Dieva personvārds un ”Jaunā derība”

DIEVA personvārdam Ebreju rakstos, ”Vecajā derībā”, ir neapstrīdama vieta. Lai gan jūdi laika gaitā pārstāja to izrunāt, viņu reliģiskie uzskati atturēja viņus personvārdu izlaist, izgatavojot kopijas no senākiem Bībeles rokrakstiem. Tāpēc Ebreju raksti Dieva personvārdu ietver sevī daudz biežāk nekā jebkuru citu personvārdu.

Ar Kristiešu grieķu rakstiem, ”Jauno derību”, ir citādi. Atklāsmes grāmatas (Bībeles pēdējās grāmatas) rokrakstos Dieva personvārds ir tā saīsinātajā formā ”Jah” (vārdā ”Allelūja”). Bet, izņemot to, neviens senais grieķu rokraksts, kāds mūsdienās pieejams, sākot ar Mateja evaņģēliju un beidzot ar Atklāsmes grāmatu, neietver sevī pilnu Dieva personvārdu. Vai tas nozīmē, ka personvārdam tur nevajadzētu būt? Tas būtu dīvaini, ja ņem vērā faktu, ka Jēzus sekotāji apzinājās Dieva personvārda svarīgumu un ka Jēzus mums mācīja lūgt, lai Dieva personvārds tiktu šķīstīts. Tātad kas notika?

Lai to saprastu, atceries, ka Kristiešu grieķu rakstu rokraksti, kas ir pieejami mūsdienās, nav oriģināli. Īstās grāmatas, ko pierakstīja Matejs, Lūka un citi Bībeles pierakstītāji, tika daudz izmantotas un ātri nolietojās. Tāpēc tika izgatavotas kopijas un no šīm kopijām, kad tās nolietojās, atkal tika izgatavotas kopijas. Tas arī bija gaidāms, jo kopijas parasti tika izgatavotas, lai tās lietotu, nevis glabātu.

 Mūsdienās eksistē tūkstošiem Kristiešu grieķu rakstu kopiju, bet lielākā to daļa tika izgatavotas mūsu ēras ceturtajā gadsimtā vai vēlāk. Tas rosina uzdot jautājumu: vai pirms ceturtā gadsimta kaut kas notika ar Kristiešu grieķu rakstu tekstiem, kā rezultātā Dieva personvārds tika izlaists? Pierādījumi rāda, ka kaut kas tiešām notika.

Personvārds tur bija

Mēs varam būt pārliecināti, ka apustulis Matejs savā evaņģēlijā iekļāva Dieva personvārdu. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš to sākotnēji rakstīja ebreju valodā. Ceturtajā gadsimtā Hieronims, kas veica tulkojumu latīņu valodā, Vulgātu, rakstīja: ”Matejs, kā vārds ir arī Levijs un kas no muitnieka kļuva par apustuli, pirmais no visiem evaņģēliju par Kristu sastādīja Jūdejā ebreju valodā.. Kas to pēc tam pārtulkoja grieķu valodā, nav pilnīgi noskaidrots. Turklāt ebreju teksts ir saglabāts līdz mūsu dienām Cezarejas bibliotēkā.”

Tā kā Matejs rakstīja ebreju valodā, ir neiedomājami, ka viņš nebūtu lietojis Dieva personvārdu, it sevišķi, citējot no ”Vecās derības” vietas, kas ietvēra sevī personvārdu. Tomēr citi Bībeles otrās daļas pierakstītāji rakstīja lasītāju lokam visā pasaulē tā laika starptautiskajā valodā — grieķiski. Tāpēc viņi necitēja no oriģinālajiem ebreju tekstiem, bet gan no grieķu tulkojuma — Septuagintas. Un pat Mateja evaņģēlijs beigu beigās tika pārtulkots grieķu valodā. Vai Dieva personvārds šajos grieķu tekstos bija sastopams?

Jā, daži ļoti seni Septuagintas tulkojuma fragmenti, kas bija pat Jēzus laikā, ir saglabājušies līdz mūsu dienām, un ievērības cienīgi ir tas, ka tajos sastopams Dieva personvārds. Vārdnīcā The New International Dictionary of New Testament Theology (2. sējums, 512. lpp.) teikts: ”Nesenie tekstu atradumi apšauba domu, ka LXX [Septuagintas] sastādītāji tetragrammu YHWH tulkojuši kā kirios. Vissenākajos LXX rokrakstos (fragmentos), kas mums tagad ir pieejami, gr[ieķu] tekstā šī tetragramma ir rakstīta ar ebr[eju] valodas rakstu zīmēm. Šo paradumu saglabāja vēlākie V[ecās] d[erības] jūdu tulkotāji pirmajos m.ē. gadsimtos.” Šī iemesla dēļ neatkarīgi no tā, vai Jēzus un viņa mācekļi lasīja Rakstus ebreju vai grieķu valodā, viņiem bija jāsaskaras ar Dieva personvārdu.

Tāpēc Džordžijas universitātes (ASV) profesors Džordžs Hovards ir izteicies: ”Ja Septuaginta, ko Jaunās derības baznīca lietoja un citēja, ietvēra sevī Dieva personvārda ebreju valodas formu, tad Jaunās derības pierakstītāji, bez šaubām, savos citātos iekļāva šo tetragrammu.” (Biblical Archaeology Review, 1978. gada marts, 14. lpp.) Kādas gan viņiem būtu bijušas tiesības rīkoties citādi?

”Vecās derības” grieķu tulkojumos Dieva personvārds palika mazliet ilgāk. Mūsu ēras otrā gadsimta pirmajā pusē jūdu prozelīts Akvila veica jaunu Ebreju rakstu tulkojumu grieķu valodā, un tajā viņš Dieva personvārdu attēloja ar tetragrammu senebreju valodas rakstu zīmēs. Trešajā gadsimtā Origens rakstīja: ”Visprecīzākajos rokrakstos PERSONVĀRDS ir sastopams ebreju valodas rakstu zīmēs, tomēr ne mūsdienu ebreju valodas [rakstu zīmēs], bet gan vissenākajās.”

Pat ceturtajā gadsimtā savā priekšvārdā Samuēla un Ķēniņu grāmatām Hieronims raksta: ”Mēs Dieva personvārdu, tetragrammu [יהוה], līdz pat mūsu dienām atrodam atsevišķos grieķu tekstu tīstokļos, attēlotu ar senajiem burtiem.”

 Personvārda izskaušana

Taču līdz tam laikam noteiktu formu bija ieguvusi Jēzus iepriekš pateiktā atkrišana, un personvārds, kaut arī rokrakstos bija sastopams, tika lietots arvien retāk. (Mateja 13:24-30; Apustuļu darbi 20:29, 30.) Beigu beigās daudzi lasītāji nevarēja pat to vairs pazīt, un Hieronims stāsta, ka viņa laikā ”daži nezinātāji, ieraugot [tetragrammu] grieķu grāmatās, rakstu zīmju līdzības dēļ bija pieraduši lasīt ΠΙΠΙ”.

Vēlākajās Septuagintas kopijās Dieva personvārdu izskauda un lietoja tādus aizstājējus kā ”Dievs” (Teos) un ”Kungs” (Kirios). Mēs zinām, ka tā notika, jo ir pieejami agrākie Septuagintas fragmenti, kuros Dieva personvārds ir iekļauts, un vēlākas šo pašu Septuagintas daļu kopijas, no kurām Dieva personvārds ir izņemts.

Tas pats notika ”Jaunajā derībā” jeb Kristiešu grieķu rakstos. Profesors Džordžs Hovards tālāk saka: ”Kad Dieva personvārda ebreju valodas forma Septuagintā tika likvidēta par labu aizstājējiem grieķu valodā, to likvidēja arī Jaunajā derībā Septuagintas citātos. [..] Drīz Dieva personvārds izzuda no nejūdu baznīcas, tikai ne tādā mērā, ka tas netiktu atspoguļots saīsinātajos surogātos vai to neatcerētos zinātnieki.”

Tā nu jūdi atteicās izrunāt Dieva personvārdu, bet atkritušajai kristīgajai baznīcai izdevās to pilnīgi izskaust no Bībeles abu daļu rokrakstiem grieķu valodā, kā arī no tulkojumiem citās valodās.

Personvārda nepieciešamība

Laika gaitā, kā jau mēs to iepriekš redzējām, personvārds tika atjaunots daudzos Ebreju rakstu tulkojumos. Bet ko var teikt par Grieķu rakstiem? Bībeles tulkotāji un pētnieki  ir nonākuši pie secinājuma, ka bez Dieva personvārda dažas Kristiešu grieķu rakstu vietas ir ļoti grūti pareizi saprast. Personvārda atjaunošanai ir liela nozīme, jo tas palielina šīs inspirētās Bībeles daļas skaidrību un saprotamību.

Padomā, piemēram, par Pāvila vārdiem romiešiem, ko Bībelē lasām šādi: ”Jo ikviens, kas piesauc tā Kunga vārdu, tiks izglābts.” (Romiešiem 10:13.) Kura personvārds mums jāpiesauc, lai mēs tiktu izglābti? Tā kā Jēzu bieži sauc par ”Kungu” un viena Rakstu vieta pat saka: ”Tici uz Kungu Jēzu, tad tu un tavs nams tiksit pestīti,” — vai mums vajadzētu secināt, ka Pāvils šeit runā par Jēzu? (Apustuļu darbi 16:31.)

Nē, nevajadzētu vis. Norāde, kas latviešu valodas Bībeles 1825. gada izdevumā atrodas aiz Romiešiem 10:13, vērš uzmanību uz Joēla 2:32 [3:5, LB-65] Ebreju rakstos. Ja tu šo norādi pārbaudīsi, tu pamanīsi, ka Pāvils savā vēstulē romiešiem patiesībā citējis Joēla vārdus; un tas, ko teicis Joēls, ebreju oriģinālā skan šādi: ”Ikviens, kas piesauc Jehovas vārdu, izkļūs sveiks.” (NW.) Jā, Pāvils šeit domāja, ka mums ir jāpiesauc Jehovas vārds. Tāpēc, kaut arī mums jātic Jēzum, mūsu izglābšanās ir cieši saistīta ar pienācīgu Dieva personvārda novērtēšanu.

Šis piemērs uzskatāmi parāda, kā Dieva personvārda izskaušana no Grieķu rakstiem ir veicinājusi neskaidrību daudzu prātos par to, ka ir atšķirība starp Jēzu un Jehovu. Tas, bez šaubām, lielā mērā veicināja trīsvienības doktrīnas attīstību!

Vai personvārdu vajadzētu atjaunot?

Vai tulkotājam, ņemot vērā faktu, ka esošajos rokrakstos personvārda nav, būtu kādas tiesības to atjaunot? Jā, viņam būtu tādas tiesības. Lielākajā daļā grieķu valodas vārdnīcu atzīts, ka Bībelē vārds ”Kungs” bieži attiecas uz Jehovu. Piemēram, Robinsona vārdnīcā A Greek and English Lexicon of the New Testament (Jaunās derības grieķu-angļu vārdnīca), kas iespiesta 1859. gadā, iedaļā zem grieķu vārda Kirios (’Kungs’) teikts, ka tas nozīmē ”Dievu kā Augstāko Kungu un Visuma suverēnu, Sept[uagintā] parasti tas ir ebr[eju] יְהוָֹה Jehova vietā.” Tāpēc tajās vietās, kurās Kristiešu grieķu rakstu pierakstītāji citē agrākos Ebreju rakstus, tulkotājam ir tiesības atveidot vārdu Kirios kā ”Jehova” ikvienā vietā, kur ebreju  oriģinālā bija sastopams Dieva personvārds.

Daudzi tulkotāji tā ir darījuši. Sākot jau vismaz ar 14. gadsimtu, tika radīts liels skaits Kristiešu grieķu rakstu tulkojumu ebreju valodā. Ko tulkotāji darīja, kad viņi nonāca pie ”Vecās derības” citātiem, kuros Dieva personvārds bija sastopams? Viņi bieži bija spiesti tekstā atjaunot Dieva personvārdu. Daudzi Kristiešu grieķu rakstu daļu vai arī visu šo Rakstu tulkojumi ebreju valodā ietver sevī Dieva personvārdu.

Šim paraugam ir sekojuši arī tulkojumi mūsdienu valodās, sevišķi tie, kurus lieto misionāri. Tādējādi daudzi Grieķu rakstu tulkojumi Āfrikas, Āzijas, Amerikas un Klusā okeāna salu valodās brīvi lieto personvārdu Jehova, lai lasītāji varētu skaidri redzēt atšķirību starp patieso Dievu un viltus dieviem. Personvārds ir parādījies arī tulkojumos Eiropas valodās.

Viens tulkojums, kas drosmīgi un pilntiesīgi atjauno Dieva personvārdu, ir New World Translation of the Christian Greek Scriptures (Kristiešu grieķu rakstu Jaunās pasaules tulkojums). Šis tulkojums, kas patlaban pieejams 13 mūsdienu valodās, personvārdu ir atjaunojis ikvienā vietā, kur Grieķu rakstos ir citēta kāda Ebreju rakstu daļa, kurā tas atrodas. Pavisam kopā šajā Grieķu rakstu tulkojumā personvārds pamatoti redzams 237 reizes.

Pretošanās personvārdam

Kaut arī daudzi tulkotāji ir pūlējušies atjaunot Bībelē Dieva personvārdu, vienmēr reliģijas ir spiedušas to likvidēt. Jūdi savās Bībelēs to atstāja, bet atteicās to izrunāt. Otrā un trešā gadsimta atkritušie kristieši, izgatavojot grieķu valodas Bībeles rokrakstu kopijas, to izņēma un, tulkojot Bībeli, izlaida. Mūsdienās tulkotāji to ir izskauduši — pat tad, kad viņi saviem tulkojumiem par pamatu izmantojuši ebreju oriģinālu, kur tas sastopams gandrīz 7000 reižu. (New World Translation of the Holy Scriptures, 1984. gada izdevumā, Ebreju rakstu tekstā tas ir sastopams 6973 reizes.)

Kā Jehova raugās uz tiem, kas no Bībeles izskauž viņa personvārdu? Ja tu būtu kādas grāmatas autors, ko tu domātu par tādu, kas darītu visu iespējamo, lai izskaustu tavu personvārdu no grāmatas, kuru tu būtu sarakstījis? Tulkotājus, kas iebilst pret šo personvārdu un kas tā dara izrunas problēmu vai jūdu tradīciju dēļ, var salīdzināt ar tiem, par kuriem Jēzus teica, ka tie ’odus izkāš un kamieļus aprij’. (Mateja 23:24.) Viņi klūp, aizķerdamies aiz šīm mazākajām problēmām, bet tā rezultātā rada lielāku problēmu — izskauž Visuma visizcilākās personas vārdu no grāmatas, ko viņš ir inspirējis.

Psalmu dziesminieks rakstīja: ”Cik ilgi, ak Dievs, pretinieks vēl nievāsies, un vai ienaidnieks mūžīgi nopels Tavu vārdu?” (Psalms 74:10.)

[Papildmateriāls 25. lpp.]

”Kungs” — ”Jehovas” ekvivalents?

Ja Dieva neparasto, izcilo personvārdu izņem no Bībeles un aizstāj to ar tādu titulu kā ”Kungs” vai ”Dievs”, tad tas daudzējādā ziņā padara tekstu vāju un neatbilstošu. Piemēram, tā rezultātā var rasties bezjēdzīgi vārdu salikumi. The Jerusalem Bible priekšvārdā sacīts: ”Teikt ”Kungs ir Dievs”, bez šaubām, ir tautoloģija [lieks vai bezjēdzīgs atkārtojums], turpretī, sakot ”Jahve ir Dievs”, tas tā nav.”

Tāda aizstāšana var radīt arī neveiklas frāzes. Piemēram, Bībeles tulkojumā Authorized Version, Psalmā 8:10 ir teikts: ”Ak, KUNGS, mūsu Kungs, cik izcils ir tavs personvārds visā pasaulē!” Kāds gan tas ir uzlabojums, ja šādā Rakstu vietā atjauno personvārdu Jehova! Piemēram, Bībeles tulkojumā Young’s Literal Translation of the Holy Bible šeit ir teikts: ”Jehova, mūsu Kungs, cik godājams Tavs personvārds visā pasaulē!”

Ja personvārdu izņem, var rasties arī neskaidrības. Psalms 110:1 saka: ”Tā Kunga vārds manam kungam: ”Sēdies pie Manas labās rokas, tiekām Es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām!”” Kas ar ko runā? Cik gan daudz labāks ir šāds tulkojums: ”Jehovas izteikums manam Kungam: ”Sēdi pie manas labās rokas, līdz kamēr es lieku tavus ienaidniekus par soliņu tavām kājām.”” (New World Translation.)

Bez tam, aizstājot ”Jehova” ar ”Kungs”, no Bībeles tiek izskausts tas, kas ir pats galvenais, — Dieva personvārds. Vārdnīcā The Illustrated Bible Dictionary (1. sējums, 572. lpp.) teikts: ”Nopietni un kritiski vērtējot, Jahve ir vienīgais Dieva ”personvārds”.”

Vārdnīcā The Imperial Bible-Dictionary (1. sējums, 856. lpp.) atšķirība starp ”Dievs” (Elohim) un ”Jehova” ir aprakstīta šādi: ”[Jehova] visur ir īpašvārds, kas apzīmē Dievu kā personu un apzīmē tikai viņu; turpretī vārdam Elohim vairāk piemīt sugasvārda raksturs, kas tiešām parasti apzīmē Augstāko, bet ne vienmēr un visur.”

Dž. A. Motjers, Trīsvienības koledžas (Anglija) direktors, piebilst: ”Lasot Bībeli ir daudz zaudēts, ja mēs aizmirstam aiz aizstājējvārda [Kungs vai Dievs] saskatīt paša Dieva personīgo, dziļāko būtību izteicošo vārdu. Pasakot saviem ļaudīm savu personvārdu, Dievs bija domājis atklāt viņiem savu visdziļāko būtību.” (Eerdmans’ Handbook to the Bible, 157. lpp.)

Nē, nevar atveidot neparastu, izcilu īpašvārdu ar parastu titulu. Tituls nekad nevar izteikt Dieva oriģinālā personvārda pilnīgo, bagātīgo nozīmi.

[Papildmateriāls/Attēli 26. lpp.]

Šis Septuagintas fragments (pa labi), kas attiecināms uz 1. gs. m.ē. un kas satur Cakarijas 8:19-21 un 8:23–9:4, atrodas Izraēlas muzejā Jeruzalemē. Tajā Dieva personvārds ir četras reizes, no kurām šeit ir parādītas trīs. Aleksandrijas kodeksā (pa kreisi), tas ir, Septuagintas kopijā, kas izgatavota 400 gadus vēlāk, Dieva personvārds tajos pašos pantos ir aizstāts ar KY un KC, kas ir grieķu valodas vārda Kirios (’Kungs’) saīsinātā forma

[Papildmateriāls 27. lpp.]

Džons V. Deiviss, misionārs Ķīnā 19. gadsimtā, paskaidroja, kāpēc Dieva personvārdam, pēc viņa domām, vajadzētu atrasties Bībelē: ”Ja Svētais Gars saka ”Jehova” ikvienā konkrētajā vietā ebreju valodā, kāpēc tulkotājs nesaka ”Jehova” angļu vai ķīniešu valodā? Kādas viņam ir tiesības teikt: šajā vietā es lietošu ”Jehova” un citā tā aizstājēju? [..] Ja kāds sacītu, ka ir gadījumi, kuros lietot ”Jehova” būtu nepareizi, lai viņš parāda iemeslu; onus probandi [pierādījumu smagums] gulstas uz viņa. Viņam šis uzdevums liksies grūts, tāpēc ka viņam jāatbild uz šo vienkāršo jautājumu — ja tulkojumā ikvienā konkrētajā vietā ir nepareizi lietot ”Jehova”, tad kāpēc inspirētais pierakstītājs to lietoja oriģinālā?” (The Chinese Recorder and Missionary Journal, 7. sējums, Šanhaja, 1876. gads.)

[Attēls 23. lpp.]

New World Translation of the Christian Greek Scriptures Dieva personvārdu pienācīgi lieto 237 reizes

[Attēli 24. lpp.]

Dieva personvārds uz kādas baznīcas sienas Minorkā, Spānijā;

uz statujas netālu no Parīzes, Francijā;

un uz Sv. Lorenco baznīcas sienas Parmā, Itālijā