tevī akmeni uz akmens,+ jo tu neaptvēri, ka ir pienācis tavs pārbaudes laiks.”
45 Jēzus iegāja templī un sāka dzīt ārā tos, kas tur tirgojās,+
46 teikdams: ”Ir rakstīts: ”Mans nams būs lūgšanu nams,”+ — bet jūs to esat padarījuši par laupītāju midzeni.”+
47 Un viņš ik dienas mācīja templī, bet virspriesteri, rakstu mācītāji un tautas ievērojamākie vīri prātoja, kā viņu nonāvēt.+
48 Taču viņi nevarēja izdomāt, kā to izdarīt, jo ļaudis visi kā viens turējās pie Jēzus, lai viņā klausītos.+
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”izspiedis ar nepatiesām apsūdzībām”.
^ Grieķu mina svēra 340 g un bija līdzvērtīga 100 drahmām. Sk. pielikumu B14.
^ Burt. ”sudrabu”.
^ Vai ”Eļļas kalnā”.
^ Vai ”varenajiem darbiem”.
^ Sk. pielikumu A5.
^ Vai ”palisādi”.
