Dieva personvārds un Bībeles tulkotāji

OTRĀ gadsimta sākumā, pēc tam, kad bija nomiruši pēdējie no apustuļiem, sākās nopietna atkrišana no kristīgās ticības, ko iepriekš bija pateicis Jēzus un viņa sekotāji. Draudzēs ieplūda pagānu filozofijas un mācības; radās sektas un šķelšanās, un sākotnējā ticības tīrība tika samaitāta. Dieva personvārdu pārtrauca lietot.

Šai atkritušajai kristietībai izplatoties, radās vajadzība tulkot Bībeli no tās ebreju un grieķu oriģināliem citās valodās. Kā tulkotāji savos tulkojumos atveidoja Dieva personvārdu? Parasti viņi lietoja vārda ”Kungs” ekvivalentu. Ļoti ietekmīgs tā laika Bībeles tulkojums bija latīņu Vulgate (Vulgāta), Hieronima Bībeles tulkojums ikdienas latīņu valodā. Hieronims tetragrammu (YHWH) atveidoja, aizstājot to ar Dominus ’Kungs’.

Beigu beigās Eiropā sāka parādīties tādas jaunas valodas kā franču, angļu un spāņu. Tomēr katoļu baznīca pretojās Bībeles tulkošanai šajās jaunajās valodās. Tā nu jūdi, lietojot Bībeli sākotnējā ebreju valodā, katrreiz, kad redzēja Dieva personvārdu, atteicās to izrunāt, bet lielākā daļa ”kristiešu” dzirdēja Bībeli lasām latīņu valodas tulkojumos, kas šo personvārdu nelietoja.

Ar laiku Dieva personvārdu atsāka lietot. 1278. gadā tas parādījās latīņu valodā spāņu mūka Raimunda Martini darbā Pugio fidei (Ticības duncis). Raimunds Martini lietoja formu Yohoua. * Drīz pēc tam, 1303. gadā, Porchetus de Salvaticis * pabeidza darbu ar nosaukumu Victoria Porcheti adversus impios Hebraeos (Porcheti uzvara pār bezdievīgajiem ebrejiem). Šajā darbā arī viņš pieminēja Dieva personvārdu, rakstot to dažādi: Iohouah, Iohoua un Ihouah. Tad, 1518. gadā, Petrus Galatinus * publicēja darbu ar nosaukumu De arcanis catholicae veritatis (Par vispārējās patiesības noslēpumiem), kurā viņš Dieva personvārdu rakstīja Iehoua.

 Angļu valodas Bībelē personvārds pirmo reizi parādījās 1530. gadā, kad Viljams Tindals izdeva pirmo piecu Bībeles grāmatu tulkojumu. Tajā viņš vairākos pantos * iekļāva Dieva personvārdu, parasti rakstot Iehouah, un šī izdevuma piezīmē viņš rakstīja: ”Iehovah ir Dieva personvārds.. Turklāt ikreiz, kad jūs redzat KUNGS ar lielajiem burtiem (izņemot gadījumu, ja ir kāda drukas kļūda), ebreju valodā ir Iehovah.” Tā rezultātā izveidojās paradums Jehovas vārdu lietot tikai dažos pantos un rakstīt ”KUNGS” vai ”DIEVS” gandrīz visās citās vietās, kurās ebreju tekstā ir sastopama tetragramma.

1611. gadā tika publicēts Authorized Version, kas kļuva par visplašāk lietoto tulkojumu angļu valodā. Galvenajā tekstā personvārds šeit sastopams četras reizes. (2. Mozus 6:3; Psalms 83:19; Jesajas 12:2; 26:4.) ”Jah” — poētisks personvārda saīsinājums — sastopams Psalmā 68:5. Un pilns personvārds sastopams vietu nosaukumos, piemēram, ”Jehovah-jireh”. (1. Mozus 22:14; 2. Mozus 17:15; Soģu 6:24.) Tomēr, sekojot Tindala piemēram, tulkotāji lielākoties Dieva personvārdu aizstāja ar ”LORD” (KUNGS) vai ”GOD” (DIEVS). Bet, ja Dieva personvārds varēja būt četros pantos, tad kāpēc tas nevarēja būt arī visos pārējos tūkstošos pantu, kuros tas ir ebreju oriģinālā?

Kaut kas līdzīgs notika arī vācu valodā. 1534. gadā Mārtiņš Luters izdeva pilnu Bībeles tulkojumu, ko viņš bija veicis no oriģinālajām valodām. Kāda iemesla dēļ viņš neiekļāva Dieva personvārdu, bet lietoja aizstājējus, piemēram, ”HERR” (KUNGS). Tomēr viņam bija zināms Dieva personvārds, jo sprediķī par Jeremijas 23:1-8, ko viņš nolasīja 1526. gadā, viņš teica: ”Šis personvārds Jehova, Kungs, pieder vienīgi patiesajam Dievam.”

1543. gadā Luters ar sev raksturīgo atklātību rakstīja: ”Ka viņi [jūdi] nu apgalvo, ka personvārds Jehova ir neizrunājams, viņi nesaprot, ko viņi runā.. Ja to var uzrakstīt ar spalvu un tinti, kāpēc lai to neizrunātu, kas ir  daudz labāk nekā rakstīt ar spalvu un tinti? Kāpēc viņi arī nesauc to par neuzrakstāmu, neizlasāmu vai neiedomājamu? Visu apsverot, te ir kaut kas netīrs.” Tomēr Luters savā Bībeles tulkojumā stāvokli nav labojis. Taču vēlākos gados citās vācu valodas Bībelēs Dieva personvārds bija 2. Mozus 6:3.

Nākamajos gadsimtos Bībeles tulkotāji izraudzījās vienu no diviem ceļiem. Daži vispār izvairījās lietot Dieva personvārdu, turpretī citi to plaši lietoja Ebreju rakstos vai nu formā Jehova, vai formā Jahve. Apskatīsim divus tulkojumus, kuros tulkotāji izvairījās lietot šo personvārdu, un no viņu izteikumiem redzēsim, kāpēc tas tika darīts.

Kāpēc viņi to izlaida?

Kad Dž. M. Pouiss Smits un Edgars Dž. Gudspīds 1935. gadā izdeva Bībeles mūsdienu tulkojumu, lasītāji redzēja, ka gandrīz visās vietās lietoti KUNGS un DIEVS kā Dieva personvārda aizstājēji. Iemesls tika paskaidrots Bībeles priekšvārdā: ”Šajā tulkojumā mēs esam sekojuši ortodoksālo jūdu tradīcijai un esam aizstājuši personvārdu ”Jahve” ar ”Kungs” un frāzi ”Kungs Jahve” ar frāzi ”Kungs Dievs”. Visos gadījumos, kur ”Kungs” vai ”Dievs” attiecas uz oriģinālo ”Jahve”, lietoti mazā salikuma lielie burti.”

Pēc tam, neparasti izmainot jūdu tradīciju, kuri lasīja JHWH, bet izrunāja to kā ”Kungs”, priekšvārdā  teikts: ”Tādēļ ikvienam, kas vēlas saglabāt oriģinālā teksta nokrāsu, nekas cits neatliek kā lasīt ”Jahve” ikvienā vietā, kurā viņš redz KUNGS vai DIEVS.”

To lasot, tūlīt rodas jautājums: ja, lasot ”Jahve” vārda ”KUNGS” vietā, tiek saglabāta ’oriģinālā teksta nokrāsa’, kāpēc tulkotāji savos tulkojumos nelietoja ”Jahve”? Kāpēc viņi patvarīgi ’aizstāja’ Dieva personvārdu ar ”KUNGS”, tādējādi atņemot oriģinālā teksta nokrāsu?

Tulkotāji apgalvo, ka viņi sekojuši ortodoksālo jūdu tradīcijai. Taču vai tā rīkoties ir prātīgi kristietim? Atceries, tie bija tieši farizeji, ortodoksālo jūdu tradīcijas glabātāji, kas noliedza Jēzu un kuriem viņš teica: ”Jūs atceļat Dieva vārdus savu likumu dēļ.” (Mateja 15:6.) Šāda aizstāšana patiesi vājina Dieva rakstus.

1952. gadā angļu valodā tika publicēts Ebreju rakstu Revised Standard Version tulkojums, un arī šī Bībele lietoja Dieva personvārda aizstājējus. Šis fakts ir ievērības cienīgs, jo sākotnējais American Standard Version, kas bija par pamatu šim rediģētajam izdevumam, personvārdu Jehova lietoja visās vietās Ebreju rakstos. Tāpēc Dieva personvārda izlaidums bija ievērojama novirzīšanās. Kāpēc tas tika darīts?

Revised Standard Version priekšvārdā mēs lasām: ”Komisija ir atgriezusies pie daudz pazīstamāka tulkojuma King James Version lietojuma [tas ir, izlaižot Dieva personvārdu] divu iemeslu dēļ: 1) vārds ”Jehova” precīzi neattēlo nevienu no Personvārda formām, kāda jebkad lietota ebreju valodā, un 2) jebkāda īpašvārda, kas apzīmē vienu vienīgo Dievu, lietošana, it kā būtu vēl citi dievi, no kuriem tas būtu jāatšķir, jūdaismā tika pārtraukta pirms kristietības ēras un ir pilnīgi nepiemērota Kristīgās Baznīcas universālajai ticībai.”

Vai šie argumenti ir saprātīgi? Kā jau iepriekš tika apspriests, personvārds Jēzus tieši neattēlo Dieva Dēla personvārda oriģinālo formu, ko lietoja viņa sekotāji. Tomēr tas nepārliecināja komisiju izvairīties no šī personvārda lietošanas un tā vietā lietot tādu titulu kā ”Starpnieks” vai ”Kristus”. Tiesa, šie tituli tiek lietoti, bet gan papildus personvārdam Jēzus, nevis tā vietā.

Arguments, ka nav citu dievu, no kuriem būtu jāatšķir patiesais Dievs, vienkārši nav pareizs. Cilvēce pielūdz miljoniem dievu. Apustulis Pāvils piezīmēja, ka ”dievu.. ir daudz”. (1. Korintiešiem 8:5; Filipiešiem 3:19.) Protams, ir tikai viens patiesais Dievs, kā tālāk saka Pāvils. Tāpēc viena no lielākajām patiesā Dieva personvārda lietošanas priekšrocībām ir tā, ka tas nošķir viņu no visiem viltus dieviem. Bez tam, ja Dieva personvārda lietošana ir ”pilnīgi nepiemērota”, kāpēc Ebreju rakstu oriģinālā tas ir sastopams gandrīz 7000 reižu?

Daudziem tulkotājiem patiesībā nav licies, ka personvārds ar tā mūsdienu izrunu Bībelē ir nevietā. Viņi to ir iekļāvuši savos tulkojumos, un tā iznākums vienmēr ir bijis tulkojums, kas dod lielāku godu Bībeles Autoram un uzticīgāk turas pie oriģinālteksta. Daži plaši lietoti tulkojumi, kuros personvārds ir iekļauts, ir šādi: Valera (spāņu valodā, izdots 1602. gadā), Almeida (portugāļu valodā, izdots 1681. gadā), Elberfelder  sākotnējais variants (vācu valodā, izdots 1871. gadā), kā arī American Standard Version (angļu valodā, izdots 1901. gadā). Citi tulkojumi, sevišķi Jerusalem Bible, arī konsekventi lieto Dieva personvārdu, bet izmanto formu Jahve.

Tagad izlasi komentārus, ko snieguši daži tulkotāji, kuri savos tulkojumos iekļāva šo personvārdu, un salīdzini viņu spriedumus ar to tulkotāju spriedumiem, kas personvārdu izlaida.

Kāpēc citi iekļauj personvārdu

Lūk, 1901. gada American Standard Version tulkotāju komentārs: ”[Tulkotāji] nonāca pie vienprātīgas pārliecības, ka jūdu aizspriedumam par to, ka Dieva personvārds ir pārāk svēts, lai to izrunātu, nevajadzētu vairs būt noteicošajam ne angļu, ne kādā citā Vecās Derības tulkojumā.. Šis atcerei dotais personvārds, kas izskaidrots 2. Moz. 3:14, 15 un kā tāds uzsvērts vēl un vēlreiz Vecās Derības oriģinālajā tekstā, raksturo Dievu kā personu, kā derības Dievu, atklāsmes Dievu, Atbrīvotāju, savas tautas Draugu.. Šis personvārds ar savu svēto asociāciju bagātību tagad ir no jauna ieviests svētajā tekstā tajā vietā, uz ko tam ir neapstrīdamas tiesības.”

Līdzīgi tam vācu valodas Elberfelder Bibel sākotnējā varianta priekšvārdā mēs lasām: ”Jehova. Mēs esam saglabājuši šo Izraēla derības Dieva personvārdu, jo lasītājs pie tā jau gadiem pieradis.”

Stīvens T. Baiingtons, The Bible in Living English tulkotājs, paskaidro, kāpēc viņš lieto Dieva personvārdu: ”Rakstība un izruna nav ārkārtīgi svarīgas. Ārkārtīgi svarīgi ir saglabāt skaidrību par to, ka tas ir personvārds. Ir vairākas Rakstu vietas, ko nevar pareizi saprast, ja mēs tulkojam šo personvārdu ar tādu sugasvārdu kā ”Kungs” vai, vēl ļaunāk, ar substantivizētu adjektīvu [piemēram, Mūžīgais].”

Interesants ir vēl kāds tulkojums, ko ir veicis Dž. B. Roterems. Viņš savā tulkojumā lietoja Dieva personvārdu, bet priekšroku deva formai Jahve. Tomēr vēlākā darbā Studies in the Psalms (Iedziļināšanās Psalmos), kas tika izdots 1911. gadā, viņš atgriezās pie formas Jehova. Kāpēc? Viņš skaidro: ”JEHOVA. — Atcerei dotā personvārda šī angļu valodas forma (2. Moz. 3:18) pašreizējā Psaltērija tulkojumā ir lietota nevis kaut kādu bažu dēļ par pareizāku izrunu nekā formai Jahve, bet gan vienīgi praktisku pierādījumu dēļ un ir personīgi izraudzīta saskaņā ar vēlēšanos uzturēt kontaktu ar publikas ausīm un acīm šāda veida jautājumā, kurā galvenais ir viegli pazīt piedāvāto Dieva personvārdu.”

Psalmā 34:4 Jehovas kalpotāji tiek aicināti: ”Slavējiet līdz ar mani tā Kunga [”Jehovas”, NW] godu, kopā teiksim Viņa augsto vārdu!” Kā gan lasot tos Bībeles tulkojumus, kuros Dieva personvārds ir izlaists, lasītāji var pilnībā atsaukties uz šo aicinājumu? Kristieši ir dziļi priecīgi, ka vismaz dažiem tulkotājiem ir bijusi drosme iekļaut Dieva personvārdu savos Ebreju rakstu tulkojumos, tādējādi saglabājot to, ko Smits un Gudspīds sauc par ”oriģinālā teksta nokrāsu”.

Tomēr lielākā daļa tulkojumu pat tad, ja tie iekļauj Dieva personvārdu Ebreju rakstos, izlaiž to Kristiešu grieķu rakstos, ”Jaunajā derībā”. Kāds tam ir iemesls? Vai ir kāds pamatojums tam, ka Dieva personvārds tiek iekļauts šajā pēdējā Bībeles daļā?

[Zemsvītras piezīmes]

[Izceltais teksts 17. lpp.]

Authorized Version tulkotāji Dieva personvārdu, Jehova, saglabāja tikai četros pantos, aizstājot to ar ”GOD” (DIEVS) un ”LORD” (KUNGS) ikvienā citā vietā

[Izceltais teksts 22. lpp.]

Ja Dieva personvārda lietošana ir ”pilnīgi nepiemērota”, kāpēc ebreju teksta oriģinālā tas ir sastopams gandrīz 7000 reižu?

 [Papildmateriāls/Attēli 21. lpp.]

Naidīgums pret Dieva personvārdu?

Patlaban nav mūsdienu Bībeles tulkojuma afrikandu valodā (tajā runā nīderlandiešu izcelsmes dienvidafrikāņi), kurā būtu Dieva personvārds. Tas ir pārsteidzoši, jo daudzi tulkojumi vietējo cilšu valodās personvārdu lieto brīvi. Paskatīsimies, kā tas notika.

1878. gada 24. augustā Patieso afrikandu biedrības (G.R.A.) sapulcē tika izteikts ļoti liels lūgums pārtulkot Bībeli afrikandu valodā. Sešus gadus vēlāk jautājums tika ierosināts atkal, un beidzot tika nolemts ķerties pie darba un tulkot Bībeli no oriģinālajām valodām. Darbs tika uzticēts S. Ž. de Tuā, [izglītības] superintendentam Transvālā.

Instrukcijas vēstulē S. Ž. de Tuā bija iekļauts šāds norādījums: ”Tā Kunga īpašvārds, Jehova jeb Jahvê, viscaur jāatstāj netulkots [tas ir, neaizstāts ar ”Kungs” vai ”Dievs”].” S. Ž. de Tuā afrikandu valodā pārtulkoja septiņas Bībeles grāmatas, un viscaur bija sastopams personvārds Jehova.

Arī citās Dienvidāfrikas publikācijās savā laikā bija Dieva personvārds. Piemēram, 1914. gadā Ž. A. Malerba De Korte Catechismus (Īsais katehisms) varēja redzēt šādus vārdus: ”Kāds ir Dieva izcilais personvārds?” Atbilde? ”Jehova, kas mūsu Bībelēs rakstīts ar lielajiem burtiem KUNGS. Tas [personvārds] nekad netika dots nevienai radībai.”

Die Katkisasieboek (katehismā, ko izdevusi Nīderlandes reformātu baznīcas Dienvidāfrikā Apvienotā svētdienas skolas komisija) bija šāds jautājums: ”Vai tad mēs nekad nedrīkstam lietot personvārdu Jehova vai KUNGS? Tas ir tas, ko dara jūdi.. Tā nav baušļa nozīme. [..] Mēs drīkstam lietot viņa personvārdu, bet nekad veltīgi.” Vēl nesen Die Halleluja (himnu grāmata) atkārtotajos iespiedumos personvārds Jehova bija dažās himnās.

Tomēr de Tuā tulkojums nebija populārs, un 1916. gadā tika iecelta Bībeles tulkošanas komisija, kas parūpētos par Bībeles izdošanu afrikandu valodā. Šai komisijai bija princips izlaist Jehovas vārdu Bībelē. 1971. gadā Dienvidāfrikas Bībeles biedrība izdeva dažu Bībeles grāmatu ”līdz galam neizstrādātus tulkojumus” afrikandu valodā. Dieva personvārds tika pieminēts priekšvārdā, bet tulkojuma tekstā tas netika lietots. Līdzīgi tam 1979. gadā iznāca jauns ”Jaunās Derības” un Psalmu tulkojums, un tajā tāpat bija izlaists Dieva personvārds.

Turklāt kopš 1970. gada personvārds Jehova ir izņemts no Die Halleluja. Un arī Die Katkisasieboek pārlabotā izdevuma sestajā iespiedumā, ko izdevusi Nīderlandes reformātu baznīca Dienvidāfrikā, personvārds tagad ir izlaists.

Pie tam pūliņi likvidēt formu Jehova neaprobežojas tikai ar grāmatām. Pārlā kādai Nīderlandes reformātu baznīcai kādreiz bija stūrakmens, uz kura bija izgrebti vārdi JEHOVAH JIREH (”Jehova sagādās”). Šīs baznīcas un tās stūrakmens attēls parādījās 1974. gada 22. oktobra žurnālā Awake! (Atmostieties!) afrikandu valodā. Kopš tā laika stūrakmens ir nomainīts ar citu, uz kura ir vārdi DIE HERE SAL VOORSIEN (”Tas KUNGS sagādās”). Norāde uz Rakstu vietu un datums uz stūrakmens ir atstāti tie paši, bet personvārds Jehova ir izņemts.

Tāpēc daudzi afrikandi mūsdienās nezina Dieva personvārdu. Baznīcu locekļi, kas to zina, izvairās to lietot. Daži pat to apstrīd, sakot, ka Dieva personvārds ir KUNGS, un apvaino Jehovas lieciniekus, ka tie personvārdu Jehova esot izdomājuši.

[Attēli]

Kāda Nīderlandes reformātu baznīca Pārlā (Dienvidāfrika). Sākumā personvārds Jehova bija iegravēts stūrakmenī (augšā pa labi). Vēlāk tas tika nomainīts (augšā pa kreisi)

[Attēls 18. lpp.]

Dieva personvārds formā Yohoua parādījās 1278. gadā darbā Pugio fidei, kā to var redzēt šajā manuskriptā (attiecināms uz 13. vai 14. gadsimtu) no Sv. Ženevjevas bibliotēkas Parīzē, Francijā (folio 162b)

[Attēls 19. lpp.]

Savā pirmo piecu Bībeles grāmatu tulkojumā, kas tika izdots 1530. gadā, Viljams Tindals Dieva personvārdu iekļāva 2. Mozus 6:3. Personvārda lietojumu viņš paskaidroja tulkojuma piezīmē.

[Norāde par autortiesībām]

(Fotogrāfija ar American Bible Society Library (Ņujorka) atļauju)