Jesajas 9:1—21
9 Tomēr nebūs tāda tumsa, kāda bija agrāk, kad Zebulona zeme un Naftaļa zeme tika noniecināta — kad zemē valdīja posts.+ Vēlāk Dievs šo zemi — ceļu uz jūru Jordānas apvidū, cittautiešu Galileju — cels godā.
2 Ļaudis, kas staigāja tumsā,ir ieraudzījuši spožu gaismu.
Pār tiem, kas dzīvo biezas tumsas zemē,ir atspīdējusi gaisma.+
3 Tu esi vairojis tautuun dāvājis tai lielu prieku.
Viņi priecājas tavā priekšā,kā mēdz priecāties pļaujas laikā,kā līksmo tie, kas dala laupījumu.
4 Tu esi sadragājis viņu smago jūgu,salauzis rīksti, kas viņus sodīja, — viņu uzraugu nūju —kā dienā, kad tika sakauti midiānieši.+
5 Kareivju apavus, kas tricina zemi,un asinīm piesūkušās drēbesaprīs uguns.
6 Mums ir piedzimis bērns,+mums ir dāvāts dēls.
Viņa rokās* būs vara,+un viņu sauks par Brīnišķīgo padomdevēju,+ Vareno dievu,+ Mūžīgo tēvu un Miera valdnieku.
7 Viņa vara vērsīsies plašumā,un miers būs bezgalīgs,+viņam sēžot Dāvida tronī+ un valdot.
Viņa valdīšana nostiprināsies+ un balstīsiesuz tiesu+ un taisnību+no tā laika mūžīgi.
To darīs karapulku Pavēlnieka Jehovas degsme.
8 Jehova sūtīja brīdinājumu Jēkabam,izskanēja vēsts, kas domāta Izraēlam.+
9 To uzzinās visi ļaudis —Efraims un Samarijas iedzīvotāji —,visi, kas augstprātīgi un nekaunīgi saka:
10 ”Ķieģeļu mājas ir sagruvušas,bet mēs būvēsim no tēstiem akmeņiem.+
Sikomores ir nocirstas,bet mēs izmantosim* ciedrus.”
11 Jehova pret viņiem sūtīs Recīna pretiniekus,pamudinās rīkoties Izraēla ienaidniekus —
12 aramiešus no austrumiem un filistiešus no rietumiem —,+un tie atvērs muti un rīs Izraēlu.+
Tomēr viņa dusmas nav rimušāsun viņa roka joprojām ir pacelta, lai sodītu,+
13 jo ļaudis nav atgriezušies pie tā, kas viņus soda,nav meklējuši karapulku Pavēlnieku Jehovu.+
14 Jehova vienā dienā nocirtīs Izraēlamgalvu un asti, jaunos dzinumus* un meldrus.+
15 Vecākie un augstu cienītie ir galva,un pravieši, kas māca melus, ir aste.+
16 Vadītāji rāda tautai nepareizu ceļu,un ļaudis, ko tie vada, ir apjukuši.
17 Jehova nepriecāsies par viņu jaunekļiemun neiežēlosies par viņu bāreņiem un atraitnēm,jo tie visi ir bezdievji un ļaundari+un ikviens runā muļķības.
Tomēr viņa dusmas nav rimušāsun viņa roka joprojām ir pacelta, lai sodītu,+
18 jo ļaunums liesmo kā uguns,aprīdams ērkšķus un nezāles.
Tas aizdedzinās meža biezokņus,un augšup celsies dūmu mutuļi.
19 No karapulku Pavēlnieka Jehovas dusmāmir aizdegusies zeme,un uguns aprīs ļaudis.
Neviens nesaudzēs pat savu brāli.
20 Kāds kamps labajā pusē,bet joprojām būs izsalcis;cits ēdīs kreisajā pusē,bet nejutīs sātu.
Ikviens rīs savas rokas miesu —
21 Manase rīs Efraimu,un Efraims — Manasi.
Abi kopā tie vērsīsies pret Jūdu.+
Tomēr viņa dusmas nav rimušāsun viņa roka joprojām ir pacelta, lai sodītu.+
Zemsvītras piezīmes
^ Burt. ”Uz viņa pleciem”.
^ Vai, iesp., ”to vietā stādīsim”.
^ Vai, iesp., ”palmu zarus”.
