Pulcētājs 7:1—29
7 Laba slava* ir vērtīgāka nekā dārga eļļa,+ un nāves diena ir labāka nekā piedzimšanas diena.
2 Labāk ieiet namā, kur sēro, nekā namā, kur dzīro,+ jo nāve ir visu cilvēku gals, un dzīvajiem tas ir jāpatur prātā.
3 Bēdas ir labākas nekā smiekli,+ jo skumjas cilvēkam* palīdz kļūt labākam.+
4 Gudrais gremdējas pārdomās par cilvēka mirstīgumu, bet muļķis domā tikai par izpriecām.*+
5 Labāk uzklausīt gudra vīra rājienu+ nekā klausīties muļķa uzslavās*,
6 jo muļķa smiekli+ ir kā ērkšķu sprakšķi zem katla — tā ir tukša skaņa.
7 Spaidi var pamudināt gudro uz neprātīgu rīcību, un kukulis sabojā cilvēku*.+
8 Gals ir labāks nekā sākums. Labāk būt pacietīgam, nevis augstprātīgam.+
9 Nesteidzies dusmoties*,+ jo ātri sadusmoties* ir raksturīgi muļķim*.+
10 Nevaicā: ”Kāpēc agrāk bija labāk nekā tagad?”, jo šāds jautājums neliecina par gudrību.+
11 Labi, ja ir gan mantojums, gan gudrība — tā ir noderīga visiem, kas redz dienas gaismu.
12 Kā gudrība, tā nauda var pasargāt,+ bet zināšanu pārākums ir tajā, ka gudrība cilvēkam pasargā dzīvību.+
13 Paraugies uz Dieva darbu — kurš var iztaisnot to, ko viņš ir padarījis greizu?+
14 Labā dienā priecīgs dari labu*,+ bet nelaimes dienā atceries, ka Dievs dod gan baltas, gan nebaltas dienas,+ tā ka cilvēki nezina, ko viņiem nesīs nākotne.+
15 Visu es esmu redzējis savās gaistošajās mūža dienās:+ gan taisno, kas iet bojā, kaut arī ir taisnīgs,+ gan ļauno, kas dzīvo ilgi, kaut arī ir ļauns.+
16 Neesi paštaisns*+ un neesi arī pārgudrs.+ Kādēļ tev pašam sevi grūst postā?+
17 Neieslīgsti ļaunumā un neesi muļķis.+ Kādēļ tev jāmirst pirms laika?+
18 Vislabāk būs, ja tu ievērosi kā vienu, tā otru padomu,+ jo tas, kurš bīstas Dievu, paklausa abiem.
19 Gudrība padara gudro spēcīgāku par desmit vareniem vīriem, kas sargā pilsētu.+
20 Uz zemes nav neviena cilvēka, kas būtu tik taisnīgs, ka darītu tikai labu un nekad negrēkotu.+
21 Nepievērs uzmanību ik vārdam, ko ļaudis saka,+ lai tev nebūtu jādzird, kā tavs kalps runā par tevi sliktu*.
22 Tu taču labi zini, ka ne reizi vien pats esi runājis sliktu par citiem.+
23 Es liku lietā savu gudrību, lai to visu pārbaudītu, un biju apņēmies kļūt ļoti gudrs, tomēr man tas nebija pa spēkam.
24 Nav iespējams aptvert visu, kas ir. Tas ir pārāk dziļš — kas to var izdibināt?+
25 Es nodevos tam, lai izpētītu, izzinātu un atrastu gudrību un visa cēloni un izprastu, cik muļķība ir nekrietna un neprāts — nejēdzīgs.+
26 Tad es atklāju, ka rūgtāka par nāvi ir sieviete, kura ir kā slazds, kuras sirds ir kā zvejas tīkls un rokas — kā važas. Tas, kurš Dievam ir patīkams, no viņas paglābsies,+ bet grēcinieku viņa sagūstīs.+
27 ”Lūk, ko es esmu izdibinājis,” saka tautas pulcētājs.+ ”Lai nonāktu pie secinājuma, es citu pēc citas esmu izpētījis daudzas lietas,
28 bet tā arī neesmu atradis to, ko arvien esmu meklējis. Vienu taisnīgu vīrieti no tūkstoša es gan esmu atradis, bet vienu taisnīgu sievieti ne.
29 Es esmu sapratis vienu: Dievs cilvēkus ir radījis labus*,+ bet viņi ir izgudrojuši paši savus plānus.”+
Zemsvītras piezīmes
^ Burt. ”Vārds”.
^ Burt. ”sirdij”.
^ Burt. ”Gudro sirds — sēru namā, bet muļķu sirds — līksmības namā”.
^ Burt. ”dziesmā”.
^ Burt. ”sirdi”.
^ Vai ”apvainoties”.
^ Vai ”apvainoties”.
^ Vai ”jo dusmas mājo muļķa azotē”.
^ Vai ”esi priecīgs”.
^ Vai ”pārlieku taisns”.
^ Burt. ”tevi lād”.
^ Vai ”taisnus”.
