Hozejas 2:1—23
2 Sakiet saviem brāļiem: ”Jūs esat mana tauta!”*+un savām māsām: ”Jūs esat apžēlotas!”*+
2 Apsūdziet savu māti, apsūdziet,jo viņa nav mana sieva+ un es neesmu viņas vīrs.
Lai viņa pārtrauc savu netiklo rīcību,lai izbeidz pārkāpt laulību,
3 citādi es viņu izģērbšu un atstāšu kailu kā piedzimšanas dienā,padarīšu par tuksnesi,par izkaltušu zemi,lai viņa mirst no slāpēm.
4 Es nebūšu žēlsirdīgs pret viņas bērniem,jo tie ir netikles bērni.
5 Viņu māte ir dzīvojusi netikli,+tā, kas viņus dzemdējusi, ir rīkojusies apkaunojoši.+
Viņa teica: ”Steigšos pie saviem mīļākajiem,+kas man dod maizi un ūdeni,vilnu un linus, eļļu un vīnu*!”
6 Tāpēc es izaudzēšu viņas ceļā ērkšķu žogu,uzbūvēšu priekšā akmens mūri,lai viņa vairs neatrod savu taku.
7 Viņa skries pakaļ saviem mīļākajiem, bet tos nepanāks,+meklēs tos, bet neatradīs.
Tad viņa nospriedīs: ”Atgriezīšos pie sava vīra*,+jo tad man klājās labāk nekā tagad.”+
8 Viņa neaptvēra, ka tas biju es, kurš viņai deva labību,+ jauno vīnu un eļļu,kurš viņai nežēloja ne sudrabu, ne zeltu,ko viņa izlietoja Baalam.+
9 Tādēļ es atgriezīšos un atņemšu viņai savu labību, kad klāt būs pļauja,un savu jauno vīnu, kad pienāks ražas laiks,+es paņemšu atpakaļ savas vilnas un linu drēbes, ar ko tā sedza savu kailumu.
10 Viņas mīļākajiem redzot, es izģērbšu viņu kailu,un neviens viņu no manis neizglābs.+
11 Es darīšu galu visiem viņas priekiem,viņas svētkiem,+ jauna mēness dienām, sabatiem un visām svinībām.
12 Es iznīcināšu viņas vīnogulājus un vīģes kokus, par kuriem viņa teica:”Tā ir mana alga, ko esmu dabūjusi no saviem mīļākajiem.”
Es tos pārvērtīšu par brikšņiem,un meža dzīvnieki tos nograuzīs.
13 Es viņu saukšu pie atbildības par tām dienām, kad viņa upurēja Baaliem,+kad, auskariem un rotām greznojusies, viņa skrēja pakaļ saviem mīļākajiem,bet mani bija aizmirsusi,+ — tā paziņo Jehova.
14 Es viņu pierunāšu,aizvedīšu tuksnesīun runāšu ar viņu sirsnīgi.
15 Tad es viņai atdošu vīnadārzus,+un Āhoras ieleja+ kļūs par cerības vārtiem;tur viņa man atsauksies tāpat kā jaunības dienās,kā tolaik, kad viņa aizgāja no Ēģiptes.+
16 Tad viņa mani uzrunās: ”Mans vīrs!”un nesauks mani vairs par savu kungu* — tā paziņo Jehova.
17 Es viņai neļaušu pieminēt Baalu vārdus,+un neviens tos vairs neatcerēsies.+
18 Tad es savas tautas labā noslēgšu līgumu ar meža zvēriem,+ar putniem debesīs un rāpuļiem uz zemes.+
Es salauzīšu lokus un zobenus un atbrīvošu zemi no kara,+lai mana tauta dzīvotu drošībā.+
19 Es saistīšos ar tevi uz mūžiem,saderināšos ar tevi taisnīgumā un taisnībā,uzticīgā mīlestībā un žēlsirdībā,+
20 es saderināšos ar tevi uzticībā,un tu pazīsi Jehovu.+
21 Tad es atsaukšos, paziņo Jehova,es atbildēšu debesīm,un tās atbildēs zemei,+
22 zeme atbildēs labībai, jaunajam vīnam un eļļai,un tie atbildēs Jezreēlai*.+
23 Es viņu sēšu kā sēklu zemē,+apžēlošos par to, kas nebija apžēlota*.
Tiem, kas nebija mana tauta,* es teikšu: ”Jūs esat mana tauta!”,+un tie atbildēs: ”Tu esi mūsu Dievs!””+
Zemsvītras piezīmes
^ Burt. ”dzērienus”.
^ Vai ”pie vīra, pie sava pirmā”.
^ Vai ”savu Baalu”.
^ Noz. ”Dievs sēs sēklu”.
