Bībele maina cilvēku dzīvi

KAS pamudināja rastafarieti nogriezt dredus un pārvarēt aizspriedumus pret baltajiem cilvēkiem? Un kas palīdzēja vardarbīgam jaunietim, narkotirgoņu rokaspuisim, mainīt savu dzīvesveidu? Izlasiet, ko viņi par to stāsta.

”Es pārvarēju savus aizspriedumus.” HAFENI NGAMA

VECUMS: 34

VALSTS: ZAMBIJA

AGRĀK: RASTAFARIETIS

MANA PAGĀTNE. Es piedzimu bēgļu nometnē Zambijā. Manai mātei bija nācies bēgt no Namībijas kara dēļ, un viņa bija pievienojusies Dienvidrietumu Āfrikas tautas organizācijai (SWAPO). Šī organizācija cīnījās par Namībijas neatkarību no Dienvidāfrikas.

Pirmos piecpadsmit savas dzīves gadus es pavadīju dažādās bēgļu nometnēs. SWAPO nometnēs jauniešus gatavoja par atbrīvošanās kustības aktīvistiem. Mums tika ”iepotētas” noteiktas politiskas idejas, un mūs mācīja nīst baltos cilvēkus.

11 gadu vecumā es apsvēru domu kļūt par kristieti un tikt iesvētītam nometnes baznīcā, kas bija kopīga katoļiem, luterāņiem, anglikāņiem un citiem. Mācītājs, ar kuru es aprunājos, mani atrunāja no šī soļa. Kopš tās dienas es sevi uzskatīju par ateistu. Kad man bija 15, mīlestība pret regeju un vēlme labot netaisnību, ko pieredzēja melnādainie afrikāņi, pamudināja mani pievienoties rastafariešu kustībai. Es izaudzēju dredus, smēķēju marihuānu, pārtraucu ēst gaļu un cīnījos par melnādaino tiesībām. Taču es joprojām dzīvoju amorāli, skatījos vardarbīgas filmas un lietoju lamuvārdus.

KĀ BĪBELE MAINĪJA MANU DZĪVI. 1995. gadā, kad man bija apmēram 20 gadi, es sāku nopietni aizdomāties, kā es vēlos dzīvot. Es izlasīju visas man pieejamās rastafariešu publikācijas. Dažās no tām bija atsauces uz Bībeles pantiem, bet to skaidrojums mani nepārliecināja, tāpēc es nolēmu izlasīt pašu Bībeli.

Pēc kāda laika mans draugs no rastafariešu vidus man iedeva Jehovas liecinieku izdotu grāmatu, kas bija paredzēta Bībeles studēšanai. Es sāku to lasīt, katru izteikto domu salīdzinādams ar Bībeli. Tomēr pagāja vēl kāds laiks, līdz es sāku studēt Bībeli ar Jehovas lieciniekiem.

Ar milzīgām pūlēm es atmetu smēķēšanu un dzeršanu. (2. Korintiešiem 7:1.) Es savedu kārtībā savu nevīžīgo ārieni, nogriezu dredus, pārtraucu skatīties pornogrāfiju un vardarbīgas filmas, kā arī lietot lamuvārdus. (Efesiešiem 5:3, 4.) Pakāpeniski es pārvarēju savus aizspriedumus pret baltajiem cilvēkiem. (Apustuļu darbi 10:34, 35.) Lai veiktu šīs izmaiņas, man bija jāatsakās arī no mūzikas, kas saturēja rasistiskus tekstus, un jāizbeidz attiecības ar bijušajiem draugiem, kuri mēģināja mani pierunāt, lai dzīvoju kā līdz šim.

Ticis galā ar sevi, es aizgāju uz Jehovas liecinieku valstības zāli un izteicu vēlēšanos pievienoties viņu reliģijai. Ar mani tika uzsāktas Bībeles nodarbības. Tomēr mans lēmums kristīties un kļūt par Jehovas liecinieku nemaz nepatika maniem radiniekiem. Mamma man ieteica izvēlēties jebkuru citu ”kristīgu” reliģiju, tikai ne Jehovas lieciniekus. Viens no maniem onkuļiem bija ievērojams valdības loceklis, un viņš nepārtraukti kritizēja manu lēmumu kļūt par Jehovas liecinieku.

Taču es biju mācījies no Jēzus piemēra, un, izmantojot viņa padomus, es varēju godam izturēt pretestību un izsmieklu. Kad es salīdzināju, ko māca Jehovas liecinieki, ar Bībelē teikto, es pārliecinājos, ka esmu atradis patieso reliģiju. Piemēram, viņi pilda Bībeles norādījumu sludināt. (Mateja 28:19, 20; Apustuļu darbi 15:14.) Un viņi neiesaistās politikā. (Psalms 146:3, 4; Jāņa 15:17, 18.)

KO ES ESMU IEGUVIS. Esmu iemācījies dzīvot saskaņā ar Bībeles normām, un tas man ir palīdzējis arī praktiskā ziņā. Piemēram, atsacīšanās no marihuānas man ietaupa simtiem dolāru mēnesī. Mani vairs nemoka halucinācijas, turklāt ir uzlabojusies mana veselība.

Manai dzīvei tagad ir jēga un mērķis, pēc kura esmu tiecies jau kopš pusaudža gadiem. Un, pats galvenais, esmu varējis izveidot tuvas attiecības ar Dievu. (Jēkaba 4:8.)

”Esmu iemācījies savaldīt savas dusmas.” MARTINO PEDRETI

VECUMS: 43

VALSTS: AUSTRĀLIJA

AGRĀK: NARKOTIKU TIRGOTĀJS

MANA PAGĀTNE. Mana ģimene bieži pārcēlās no vienas vietas uz citu. Mēs dzīvojām gan mazās pilsētiņās, gan lielpilsētā un kādu laiku pat aborigēnu rezervātā. Man ir daudz jauku atmiņu par to laiku: kopā ar tēvočiem un brālēniem un māsīcām mēs gājām zvejot un medīt, meistarojām bumerangus un izgrebām dažādus noderīgus priekšmetus.

Mans tēvs bija bokseris, tāpēc viņš man jau no bērnības mācīja kauties. Es kļuvu ļoti vardarbīgs. Jau pusaudža gados mani piesaistīja alkohols, un es daudz laika pavadīju bārā. Mēs ar dažiem draugiem pastāvīgi meklējām iespējas uzsākt kautiņus. Apbruņojušies ar nažiem un beisbola nūjām, mēs mēdzām uzbrukt 20 un pat vairāk cilvēku lielām kompānijām.

Naudu es pelnīju, pārdodot narkotikas un ostas strādnieku sazagtās preces. Es arī palīdzēju citiem narkotirgoņiem, piespiezdams viņu parādniekus atdot naudu. Lai to panāktu, man bieži vien nācās piedraudēt ar šaujamieroci. Es gribēju kļūt par algotu slepkavu, un mans dzīves moto bija: nogalini vai tiksi nogalināts.

KĀ BĪBELE MAINĪJA MANU DZĪVI. Par Jehovas lieciniekiem es jau biju dzirdējis pusaudža gados. Atceros, ka apmēram 20 gadu vecumā es jautāju mammai, vai viņa nezina, kur viņus var sastapt. Pēc divām dienām kāds Jehovas liecinieks, vārdā Diksons, pieklauvēja pie manām durvīm. Mēs nedaudz aprunājāmies, un viņš mani uzaicināja uz draudzes sapulci. Es piekritu, un tagad jau vairāk nekā 20 gadus es apmeklēju sapulces. Uz katru manu jautājumu Jehovas liecinieki atbildēja ar Bībeles palīdzību.

Man bija liels prieks, kad uzzināju, ka Jehovam ir dārga katra cilvēka dzīvība, arī netaisno. (2. Pētera 3:9.) Es viņu iepazinu kā mīlošu Tēvu, kurš parūpēsies par mani vienmēr, pat ja neviens cits to nedarīs. Es uzzināju, ka viņš piedos manus grēkus, ja es mainīšu savu dzīvesveidu, un tas man bija liels atvieglojums. Mani ļoti iespaidoja panti no Efesiešiem 4:22—24, kas mudināja ”novilkt veco personību” un ”apvilkt jauno personību, kas radīta pēc Dieva gribas”.

Taču labie nodomi neīstenojās tik ātri, kā gribētos. Es varēju vairākas dienas noturēties bez narkotikām, bet nedēļas nogalē, kad satikos ar draugiem, — padevos. Es sapratu, ka, ja gribu sākt jaunu dzīvi, man jātiek prom no vecās kompānijas. Tāpēc es nolēmu pārcelties uz citu štatu. Daži no draugiem vēlējās mani pavadīt, un es neiebildu. Brauciena laikā viņi sāka smēķēt marihuānu un piedāvāja arī man. Es viņiem paskaidroju, ka esmu atmetis, un uz štata robežas mēs šķīrāmies. Vēlāk es uzzināju, ka viņi bija aplaupījuši banku, izmantodami šautenes ar apzāģētiem stobriem.

KO ES ESMU IEGUVIS. Atbrīvojies no draugu sliktās ietekmes, es varēju daudz ātrāk un vieglāk veikt vajadzīgās izmaiņas. 1989. gadā es kristījos un kļuvu par Jehovas liecinieku. Drīz pēc tam arī mana māsa, māte un tēvs sāka kalpot Jehovam.

Nu jau 17 gadus esmu precējies, un mums ir trīs burvīgi bērni. Esmu iemācījies savaldīt dusmas, pat ja mani cenšas provocēt. Un es esmu iemācījies mīlēt cilvēkus no visām ”tautām un ciltīm”. (Atklāsmes 7:9.) Manā dzīvē ir pierādījies, cik patiesi ir Jēzus vārdi: ”Ja jūs turaties pie tā, ko es mācu, jūs patiešām esat mani mācekļi, jūs iepazīsiet patiesību un patiesība jūs atbrīvos.” (Jāņa 8:31, 32.)

 [Izceltais teksts]

Lai veiktu šīs izmaiņas, man bija jāatsakās arī no mūzikas, kas saturēja rasistiskus tekstus

 [Izceltais teksts]

Mēs ar dažiem draugiem pastāvīgi meklējām iespējas uzsākt kautiņus. Apbruņojušies ar nažiem un beisbola nūjām, mēs mēdzām uzbrukt divdesmit un pat vairāk cilvēku lielām kompānijām