Dieva personvārds dažādos laikos

DIEVS JEHOVA vēlas, lai cilvēks zinātu un lietotu viņa personvārdu. Tas ir acīm redzams no tā, ka viņš atklāja savu personvārdu diviem pašiem pirmajiem cilvēkiem uz Zemes. Mēs zinām, ka Ādamam un Ievai Dieva personvārds bija pazīstams, jo pēc tam, kad Ieva dzemdēja Kainu, viņa, saskaņā ar oriģinālo ebreju tekstu, teica: ”Es esmu radījusi vīrieti ar Jehovas palīdzību.” (1. Mozus 4:1, NW.)

Tālāk mēs lasām, ka tādi uzticīgi vīrieši kā Ēnohs un Noa ”staigāja ar Dievu”. (1. Mozus 5:24; 6:9.) Tātad arī viņi noteikti ir zinājuši Dieva personvārdu. Lielo plūdu laikā personvārds tika saglabāts ar taisnīgo vīru Nou un viņa ģimeni. Kaut arī kādu laiku vēlāk Bābelē notika lielais dumpis, patiesie Dieva kalpi turpināja lietot viņa personvārdu. Tas sastopams simtiem reižu likumos, ko Dievs deva Izraēlam. Piektajā Mozus grāmatā vien tas ir redzams 551 reizi.

Soģu laikā izraēlieši acīm redzami neatturējās no Dieva personvārda lietošanas. Viņi to lietoja pat sasveicinoties. Mēs lasām (ebreju oriģinālā), ka Boāss sveicināja savus pļāvējus: ”Jehova lai ir ar jums.” Viņi uz sveicienu atbildēja, sacīdami: ”Jehova lai tevi svētī!” (Rutes 2:4, NW.)

Izraēliešu vēstures gaitā līdz pat tam laikam, kad viņi pēc Babilonas gūsta atgriezās Jūdejā, Jehovas vārdu turpināja lietot ikdienā. Ķēniņš Dāvids, Dieva sirdij tīkams vīrs, Dieva personvārdu lietoja ļoti plaši — tas redzams simtiem reižu viņa rakstītajos psalmos. (Apustuļu darbi 13:22.) Dieva personvārds bija arī iekļauts daudzos izraēliešu personvārdos. Tā mēs lasām par Adonju (’mans Kungs ir Jah’ — ”Jah” ir saīsināta forma no Jehova), Jesaju (’Jehovas [sūtītā] glābšana’), Jonatānu (’Jehova ir devis’), Mihu (’kurš ir kā Jah?’) un Jozuu (’Jehova ir glābšana’).

Ārpus Bībeles

Ne tikai Bībelē, bet arī citos avotos ir liecības par to, ka senos laikos Dieva personvārdu lietoja ļoti plaši. Kā teikts žurnālā Israel Exploration Journal (Izraēlas pētniecības žurnāls), 13. sējumā, nr.2, 1961. gadā netālu no Jeruzalemes virzienā uz dienvidrietumiem tika atklāta sena apbedījumu ala. Uz tās sienām bija uzraksti ebreju valodā, kas acīmredzot attiecināmi uz astotā gadsimta otro pusi p.m.ē. Uzrakstos lasāmi tādi izteikumi kā, piemēram, ”Jehova ir visas pasaules Dievs”.

Žurnālā Israel Exploration Journal (16. sējums, nr.1) 1966. gadā tika publicēts ziņojums par māla lauskām ar uzrakstiem ebreju valodā, kas tika atrastas Aradā, Dienvidizraēlā. Tie bija uzrakstīti septītā gadsimta otrajā pusē p.m.ē. Viens no uzrakstiem bija personīga vēstule, adresēta vīrietim vārdā Eliašibs. Vēstule sākas šādi: ”Manam kungam Eliašibam. Lai Jehova pieprasa pēc tava miera.” Un tā beidzas ar vārdiem: ”Viņš dzīvo Jehovas mājā.”

Arheologi, kas strādāja Negevā, 1975. un 1976. gadā uz ģipša sienām, lielām krūkām un akmens traukiem  atklāja uzrakstu kolekciju ebreju un feniķiešu valodā. Šajos uzrakstos bija vārds, kam ebreju valodā ir nozīme ’Dievs’, kā arī Dieva personvārds JHWH, rakstīts ar ebreju burtiem. Pašā Jeruzalemē nesen tika atrasta maza, sarullēta sudraba sloksne, kas acīmredzot attiecināma uz laiku pirms Babilonas trimdas. Pētnieki stāsta, ka tad, kad tā tika attīta, uz tās atrada Jehovas vārdu ebreju valodā. (Biblical Archaelogy Review (Bībeles arheoloģijas žurnāls), 1983. gada marts/aprīlis, 18. lpp.)

Vēl viens Dieva personvārda lietošanas piemērs ir atrasts tā saucamajās Lahišas vēstulēs. Šīs vēstules, kas bija uzrakstītas uz māla trauku lauskām, tika atrastas laika posmā starp 1935. un 1938. gadu nocietinātas pilsētas Lahišas drupās, kurai bija īpaša loma Izraēla vēsturē. Acīmredzot kāds virsnieks Izraēla un Babilonijas kara laikā Jūdejas priekšpostenī apmēram 7. gadsimta beigās p.m.ē. bija uzrakstījis šīs vēstules savam priekšniekam vārdā Jaošs, kas atradās Lahišā.

No astoņām lauskām ar salasāmiem uzrakstiem septiņās vēstījums sākas ar šāda veida sveicienu: ”Lai Jehova dara, ka mans kungs pieredz šo laiku labā veselībā!” Pavisam kopā šajos septiņos vēstījumos Dieva personvārds redzams 11 reižu, skaidri norādot, ka apmēram septītā gadsimta beigās p.m.ē. Jehovas vārdu lietoja ikdienā.

Pat pagānu valdnieki zināja un lietoja Dieva personvārdu, kad runa bija par izraēliešu Dievu. Tā, piemēram, uz Mešas akmens Moāba ķēniņš Meša lielās ar saviem militārajiem varoņdarbiem pret Izraēlu un starp citu paziņo: ”Kamošs man teica: ”Ej, atņem Nebo Izraēlam!” Un tā es gāju naktī un cīnījos pret to no rītausmas līdz pusdienai, ieņemot to un nogalinot ikvienu.. Un es paņēmu no turienes Jehovas [traukus], atvazājot tos Kamoša priekšā.”

Attiecībā uz šiem Dieva personvārda lietojumiem ārpus Bībeles vārdnīcā Theologisches Wörterbuch zum Alten Testament (Vecās derības teoloģiskā vārdnīca), 3. sējumā, 538. slejā, teikts: ”Tātad apmēram 19 dokumentāru pierādījumu tetragrammas jhwh formā liecina par M[asoretu] T[eksta] uzticamību šajā ziņā; vēl vairāk var sagaidīt pirmām kārtām no Aradas arhīva.”

Dieva personvārds nav aizmirsts

Dieva personvārdu pazina un lietoja ikdienā, un tā tas turpinājās līdz pat Maleahija dienām, kas dzīvoja apmēram 400 gadus pirms Jēzus. Bībeles grāmatā, kas nosaukta viņa vārdā, Maleahijs Dieva personvārdam piešķir lielu nozīmi, lietojot to pavisam 48 reizes.

Laikam ritot, daudzi jūdi bija nokļuvuši uz dzīvi tālu prom no Izraēla zemes, un daži vairs nespēja Bībeli lasīt ebreju valodā. Tāpēc trešajā gadsimtā p.m.ē. tika iesākta toreiz esošās Bībeles daļas (”Vecās derības”) tulkošana grieķu valodā, kas bija jaunā starptautiskā valoda. Taču Dieva personvārds netika ignorēts. Tulkotāji to saglabāja, rakstot ebreju valodas formā. To apliecina senās grieķu Septuagint (Septuaginta) kopijas, kas ir saglabājušās līdz mūsdienām.

Bet kāda bija situācija, kad uz Zemes dzīvoja Jēzus? Kā mēs varam zināt, vai viņš un viņa apustuļi lietoja Dieva personvārdu?

[Attēls 12. lpp.]

Šajā vēstulē, kas septītā gadsimta otrajā pusē p.m.ē. rakstīta uz māla lauskas, Dieva personvārds redzams divas reizes.

[Norāde par autortiesībām]

(Attēls ar Israel Department of Antiquities and Museums atļauju)

[Attēli 13. lpp.]

Dieva personvārds ir atrodams arī Lahišas vēstulēs un uz Mešas akmens