Romiešiem 8:1—39

  • Gars dod dzīvību un atbrīvo (1—​11)

  • ”Gars mums apliecina, ka esam Dieva bērni” (12—​17)

  • Radība gaida Dieva bērnu cildeno brīvību (18—​25)

  • ”Gars pats aizlūdz par mums” (26, 27)

  • Dievs aicinājis tos, ko jau iepriekš izraudzījies (28—​30)

  • Gūstam uzvaru, pateicoties Dieva mīlestībai (31—​39)

8  Tāpēc tie, kas ir vienoti ar Kristu Jēzu, netiek notiesāti.  Jo gara likums — tā gara, kurš dod dzīvību tiem, kas ir vienoti ar Kristu Jēzu, — jūs ir atbrīvojis+ no grēka un nāves likuma.  Ko bauslība nespēja,+ cilvēku grēcīguma dēļ būdama nevarīga,+ to izdarīja Dievs, sūtīdams savu Dēlu,+ līdzīgu grēcīgiem cilvēkiem,+ lai darītu galu grēkam. Tā viņš notiesāja grēku, kas ir cilvēkos,  lai mēs piepildītu bauslības taisnīgās prasības,+ klausīdami nevis grēcīgajai miesai, bet garam*.+  Jo tiem, kas izdabā miesai*, domas ir vērstas uz miesīgo,+ bet tiem, kas klausa garam, — uz garīgo.+  Miesīga domāšana ved nāvē,+ bet garīga — uz dzīvību un mieru,+  jo miesīga domāšana padara cilvēku par Dieva ienaidnieku,+ tāpēc ka grēcīgā miesa nepakļaujas Dieva likumam un nemaz to nespēj.  Tātad tie, kas izdabā miesai, nevar patikt Dievam.  Turpretī jūs klausāt nevis miesai, bet garam,+ ja vien jūsos patiesi mājo Dieva gars. Bet tas, kam nav Kristus gara, nepieder Kristum. 10  Ja Kristus ir vienots ar jums,+ tad, lai gan jūsu ķermenis grēka dēļ mirst, gars jums dod dzīvību, jo jūs tiekat atzīti par taisniem. 11  Dievs piecēla Jēzu no mirušajiem, un, ja viņa gars ir jūsos, tad viņš, kas piecēla Kristu Jēzu,+ arī jūsu mirstīgos ķermeņus darīs dzīvus+ ar savu garu, kas mīt jūsos. 12  Tātad, brāļi, mēs neesam neko parādā grēcīgajai miesai un mums nav tai jāpakļaujas.+ 13  Ja paklausāt miesai, jūs katrā ziņā mirsiet, bet, ja ar gara palīdzību nonāvējat miesas darbus,+ jūs dzīvosiet.+ 14  Visi, ko vada Dieva gars, ir Dieva dēli.+ 15  Gars, ko esat saņēmuši, taču nepadara jūs par vergiem un neliek jums atkal dzīvot bailēs. Jūs esat saņēmuši garu, ar kuru tiekat pieņemti par dēliem un kurš mums liek saukt: ”Aba*, Tēvs!”+ 16  Šis gars mums apliecina*,+ ka esam Dieva bērni.+ 17  Tā kā esam bērni, tad esam arī mantinieki — Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki,+ ja vien līdz ar viņu ciešam,+ lai līdz ar viņu tiktu arī pagodināti.+ 18  Tāpēc es uzskatu, ka tagadējā laika ciešanas nav nekas salīdzinājumā ar mūsu godu, kas atklāsies nākotnē.+ 19  Visa radība, karsti ilgodamās, gaida Dieva dēlu atklāšanos godā,+ 20  jo radība tika pakļauta tukšai dzīvei+ nevis pēc savas gribas, bet pēc tā gribas, kas radību tai ir pakļāvis. Tomēr vienlaikus viņš deva cerību, 21  ka arī radība tiks atbrīvota+ no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu cildeno brīvību. 22  Mēs zinām, ka visa radība līdz pat šim laikam nopūšas un cieš. 23  Un arī mēs paši, kas esam saņēmuši pirmos augļus, proti, garu, jā, mēs paši pie sevis nopūšamies,+ ar ilgām gaidīdami, kad tiksim pieņemti par dēliem+ — kad uz izpirkuma pamata tiksim atbrīvoti no sava ķermeņa. 24  Kad tikām izglābti, mēs ieguvām šo cerību, bet, ja cerētais ir īstenojies*, uz to vairs nav jācer. Kurš gan cer uz to, ko jau ir saņēmis*? 25  Bet, ja ceram+ uz to, kas vēl nav piepildījies,*+ mēs to ar ilgām gaidām, būdami izturīgi.+ 26  Arī gars nāk palīgā mūsu nespēkā:+ ja mēs nezinām, par ko lūgt, un spējam tikai nopūsties bez vārdiem, gars pats aizlūdz par mums. 27  Un tas, kurš pārbauda sirdis,+ saprot, ko gars saka, jo tas aizlūdz par svētajiem pēc Dieva gribas. 28  Mēs zinām, ka Dievs visu dara tā, lai tas nāktu par labu tiem, kas mīl Dievu un ko viņš pēc sava nodoma ir aicinājis,+ 29  jo tos, ko viņš jau no sākuma bija paredzējis izraudzīties, viņš arī bija nolēmis* darīt līdzīgus savam Dēlam*,+ lai tas būtu pirmdzimtais+ starp daudziem brāļiem.+ 30  Tos, kurus viņš bija izraudzījies,+ viņš ir arī aicinājis,+ un tos, ko viņš ir aicinājis, viņš ir arī atzinis par taisniem.+ Visbeidzot, tos, ko viņš ir atzinis par taisniem, viņš ir arī pagodinājis.+ 31  Ko tad nu teiksim par to visu? Ja Dievs ir par mums, kas būs pret mums?+ 32  Viņš taču nav žēlojis pat savu paša Dēlu, bet to ir atdevis par mums visiem.+ Vai gan līdz ar to viņš nedāvās mums arī visu pārējo? 33  Kas apsūdzēs Dieva izredzētos?+ Pats Dievs viņus atzīst par taisniem.+ 34  Kas viņus notiesās? Par mums taču aizlūdz Kristus Jēzus,+ kas ir nomiris un piecelts no mirušajiem un kas tagad sēž pie Dieva labās rokas.+ 35  Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības?+ Vai bēdas vai ciešanas, vai vajāšanas, vai bads, vai nabadzība*, vai briesmas, vai zobens?+ 36  Kā ir rakstīts: ”Tevis dēļ mēs ik dienas tiekam nodoti nāvē, mūs uzskata par kaujamām avīm.”+ 37  Taču mēs pār to visu gūstam pilnīgu uzvaru,+ pateicoties tam, kas mūs mīl. 38  Jo es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīve, ne eņģeļi, ne valdības, ne tas, kas ir tagad, ne tas, kas vēl būs, ne spēki,+ 39  ne augstums, ne dziļums, ne kaut kas cits no radītā mūs nespēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājas caur Kristu Jēzu, mūsu Kungu.

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”staigādami nevis pēc miesas, bet pēc gara”.
Vai ”dzīvo pēc miesas”.
Ebr. vai aram. vārds, kas nozīmē ”tēvs”; godbijīga, bet vienlaikus sirsnīga uzrunas forma.
Vai ”kopā ar mūsu garu liecina”.
Vai ”ir redzams”.
Vai ”kas jau ir redzams”.
Vai ”ko neredzam”.
Burt. ”sava Dēla tēlam”.
Vai ”jau iepriekš bija lēmis”.
Burt. ”kailums”.