Mateja 13:1—58
-
LĪDZĪBAS PAR DIEVA VALSTĪBU (1—52)
-
Sējējs (1—9)
-
Kāpēc Jēzus runāja līdzībās (10—17)
-
Jēzus paskaidro līdzību par sējēju (18—23)
-
Kvieši un nezāles (24—30)
-
Sinepju sēkliņa un raugs (31—33)
-
Runājot līdzībās, Jēzus piepilda pravietojumu (34, 35)
-
Jēzus paskaidro līdzību par kviešiem un nezālēm (36—43)
-
Apslēptā manta un vērtīgā pērle (44—46)
-
Zvejas tīkls (47—50)
-
Gan jauni, gan veci dārgumi (51, 52)
-
-
Jēzu neciena dzimtajā pusē (53—58)
13 Tajā dienā Jēzus, aizgājis no nama, sēdēja pie jūras,
2 un pie viņa sapulcējās lieli ļaužu pulki. Tāpēc viņš iekāpa laivā un apsēdās, un visi ļaudis stāvēja krastmalā.+
3 Tad viņš tiem daudz ko stāstīja līdzībās,+ teikdams: ”Sējējs izgāja sēt.+
4 Viņam sējot, dažas sēklas nokrita ceļmalā, tad atlaidās putni un tās apēda.+
5 Citas nokrita akmenājā, kur nebija daudz zemes, un tās uzreiz uzdīga, jo zemes kārta nebija dziļa.+
6 Bet, kad uzlēca saule, asni apsvila un novīta, jo tiem nebija sakņu.
7 Savukārt citas nokrita starp ērkšķiem, un ērkšķi izauga un nomāca uzdīgušos asnus.+
8 Bet citas iekrita labā zemē un sāka nest ražu: viena simtkārtīgu, cita sešdesmitkārtīgu, vēl cita trīsdesmitkārtīgu.+
9 Tas, kam ir ausis, lai klausās!”+
10 Tad pie viņa pienāca mācekļi un vaicāja: ”Kāpēc tu ar viņiem runā līdzībās?”+
11 Viņš atbildēja: ”Jums ir ļauts saprast debesu valstības dievišķos noslēpumus,+ bet viņiem tas nav ļauts.
12 Kam ir, tam dos vēl, un tam būs pārpilnība, bet, kam nav, tam atņems pat to, kas tam ir.+
13 Tāpēc es ar viņiem runāju līdzībās, jo viņi skatās, bet nesaskata, dzird, bet nesadzird un neuztver teiktā jēgu.+
14 Tā piepildās Jesajas pravietojums: ”Dzirdēdami jūs gan dzirdēsiet, bet tā arī neuztversiet teiktā jēgu, un skatīdamies jūs gan skatīsieties, bet tā arī nesaredzēsiet.+
15 Jo šo ļaužu sirds ir kļuvusi nejūtīga, ar savām ausīm viņi dzird nelabprāt un ir aizvēruši savas acis, lai ar acīm neredzētu, ar ausīm nedzirdētu, ar sirdi neuztvertu teiktā jēgu, neatgrieztos pie manis un es viņus nedziedinātu.”+
16 Taču jūs esat laimīgi, jo jūsu acis redz un jūsu ausis dzird.+
17 Patiesi, es jums saku: daudzi pravieši un taisnie ir vēlējušies redzēt to, ko redzat jūs, bet nav redzējuši,+ kā arī dzirdēt to, ko dzirdat jūs, bet nav dzirdējuši.
18 Tad nu klausieties, ko nozīmē līdzība par sējēju.+
19 Ja kāds dzird vēsti* par valstību, bet neuztver tās jēgu, pie viņa atnāk ļaunais*+ un paņem to, kas bija iesēts viņa sirdī. Tas ir ceļmalā sētais.+
20 Akmenājā sētais ir tas, kas vēsti dzird un tūlīt ar prieku to uzņem.+
21 Taču tā viņā neiesakņojas; kādu laiku viņš pastāv, bet, kad vēsts dēļ sākas bēdas vai vajāšanas, viņš tūlīt pat atkrīt.
22 Starp ērkšķiem sētais ir tas, kas vēsti dzird, bet šīs pasaules* raizes+ un bagātības mānīgais vilinājums nomāc vēsti, un viņš nenes ražu.+
23 Bet labā zemē sētais ir tas, kas vēsti dzird un uztver tās jēgu un kas tiešām nes ražu: viens simtkārtīgu, cits sešdesmitkārtīgu, bet cits trīsdesmitkārtīgu.”+
24 Viņš tiem stāstīja vēl vienu līdzību: ”Debesu valstību var salīdzināt ar cilvēku, kas savā tīrumā iesēja labu sēklu.
25 Kamēr visi gulēja, atnāca viņa ienaidnieks, iesēja kviešu starpā nezāles* un aizgāja.
26 Kad kvieši uzdīga un savārpoja, parādījās arī nezāles.
27 Tad kalpi pienāca pie saimnieka un teica: ”Kungs, vai tu neiesēji tīrumā labu sēklu? No kurienes tad tajā ir uzradušās nezāles?”
28 Viņš tiem atbildēja: ”To ir izdarījis ienaidnieks.”+ Tie viņam jautāja: ”Vai tu gribi, lai mēs ejam tās izravēt?”
29 Viņš sacīja: ”Nē — raujot nezāles, jūs līdz ar tām nejauši varētu izraut arī kviešus.
30 Lai līdz pļaujai kvieši un nezāles aug kopā, un pļaujas laikā es teikšu pļāvējiem: ”Vispirms izraujiet nezāles un sasieniet tās saišķos, lai sadedzinātu, bet pēc tam ejiet un savāciet kviešus manā klētī.”””+
31 Viņš tiem stāstīja vēl vienu līdzību: ”Debesu valstība ir līdzīga sinepju sēkliņai, ko kāds cilvēks iesēja savā laukā.+
32 Kaut gan tā ir vissīkākā no visām sēklām, tā izaug par vislielāko no dārza augiem, par īstu koku, tā ka putni atlido un apmetas tā zaros.”
33 Viņš tiem minēja vēl vienu līdzību: ”Debesu valstība ir līdzīga raugam*, ko kāda sieviete paņēma un iejauca trijos lielos mēros* miltu; tad visa mīkla uzrūga.”+
34 To visu Jēzus ļaužu pulkiem stāstīja līdzībās. Bez līdzībām viņš ar tiem nerunāja,+
35 lai piepildītos pravieša teiktie vārdi: ”Es runāšu līdzībās, es darīšu zināmu to, kas ir bijis apslēpts kopš pirmsākumiem*.”+
36 Pēc tam, atlaidis ļaudis, viņš iegāja namā. Mācekļi pienāca pie viņa un lūdza: ”Paskaidro mums līdzību par nezālēm tīrumā!”
37 Jēzus atbildēja: ”Labās sēklas sējējs ir Cilvēka dēls,
38 tīrums ir pasaule,+ labā sēkla ir valstības dēli, nezāles ir ļaunā dēli,+
39 bet ienaidnieks, kas tās iesējis, ir Velns. Pļauja ir laikmeta nobeigums, un pļāvēji ir eņģeļi.
40 Tāpēc, gluži kā nezāles izrauj un sadedzina, tāpat būs laikmeta nobeigumā.+
41 Cilvēka dēls izsūtīs savus eņģeļus, un tie aizvāks no viņa valstības visus, kas pavedina citus uz grēku un kas dara ļaunu*,
42 un tos iemetīs degošā krāsnī.+ Tur tie raudās un griezīs zobus.
43 Tad taisnie spīdēs tik spoži kā saule+ sava Tēva valstībā. Tas, kam ir ausis, lai klausās!
44 Debesu valstība ir līdzīga laukā apslēptai mantai, ko kāds cilvēks atrada un paslēpa. Aiz prieka viņš iet un pārdod visu, kas viņam ir, un nopērk šo lauku.+
45 Vēl debesu valstība ir līdzīga ceļojošam tirgotājam, kas meklēja vērtīgas pērles.
46 Atradis vienu ļoti vērtīgu pērli, viņš aizgāja, nekavējoties pārdeva visu, kas viņam bija, un to nopirka.+
47 Vēl debesu valstība ir līdzīga jūrā izmestam tīklam, ar ko sazvejoja visādas zivis.
48 Kad tīkls bija pilns, zvejnieki to izvilka krastā un apsēdušies savāca labās zivis+ grozos, bet nederīgās+ aizmeta.
49 Tā būs arī laikmeta nobeigumā: eņģeļi izies, nošķirs ļaunos no taisnajiem
50 un iesviedīs tos degošā krāsnī. Tur tie raudās un griezīs zobus.
51 Vai jūs to visu esat izpratuši?” Tie viņam atbildēja: ”Jā, esam.”
52 Tad viņš tiem sacīja: ”Ja tā, tad ziniet: ikviens skolotājs, kas ieguvis zināšanas par debesu valstību, ir līdzīgs saimniekam, kas no savas dārgumu krātuves iznes gan jauno, gan veco.”
53 Kad Jēzus bija beidzis stāstīt šīs līdzības, viņš no turienes aizgāja.
54 Ieradies savā dzimtajā pusē,+ viņš sinagogā sāka mācīt cilvēkus, un tie bija ļoti pārsteigti un teica: ”No kurienes viņam ir tāda gudrība, un kā viņš spēj darīt tādus brīnumus*?+
55 Vai viņš nav namdara dēls?+ Vai viņa māte nav Marija un viņa brāļi — Jēkabs, Jāzeps, Sīmanis un Jūda?+
56 Un vai visas viņa māsas nav tepat pie mums? No kurienes tad viņam tas viss ir?”+
57 Un tie negribēja viņam ticēt.+ Bet Jēzus tiem teica: ”Pravieti ciena visur, tikai ne viņa dzimtajā pusē un ne viņa paša mājās.”+
58 Viņu neticības dēļ viņš tur nedarīja daudz brīnumu.
Zemsvītras piezīmes
^ Burt. ”vārdu”.
^ Vai ”Sātans”.
^ Visticamāk, domātas reibuma airenes — graudzāļu dzimtas augi, kas ļoti atgādina kviešus augšanas periodā un kam ir indīgas sēklas.
^ Vai ”ieraugam”.
^ Burt. ”trijās seās”, t.i., apm. 22 litros. Sk. pielikumu B14.
^ Vai, iesp., ”kopš pasaules pirmsākumiem”.
^ Vai ”rīkojas nelikumīgi”. Attiecīgais gr. vārds bieži norāda uz Dieva likumu pārkāpšanu.
^ Vai ”tik varenus darbus”.
