Hozejas 5:1—15
-
Spriedums Efraimam un Jūdam (1—15)
5 ”Uzklausiet, priesteri,+ņem vērā, Izraēla tauta,klausies, ķēniņa dzimta!
Jūs gaida sods,jo jūs esat lamatas Micpāun tīkls, kas izplests pār Tāboru.+
2 Dumpinieku* rokas mirkst asinīs,bet es brīdinu* tos visus.
3 Es pazīstu Efraimu,un Izraēls man nav apslēpts.
Tu, Efraim, esi nodevies izvirtībai,un Izraēls ir sevi aptraipījis.+
4 Viņu darbi neļauj viņiem atgriezties pie sava Dieva,jo viņos mājo netiklības gars+un Jehovu tie neatzīst.
5 Izraēla lepnums liecina pret viņu pašu,+gan Izraēls, gan Efraims klūp savu pārkāpumu dēļ,un Jūda klūp kopā ar viņiem.+
6 Ar savām aitām un vēršiem tie gāja meklēt Jehovu,bet nespēja viņu atrast —viņš tos bija atstājis.+
7 Tie ir nodevuši Jehovu+ —tiem ir piedzimuši dēli, kas viņam ir sveši.
Nu mēneša laikā tie tiks iznīcināti* kopā ar savu mantojumu.
8 Pūtiet ragu+ Gibeā, pūtiet tauri Rāmā!+
Lai atskan kaujas sauciens Bēt-Āvenā+ — mēs tev sekosim, Benjamīn!
9 Efraim, soda dienā tu tapsi par briesmīgu postažu.+
Es Izraēla ciltīm esmu skaidri pateicis, kas notiks.
10 Jūdas vadoņi nekrietnībā līdzinās tiem, kas pārceļ robežas,+ —kā ūdeni es izliešu pār viņiem savas dusmas.
11 Efraims ir apspiests, pelnīti sagrauts,jo viņš ietiepīgi gribēja sekot savam ienaidniekam.+
12 Tāpēc es biju kā kode Efraimamun kā puve — Jūdam.
13 Kad Efraims pamanīja savu slimību un Jūda — savu brūci,Efraims devās uz Asīriju+ un sūtīja ziņu varenam ķēniņam,bet tas nespēja jūs izārstētun jūsu brūci neizdziedēja.
14 Kā jauns lauva es uzbrukšu Efraimam,kā stiprs lauva — Jūdam.
Es tos saplosīšu un aiziešu,+aiznesīšu tos projām, un glābēja tiem nebūs.+
15 Es atgriezīšos un palikšu savā mājvietā, līdz tie būs pilnībā izjutuši savu grēku sekas.
Tad viņi meklēs manu labvēlību,+viņi meklēs mani savā nelaimē.”+
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”Tiem, kas mani pametuši”.
^ Vai ”sodīšu”.
^ Burt. ”Nu mēnesis tos aprīs”.
