1., 2. a) Ar kādu ilustrāciju Jēzus norādīja uz ebreju reliģisko vadoņu neuzticību Dievam? b) Kādu faktu par pusaudžiem mēs uzzinām, pārdomājot Jēzus izmantoto ilustrāciju?

DAŽAS dienas pirms nāves Jēzus uzdeva kādai ebreju reliģisko vadoņu grupai rosinošu jautājumu. Viņš teica: ”Kā jums šķiet? Kādam cilvēkam bija divi dēli, un viņš gāja pie pirmā un sacīja: Dēls, ej un strādā šodien manā vīna kalnā. Un tas atbildēja un sacīja: Jā, kungs! Bet viņš negāja. [Tēvs] aizgāja pie otra dēla un sacīja tāpat. Tas atbildēja un sacīja: Es negribu. Pēc tam viņam palika žēl, un viņš  aizgāja. Kuŗš no šiem diviem ir darījis tēva prātu?” Ebreju reliģiskie vadoņi atbildēja: ”Pēdējais.” (Mateja 21:28—31.)

² Tā Jēzus norādīja uz ebreju vadoņu neuzticību Dievam. Viņi bija kā pirmais dēls: viņi bija solījuši pildīt Dieva gribu, bet neturēja savu solījumu. Daudzi vecāki atzīs, ka Jēzus ilustrācija liecina arī par labu ģimenes dzīves izpratni. Jēzus skaidri parādīja, ka bieži vien ir grūti zināt jauniešu domas un paredzēt viņu rīcību. Jaunietis varbūt rada daudz problēmu pusaudža gados, bet vēlāk izaug par atbildīgu, cienījamu cilvēku. To der paturēt prātā, pārdomājot vienu no ģimenes problēmām — pusaudžu dumpīgumu.

3. Kāpēc vecākiem nebūtu uzreiz jāsecina, ka viņu bērns ir dumpinieks?

³ Laiku pa laikam tu, iespējams, uzzini par pusaudžiem, kas atklāti saceļas pret saviem vecākiem. Varbūt tu pazīsti ģimeni, kurā pusaudzis, šķiet, ir nevaldāms. Bet ne vienmēr ir viegli noteikt, vai bērns tiešām ir dumpinieks. Turklāt reizēm ir grūti saprast, kāpēc vieni bērni saceļas pret vecākiem, bet citi ne, lai gan viņi varbūt pat ir no vienas un tās pašas ģimenes. Kas būtu jādara vecākiem, ja viņi jūt, ka bērns pamazām kļūst par atklātu dumpinieku? Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms mums jānoskaidro, kas īsti ir dumpinieks.

4.—​6. a) Kas ir dumpinieks? b) Kas jāpatur prātā vecākiem, ja pusaudzis viņu ģimenē laiku pa laikam ir nepaklausīgs?

⁴ Dažos vārdos var teikt, ka dumpinieks ir tas, kurš apzināti un atkārtoti nepaklausa vai pretojas augstākai varai, vai arī to izaicina. Protams, ”muļķīgas blēņas mīt bērna sirdī”. (Salamana Pamācības 22:15.)  Tāpēc visi bērni laiku pa laikam pretojas vecāku vai kādai citai varai. Sevišķi tas redzams pusaudža vecumā — laikā, kad cilvēks nobriest fizioloģiski un psihiski. Pārmaiņa jebkura cilvēka dzīvē rada spriedzi, un pusaudža vecumā pārmaiņas nāk viena pēc otras. Tavs dēls vai tava meita atvadās no bērnības, lai kļūtu par pieaugušu cilvēku. Šī iemesla dēļ daudziem vecākiem un viņu bērniem, pusaudžiem, rodas grūtības savstarpējās attiecībās. Bieži vien vecāki instinktīvi cenšas palēnināt pāreju, kurpretī pusaudži vēlas to paātrināt.

⁵ Dumpīgs pusaudzis novēršas no vecāku mācītajām vērtībām. Bet jāatceras, ka dažas nepaklausības reizes cilvēku nepadara par dumpinieku. Ja runājam par garīgiem jautājumiem, daži bērni varbūt sākumā neizrāda lielu interesi vai pat vispār neinteresējas par Bībeles patiesību, taču viņi var arī nebūt dumpinieki. Jums, vecāki, nebūtu jāsteidzas piedēvēt savam bērnam dumpinieka īpašības.

⁶ Vai visi jaunieši pusaudža vecumā saceļas pret vecākiem? Nē, tā nepavisam nav. Fakti liek domāt, ka tikai neliela daļa pusaudžu izrāda nopietnas dumpīguma pazīmes. Kā tomēr rīkoties, ja bērns stūrgalvīgi un regulāri saceļas pret vecākiem? Kas varētu izraisīt šādu sacelšanos?

7. Kā sātaniskā ietekme var izraisīt bērnā dumpīgumu?

⁷ Galvenais sacelšanās cēlonis ir sātaniskā pasaules ietekme. ”Visa pasaule ir grimusi ļaunumā [”ļaunā varā”, NW].” (1. Jāņa 5:19.) Pasaule, kas atrodas Sātana varā, ir izveidojusi kaitīgu kultūru, un kristiešiem nākas pretoties tās ietekmei. (Jāņa 17:15.) Šī kultūra mūsdienās ir rupjāka, bīstamāka  un kaitīgāka nekā pagātnē. (2. Timotejam 3:1—​5, 13.) Ja vecāki nemāca, nebrīdina un neaizsargā savus bērnus, jaunieši viegli var pakļauties ”garam, kas vēl tagad ir spēcīgs nepaklausības bērnos”. (Efeziešiem 2:2.) Pastāv arī līdzaudžu spiediens. Bībelē ir teikts: ”Kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” (Salamana Pamācības 13:20.) Pasaules gars droši vien ietekmēs jaunieti, kas uzturas ar šo garu piesātinātu cilvēku sabiedrībā. Jauniešiem ir nepieciešama nepārtraukta palīdzība, lai viņi apzinātos, ka paklausība Dieva noteiktajiem principiem nodrošina vislabāko dzīves veidu. (Jesajas 48:17, 18.)

8. Kādu iemeslu dēļ bērns var kļūt dumpīgs?

⁸ Vēl viens sacelšanās cēlonis varētu būt atmosfēra mājās. Piemēram, ja kāds no vecākiem ir alkoholiķis, narkomāns vai arī nežēlīgi izturas pret savu dzīvesbiedru, pusaudzim var izveidoties kroplīgs priekšstats par dzīvi. Pat mājās, kurās ir diezgan mierīga atmosfēra, bērns var sacelties, ja jūt, ka vecāki par viņu nemaz neinteresējas. Taču ne vienmēr pusaudžu dumpīgumu izraisa ārēji apstākļi. Ir bērni, kas novēršas no vecāku mācītajām vērtībām, kaut gan viņu vecāki seko Dieva noteiktajiem principiem un lielā mērā aizsargā viņus no apkārtējās pasaules. Kāpēc tā notiek? Varbūt tas notiek vēl viena mūsu problēmu cēloņa — nepilnības — dēļ. Pāvils teica: ”Viena cilvēka [Ādama] vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku — nāve, un tādā kārtā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši.” (Romiešiem 5:12.) Ādams bija savtīgs dumpinieks un atstāja visiem saviem pēcnācējiem sliktu mantojumu. Ir jaunieši, kas vienkārši nolemj sacelties, tāpat kā to darīja viņu priekštecis.

9. Kādas galējības bērnu audzināšanā varētu izraisīt dumpīgumu?

⁹ Pusaudžu sacelšanos izraisa arī nelīdzsvarota vecāku pieeja bērnu audzināšanai. (Kolosiešiem 3:21.) Daudzi apzinīgi vecāki ļoti stingri ierobežo un pārmāca savus bērnus. Savukārt citi vecāki dod pusaudžiem pārāk lielu brīvību un nenodrošina vajadzīgo vadību, kas aizsargātu vēl nepieredzējušos jauniešus. Ne vienmēr ir viegli atrast vidusceļu starp šīm divām galējībām. Turklāt dažādiem bērniem ir arī dažādas vajadzības. Kādam varbūt ir nepieciešams vairāk uzraudzības, citam — mazāk. Bet divi gadījumi, kas aprakstīti Bībelē, palīdz mums saskatīt, cik bīstami ir gan nesaprātīgi ierobežojumi, gan arī pārāk liela brīvība.

10. Kāpēc Ēlis, acīmredzot būdams uzticīgs augstais priesteris, bija slikts tēvs?

¹⁰ Senā Izraēla augstais priesteris Ēlis bija tēvs. Viņš kalpoja 40 gadus un, bez šaubām, labi pārzināja Dieva Likumu. Ēlis acīmredzot uzticīgi pildīja savus tiešos priestera pienākumus un, iespējams, bija kārtīgi iemācījis Dieva Likumu saviem dēliem Hofnum un Pinehasam. Taču Ēlis bija pārāk iecietīgs pret saviem dēliem. Hofnus un Pinehass veica priesteru pienākumus, bet viņi bija ”netikli un bezgodīgi jaunieši”, kas interesējās vienīgi par savas apetītes un amorālo tieksmju apmierināšanu. Lai gan Ēlis redzēja dēlu apkaunojošo rīcību svētā vietā, viņam nepietika drosmes atbrīvot tos no amata. Viņš tiem izteica tikai vārgu rājienu. Ar savu piekāpību Ēlis godāja dēlus vairāk nekā Dievu. Tā iznākums bija viņa dēlu sacelšanās pret Jehovas tīro pielūgsmi un nelaime, kas nāca pār visu Ēļa  dzimtu. (1. Samuēla 2:12—​17, 22—​25, 29; 3:13, 14; 4:11—22.)

11. Ko vecāki var mācīties, domājot par Ēļa slikto piemēru?

¹¹ Ēļa bērni bija jau pieauguši cilvēki, kad risinājās minētie notikumi, tomēr šis stāsts skaidri parāda, cik bīstami ir atturēties no pārmācības. (Salīdzināt Salamana Pamācības 29:21.) Daži vecāki varbūt jauc mīlestību ar piekāpību: viņi nenosaka skaidrus, konsekventus un saprātīgus likumus un neprasa to ievērošanu. Viņi nevīžo ar mīlestību pārmācīt savus bērnus pat tad, kad tiek pārkāpti Dieva noteikti principi. Šādas piekāpības dēļ viņu bērni galu galā vairs nepievērš uzmanību ne vecāku, ne arī kādai citai varai. (Salīdzināt Salamans Mācītājs 8:11.)

12. Kādu kļūdu varas īstenošanā pieļāva Rehabeāms?

¹² Notikumos ar Rehabeāmu ir redzama otra galējība varas īstenošanā. Rehabeāms bija pēdējais apvienotās Izraēla valsts valdnieks un valdīja diezgan slikti. Viņš bija mantojis zemi, kuras tauta bija neapmierināta ar viņa tēva Salamana uzlikto jūgu. Vai Rehabeāms rīkojās ar sapratni? Nē, nerīkojās. Kad tautas pārstāvji lūdza atvieglot jūgu, viņš neuzklausīja labi pārdomātu ieteikumu, ko izteica gados vecāki padomdevēji, un pavēlēja padarīt jūgu vēl smagāku. Viņa augstprātība izraisīja desmit ziemeļu cilšu sacelšanos, un valsts sašķēlās divās daļās. (1. Ķēniņu 12:1—​21; 2. Laiku 10:19.)

13. Kā vecāki var izvairīties no Rehabeāma pieļautās kļūdas?

¹³ No Bībeles stāstījuma par Rehabeāmu vecāki var daudz ko mācīties. Viņiem ”jāmeklē” Jehova ar lūgšanu palīdzību un jāpārbauda bērnu audzināšanas metodes Bībeles principu gaismā. (Psalms 105:4.) ”Apspiešanas dēļ vien gudrais var rīkoties  neprātīgi,” teikts Salamana Mācītāja grāmatā 7:7 (NW). Labi pārdomāti ierobežojumi dod pusaudžiem iespējas augt un tajā pašā laikā aizsargā viņus. Bet bērni nedrīkst dzīvot arī tik stingrā un ierobežojošā atmosfērā, ka viņiem būtu liegta iespēja veidot pienācīgu pašpaļāvību un pašcieņu. Ja vecāki cenšas atrast līdzsvaru starp zināmu brīvību un stingriem, skaidri noteiktiem ierobežojumiem, pusaudži parasti nevēlas sacelties pret viņiem.

14., 15. Kādam būtu jābūt vecāku uzskatam par savu bērnu attīstību?

¹⁴ Kaut gan vecāki priecājas, redzot, kā jaunietis aug un no bērna pārvēršas par pieaugušu cilvēku, viņi varbūt izjūt arī satraukumu, kad pusaudzis sāk atbrīvoties no atkarības un kļūst patstāvīgāks. Nav nekas pārsteidzošs, ja šajā pārejas periodā pusaudzis  reizēm ir diezgan ietiepīgs un neatsaucīgs. Atceries, ka kristīgu vecāku pienākums ir izaudzināt nobriedušu, nosvērtu un atbildīgu kristieti. (Salīdzināt 1. Korintiešiem 13:11; Efeziešiem 4:13, 14.)

¹⁵ Lai arī cik grūti tas būtu, vecākiem jācenšas atbrīvoties no ieraduma reaģēt noraidoši uz jebkādu pusaudža tieksmi pēc lielākas brīvības. Bērnam labā nozīmē jākļūst par indivīdu. Dažiem pusaudžiem, vēl diezgan jauniem esot, jau veidojas pieauguša cilvēka uzskati. Piemēram, Bībelē par gados jauno valdnieku Josiju ir teikts: ”Kad viņš vēl bija jauneklis [apmēram 15 gadu vecumā], viņš sāka meklēt sava ciltstēva Dāvida Dievu.” Šis izcilais pusaudzis noteikti bija uzticības cienīgs cilvēks. (2. Laiku 34:1—3.)

16. Ar ko jāļauj saskarties bērniem, kad viņiem tiek dota iespēja uzņemties lielāku atbildību?

 ¹⁶ Taču līdz ar brīvību jārodas arī atbildībai. Tāpēc ļaujiet pusaudzim, kas pamazām kļūst par pieaugušu cilvēku, reizēm izjust viņa lēmumu un rīcības sekas. Vārdos ”Ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus” izteiktais princips attiecas gan uz pieaugušajiem, gan arī uz pusaudžiem. (Galatiešiem 6:7.) Bērnus nevar sargāt mūžīgi. Bet kā rīkoties tad, ja bērns vēlas darīt kaut ko pilnīgi nepieņemamu? Jūs esat atbildīgi par saviem bērniem, un jums ir jāsaka savs ”nē”. Jūs varat paskaidrot savas nostājas iemeslus, taču jūs nedrīkstētu pieļaut, lai kaut kas jums liktu lēmumu mainīt. (Salīdzināt Mateja 5:37.) Un centieties pateikt ”nē” mierīgi un saprātīgi, jo ”miermīlīga atbilde apklusina dusmas”. (Salamana Pamācības 15:1.)

17. Kādas ir dažas no pusaudža vajadzībām, un kā vecāki var tās apmierināt?

¹⁷ Jauniešiem ir nepieciešama drošība, ko dod konsekventa audzināšana, lai arī viņi ne vienmēr labprāt piekrīt ierobežojumiem un likumiem. Bērnos rodas sarūgtinājums, ja likumi bieži tiek mainīti, atkarībā no vecāku garastāvokļa attiecīgajā brīdī. Kad pusaudži saņem uzmundrinājumu un palīdzību, kas viņiem nepieciešami, lai pārvarētu nedrošības sajūtu, kautrīgumu vai pašapziņas trūkumu, viņiem ir labākas iespējas izaugt par nosvērtiem cilvēkiem. Pusaudži novērtē arī to, ka viņiem tiek izrādīta uzticība, ko viņi ir pelnījuši. (Salīdzināt Jesajas 35:3, 4; Lūkas 16:10; 19:17.)

18. Kādas zināšanas par pusaudžiem var uzmundrināt vecākus?

¹⁸ Vecāki var rast mierinājumu apziņā, ka bērni parasti plaukst, kad mājās ir miers, stabilitāte un mīlestība. (Efeziešiem 4:31, 32; Jēkaba 3:17, 18.) Ir  daudz jauniešu, kas ir pacēlušies pāri arī sliktiem apstākļiem mājās, — viņi ir izauguši par kārtīgiem cilvēkiem, kaut gan nāk no ģimenēm, kurās valda alkoholisms, nežēlība vai cita nelabvēlīga ietekme. Tātad, ja jūs parūpēsieties, lai pusaudži jūsu mājās justos droši un zinātu, ka viņi izjutīs mīlestību, pieķeršanos un uzmanību — kaut arī šādam atbalstam līdzi nāks saprātīgi, uz Bībeles principiem balstīti ierobežojumi un pārmācība —, viņi, visticamāk, izaugs par cilvēkiem, ar kuriem jūs varēsiet lepoties. (Salīdzināt Salamana Pamācības 27:11.)

19. Vecāku pienākums ir mācīt ”savam bērnam viņa ceļu”, bet kāds pienākums ir pašam bērnam?

¹⁹ Labai audzināšanai neapšaubāmi ir liela nozīme. Salamana Pamācībās 22:6 ir teikts: ”Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis.” Bet ja nu bērniem ir nopietnas problēmas, lai gan viņiem ir labi vecāki? Vai tas ir iespējams? Jā, tas ir iespējams. Tikko citētie vārdi jāsaprot kontekstā ar citiem pantiem, kuros ir uzsvērts bērnu pienākums klausīt vecākus. (Salamana Pamācības 1:8.) Lai ģimenē būtu saskaņa, vecākiem un bērniem kopīgi jāseko Bībeles principiem. Ja vecāki un bērni nesadarbosies, noteikti radīsies grūtības.

20. Kā būtu saprātīgi rīkoties, kad bērni kļūdās savas neapdomības dēļ?

²⁰ Kā lai reaģē vecāki, kad pusaudzis ir kļūdījies un nonācis nepatikšanās? Šādā situācijā pusaudzim jo sevišķi ir nepieciešama palīdzība. Ja vecāki paturēs prātā, ka viņu priekšā ir nepieredzējis jaunietis, viņiem būs vieglāk atturēties no pārāk asas reakcijas. Pāvils nobriedušiem kristiešiem  draudzē deva šādu padomu: ”Ja arī kāds cilvēks ir pienākts kādā pārkāpumā, tad jūs, kas esat garīgi, atgrieziet tādu uz pareiza ceļa ar lēnprātīgu garu.” (Galatiešiem 6:1.) Tāpat var rīkoties vecāki, kad jaunietis ir kļūdījies savas neapdomības dēļ. Vecākiem jāpaskaidro, kāpēc bērna rīcība ir bijusi nepareiza un kā turpmāk var izvairīties no izdarītās kļūdas, taču vecākiem arī skaidri jāparāda, ka slikta ir bijusi rīcība, nevis pats bērns. (Salīdzināt Jūdas 22, 23.)

21. Kā vecāki, reaģējot uz bērnu izdarītu nopietnu grēku, var rīkoties līdzīgi tam, kā rīkojas kristieši draudzē?

²¹ Bet kā rīkoties tad, ja jaunietis ir izdarījis ļoti nopietnu pārkāpumu? Tādā gadījumā bērnam ir nepieciešama īpaša palīdzība un prasmīga vadība. Ja kāds draudzes loceklis izdara nopietnu grēku, viņš tiek mudināts nožēlot savu rīcību un griezties pie draudzes vecākajiem pēc palīdzības. (Jēkaba 5:14—16.) Ja šis cilvēks nožēlo savu rīcību, draudzes vecākie cenšas atjaunot viņa garīgo stāvokli. Ģimenē par palīdzību pusaudzim, kas kļūdījies, ir atbildīgi vecāki, kaut gan viņiem varbūt jāpārrunā situācija arī ar draudzes vecākajiem. Viņiem nekādā ziņā nebūtu jāslēpj no vecāko padomes smagi grēki, ko ir izdarījis kāds no viņu bērniem.

22. Kā vecāki centīsies atdarināt Jehovu attieksmē pret savu bērnu, kas ir pieļāvis nopietnu kļūdu?

²² Situācija, kad ir kāda nopietna problēma ar bērniem, ir ļoti smaga. Zaudējuši emocionālo līdzsvaru, vecāki varbūt izjūt vēlēšanos draudēt nepaklausīgajam bērnam, taču šāda rīcība viņu var tikai sadusmot. Atcerieties, ka jaunieša nākotni var ietekmēt tas, kā pret viņu izturas šajā kritiskajā laikā. Atcerieties arī to, ka Jehova bija gatavs piedot, kad viņa tauta novirzījās no pareizā ceļa, ja vien cilvēki šajā  tautā nožēlotu savu rīcību. Ieklausieties viņa mīlestības pilnajos vārdos: ””Tad nāciet, turēsim tiesu!” — saka tas Kungs. ”Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie arī būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna.”” (Jesajas 1:18.) Brīnišķīga priekšzīme vecākiem!

23. Kas vecākiem būtu jādara un kā viņiem nebūtu jārīkojas, ja kāds no viņu bērniem ir izdarījis nopietnu grēku?

²³ Tāpēc centieties mudināt nomaldījušos bērnu, lai viņš maina savu rīcību. Lūdziet saprātīgu padomu pieredzējušiem vecākiem un draudzes vecākajiem. (Salamana Pamācības 11:14.) Centieties nerīkoties impulsīvi, centieties nerunāt un nedarīt neko tādu, kas varētu apgrūtināt bērna atgriešanos pie jums. Izvairieties no nesavaldīgām dusmām un skarbuma. (Kolosiešiem 3:8.) Nepadodieties pārāk ātri. (1. Korintiešiem 13:4, 7.) Ienīstiet ļaunumu, taču nekļūstiet nejūtīgi un skarbi pret savu bērnu. Vissvarīgākais vecāku uzdevums ir rādīt labu priekšzīmi un saglabāt stipru ticību Dievam.

24. Kāda nepatīkama situācija var rasties kristiešu ģimenē, un kā vecākiem tad būtu jārīkojas?

²⁴ Ir gadījumi, kad skaidri var redzēt, ka jaunietis ir cieši nolēmis sacelties un pilnībā atteikties no kristīgiem principiem. Šādā gadījumā vislielākā uzmanība jāpievērš tam, lai saglabātu vai atjaunotu pārējo ģimenes locekļu dzīvi. Piesargieties, ka jūs neveltījat visu savu enerģiju dumpiniekam, pametot novārtā pārējos bērnus. Neslēpiet nepatīkamo situāciju no pārējiem ģimenes locekļiem, pārrunājiet noteiktus jautājumus, kas saistīti ar šo situāciju, un centieties viņus nomierināt. (Salīdzināt Salamana Pamācības 20:18.)

25. a) Kā vecākiem, ņemot vērā to, kā rīkojas kristieši draudzē, varbūt jārīkojas, ja bērns ir cieši nolēmis sacelties pret viņiem? b) Kas vecākiem jāpatur prātā, ja kāds no viņu bērniem kļūst dumpīgs?

 ²⁵ Apustulis Jānis, norādīdams uz cilvēku, kas kļūst par nelabojamu dumpinieku draudzē, rakstīja šādus vārdus: ”Neuzņemiet viņu savās mājās un nesveiciniet viņu.” (2. Jāņa 10.) Var būt gadījumi, kad vecāki uzskata, ka viņiem jārīkojas līdzīgi attiecībās ar savu bērnu, ja tas ir sasniedzis pilngadību un kļūst par atklātu dumpinieku. Lai cik grūti un sāpīgi būtu to darīt, šāda rīcība var būt nepieciešama pārējo ģimenes locekļu aizsardzībai. Jūsu ģimenei ir vajadzīga aizsardzība un pārraudzība arī turpmāk. Tāpēc saglabājiet skaidri noteiktus un arī saprātīgus rīcības ierobežojumus. Saglabājiet domu apmaiņu ar pārējiem bērniem. Interesējieties, kā viņiem iet skolā un draudzē. Lieciet bērniem saprast, ka jūs, lai gan neatbalstāt dumpīgā bērna rīcību, tomēr neienīstat viņu. Nosodiet slikto rīcību, nevis bērnu. Kad divi Jēkaba dēli ar savu nežēlīgo rīcību lika ģimenei piedzīvot postu, Jēkabs nolādēja nevis dēlus, bet viņu neprātīgās dusmas. (1. Mozus 34:1—​31; 49:5—7.)

26. Kādas domas var mierināt apzinīgus vecākus, ja kāds no viņu bērniem kļūst par dumpinieku?

²⁶ Jūs, iespējams, vainojat sevi par to, kas noticis ģimenē. Taču tad, ja jūs esat lūguši Dievam palīdzību, darījuši visu, kas bijis no jums atkarīgs, un sekojuši Jehovas padomiem, cik vien labi iespējams, nav nekādas vajadzības sevi pārlieku nosodīt. Jūs varat mierināt sevi ar domu, ka nav tādu cilvēku, kas varētu būt nevainojami vecāki, un jūs esat apzinīgi centušies būt labi vecāki. (Salīdzināt Apustuļu darbi 20:26.) Ir ļoti sāpīgi ap sirdi, kad bērns ģimenē kļūst  par atklātu dumpinieku, un, ja tā notiek jūsu ģimenē, ziniet, ka Dievs jūs saprot un viņš nekad nepametīs savus uzticīgos kalpotājus. (Psalms 27:10.) Tāpēc nezaudējiet apņēmību arī turpmāk rūpēties par to, lai jūsu mājas būtu drošs, garīgs patvērums visiem pārējiem bērniem.

27. Uz ko vienmēr var cerēt dumpīga bērna vecāki, atceroties līdzību par pazudušo dēlu?

²⁷ Nekad nezaudējiet cerību. Jūs esat centušies audzināt bērnu pareizi; ar laiku tas varbūt ietekmēs noklīdušo bērnu, un viņš atjēgsies. (Salamans Mācītājs 11:6.) Daudzas kristiešu ģimenes ir pieredzējušas to pašu, ko jūs, un vairākas no tām, gluži tāpat kā tēvs Jēzus stāstītajā līdzībā par pazudušo dēlu, ir redzējušas, kā viņu nepaklausīgie bērni atgriežas. (Lūkas 15:11—32.) Tāpat var notikt arī jūsu ģimenē.