Kādēļ mums jāpazīst Dieva personvārds

”IKVIENS, kas piesauc Jehovas vārdu, tiks izglābts.” (Romiešiem 10:13, NW.) Ar šiem vārdiem apustulis Pāvils uzsvēra, cik sevišķi nozīmīgi mums ir pazīt Dieva personvārdu. Viņa teiktais liek atgriezties pie jautājuma, kas tika izvirzīts sākumā: kāpēc Jēzus lika Dieva personvārda ’svētīšanu’ jeb ’šķīstīšanu’ savas parauglūgšanas pašā sākumā, pirms tik daudzām citām svarīgām lietām? Lai to izprastu, mums nepieciešams mazliet labāk saprast šo divu pamatvārdu nozīmi.

Pirmkārt, ko tad vārdi ”svētīt” jeb ”šķīstīt” patiesībā nozīmē? Burtiski tie nozīmē ’padarīt svētu’. Bet vai Dieva personvārds jau nav svēts? Protams, ir. Kad mēs šķīstām Dieva personvārdu, mēs to nepadarām vēl svētāku, nekā tas ir. Mēs drīzāk to atzīstam par svētu, nošķiram, attiecamies pret to ar vislielāko cieņu. Lūdzot, lai Dieva personvārds tiktu šķīstīts, mēs ar prieku gaidām to laiku, kad visa radība attieksies pret to kā pret svētu.

Otrkārt, kas tieši ir domāts ar vārdu ”personvārds”? Mēs redzējām, ka Dievam ir personvārds, Jehova, un ka viņa personvārds Bībelē ir sastopams tūkstošiem reižu. Esam arī apsprieduši, cik svarīgi ir atjaunot Bībeles tekstā šo personvārdu tā pilntiesīgajā vietā. Ja personvārda tur nav, tad kā lai piepildās psalmu dziesminieka vārdi: ”Uz Tevi paļaujas, kas pazīst Tavu vārdu, jo Tu Kungs [”Jehova”, NW] nepamet tos, kas Tevi meklē.” (Psalms 9:11.)

Bet vai ’pazīt Dieva vārdu’ nozīmē tikai ar prātu zināt, ka Dieva personvārds ebreju valodā ir JHWH vai latviešu valodā Jehova? Nē, tas nozīmē vairāk. Kad Mozus bija Sinaja kalnā, ”Jehova nāca lejā mākonī un stājās pie viņa [Mozus] tajā vietā, un sauca Jehovas vārdu”. Ar ko bija saistīts tas, ka tika nosaukts Jehovas vārds? Ar viņa īpašību aprakstu: ”Jehova, Jehova, Dievs žēlsirdīgs un līdzjūtīgs, lēns uz dusmām un bagāts maigā, labsirdīgā mīlestībā un patiesībā.” (2. Mozus 34:5, 6, NW.) Turklāt neilgi pirms savas nāves Mozus teica izraēliešiem: ”Es slavēšu tā Kunga [”Jehovas”, NW] vārdu.” Kas sekoja? Vairāku Viņa izcilo rakstura īpašību pieminēšana un pēc tam pārskats par to, ko Dievs bija veicis attiecībā pret Izraēlu sava personvārda dēļ. (5. Mozus 32:3-43.) Tātad pazīt Dieva personvārdu nozīmē uzzināt, ko šis personvārds pārstāv, un pielūgt Dievu, kam tas pieder.

Tā kā Jehova ir saistījis savu personvārdu ar savām īpašībām, nodomiem un darbību, mēs varam saprast, kāpēc Bībelē teikts, ka Dieva personvārds ir svēts. (3. Mozus 22:32.) Tas ir cēls, liels un bijājams, un augsts. (Psalms 8:2, NW; 99:3; 148:13.) Jā, Dieva personvārds ir vairāk nekā tikai etiķete. Tas mums liek viņu iztēloties kā personu. Tas nebija tikai pagaidu personvārds, kas jālieto kādu laiku un pēc  tam jāaizstāj ar titulu, piemēram, ”Kungs”. Jehova pats Mozum teica: ””Jehova..” Tas ir mans personvārds uz neierobežotu laiku, un tā ir atcere par mani paaudzei pēc paaudzes.” (2. Mozus 3:15, NW.)

Lai arī kā cilvēks censtos, viņš nekad nevarētu izskaust Dieva personvārdu no Zemes. ””No saules lēkta līdz saules rietam manam vārdam jāstāv augstā lielā cieņā pagānu starpā, un visās malās mans vārds godināms ar kvēpināmo un šķīstu ēdamo upuri, jo manam vārdam jākļūst augstam un varenam pagānu starpā”, — saka tas Kungs [”Jehova”, NW] Cebaots.” (Maleachija 1:11; 2. Mozus 9:16; Ecēchiēla 36:23.)

Tātad Dieva personvārda šķīstīšana ir daudz svarīgāka par visu citu. Visi Dieva nodomi ir saistīti ar viņa personvārdu. Cilvēces problēmas sākās tad, kad Sātans sākumā apgānīja Jehovas vārdu, būtībā nosaucot Viņu par meli un par nepiemērotu valdīt pār cilvēci. (1. Mozus 3:1-6; Jāņa 8:44.) Tikai tad, kad Dieva personvārds būs pienācīgi attīrīts no apmelojumiem, cilvēce baudīs pilnīgu atvieglojumu no Sātana melu postošajām sekām. Tāpēc kristieši lūdz tik dedzīgi par Dieva personvārda šķīstīšanu. Bet ir lietas, ko viņi var arī darīt, lai to šķīstītu.

Kā mēs varam šķīstīt Dieva personvārdu?

Viens veids ir — stāstīt citiem par Jehovu un norādīt uz viņa Ķēniņvalsti, kurā valda Kristus Jēzus, kā cilvēces vienīgo cerību. (Atklāsmes 12:10.) Daudzi to dara, tādējādi mūsdienās piepildot šos Jesajas pravietojuma vārdus: ”Tanī dienā jūs sacīsit: ”Pateicieties tam Kungam [”Jehovam”, NW], piesauciet Viņa vārdu, pasludiniet Viņa darbus tautu starpā! Daudziniet, ka augsti teicams un dižens ir viņa vārds! Dziediet tam Kungam [”Jehovam”, NW] slavas dziesmas, jo Viņš ir darījis varenus darbus, lai tas top zināms pa visām zemēm!”” (Jesajas 12:4, 5.)

Cits veids ir — ievērot Dieva likumus un pavēles. Jehova teica Izraēla tautai: ”Ievērojiet manas pavēles un tās izpildiet; — Es esmu tas Kungs [”Jehova”, NW]! Un nepulgojiet manu svēto vārdu, bet gādājiet, ka Es tieku turēts svēts Israēla bērnu vidū; — Es esmu tas Kungs [”Jehova”, NW], kas dara jūs svētus.” (3. Mozus 22:31, 32.)

Kā tas, ka izraēlieši ievēroja Jehovas likumu, šķīstīja viņa personvārdu? Likums izraēliešiem tika dots uz viņa personvārda pamata. (2. Mozus 20:2-17.) Tādējādi, kad viņi ievēroja likumu, viņi parādīja šim personvārdam pienācīgu godu un cieņu. Turklāt izraēlieši kā tauta bija nosaukti Jehovas vārdā. (5. Mozus 28:10; 2. Laiku 7:14.) Kad viņi rīkojās pienācīgi, tas darīja viņam godu, gluži tāpat kā bērns, pienācīgi uzvedoties, dara godu savam tēvam.

Turpretī, kad izraēlieši nepildīja Dieva likumu, viņi apgānīja viņa  personvārdu. Tāpēc tādi grēki kā upurēšana elkiem, nepatiesa zvērēšana, nabadzīgo apspiešana un netiklība Bībelē tiek aprakstīti kā ’Dieva vārda pulgošana’. (3. Mozus 18:21; 19:12; Jeremijas 34:16; Ecēchiēla 43:7.)

Līdzīgi tam kristiešiem ir dotas pavēles Dieva vārdā. (Jāņa 8:28.) Viņi ir arī piebiedrojušies ļaudīm, kas pievienoti Jehovas vārdam. (Apustuļu darbi 15:14.) Tātad kristietis, kas patiesi lūdz: ”Svētīts lai top tavs vārds,” — šķīstīs šo personvārdu savā dzīvē, paklausot visām Dieva pavēlēm. (1. Jāņa 5:3.) Tas ietver sevī nepieciešamību paklausīt arī tām pavēlēm, ko ir devis Dieva Dēls, Jēzus, kas vienmēr slavēja savu Tēvu. (Jāņa 13:31, 34; Mateja 24:14; 28:19, 20.)

Naktī, pirms Jēzu sodīja ar nāvi, viņš uzsvēra, cik svarīgs Dieva personvārds ir kristiešiem. Pēc tam, kad viņš bija teicis savam Tēvam: ”Es viņiem esmu darījis zināmu tavu vārdu un darīšu to zināmu,” — viņš turpināja, paskaidrodams, ”lai mīlestība, ar ko tu mani esi mīlējis, būtu viņos un arī es būtu viņos.” (Jāņa 17:26.) Iepazīt Dieva personvārdu mācekļiem nozīmēja to, ka viņi personīgi iepazina Dieva mīlestību. Jēzus darīja viņiem iespējamu kļūt pazīstamiem ar Dievu kā ar viņu mīlošo Tēvu. (Jāņa 17:3.)

Kā tas attiecas uz tevi

Kādā kristiešu apustuļu un vecaju pirmā gadsimta sapulcē Jeruzalemē māceklis Jēkabs teica: ”Sīmanis stāstīja, kā Dievam pirmo reizi labpaticis ļaudis no pagāniem pievienot savam vārdam.” Vai tevi varētu pazīt kā vienu no tiem, ko Dievs pievieno ”savam vārdam”, ja tu nelietotu un nenestu šo personvārdu? (Apustuļu darbi 15:14.)

Lai gan daudzi nevēlas lietot personvārdu Jehova un daudzi Bībeles tulkotāji savos tulkojumos to izlaiž, miljoniem cilvēku visā pasaulē ar prieku pieņem privilēģiju nest Dieva personvārdu, lietojot to ne tikai pielūgsmē, bet arī ikdienas sarunās un darot to zināmu citiem. Ja kāds runātu ar tevi par Bībeles Dievu un lietotu personvārdu Jehova, pie kādas reliģiskās grupas tu viņu pieskaitītu? Ir tikai viena cilvēku grupa visā pasaulē, kas savā pielūgsmē pastāvīgi lieto Dieva personvārdu, gluži tāpat kā to darīja viņa seno laiku kalpotāji. Tie ir Jehovas liecinieki.

Uz Bībeli balstītais nosaukums ”Jehovas liecinieki” apzīmē šos kristiešus kā ļaudis, kas pievienoti Dieva vārdam. Viņi ar lepnumu nes šo personvārdu, jo pats Dievs Jehova ir devis to patiesajiem kalpotājiem. Jesajas 43:10 mēs lasām: ””Jūs esat mani liecinieki,” — tā saka tas Kungs [”Jehova”, NW], — ”un jūs esat mans kalps, ko Es esmu izredzējis.”” Par kuriem Dievs šeit runā? Pievērs uzmanību dažiem iepriekšējiem pantiem.

Tajā pašā Jesajas grāmatas nodaļā, no 5. līdz 7. pantam, ir teikts: ”Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! No rīta puses Es atvedīšu atpakaļ tavus tautas brāļus un no vakariem sapulcināšu tavus piederīgos. Es sacīšu ziemeļiem: Atsvabiniet tos! — Un dienvidiem Es teikšu: Neaizturiet tos! Atvediet manus dēlus no tālienes un manas meitas no zemes galiem, visus, kas nosaukti manā vārdā un ko Es esmu radījis sev par godu, visus, ko Es esmu veidojis un uzturējis!” Mūsdienās šie panti attiecas uz Dievam piederošajiem cilvēkiem, ko viņš sapulcinājis no visām tautām, lai tie viņu slavētu un būtu viņa liecinieki. Tādējādi Dieva personvārds ne tikai palīdz pazīt viņu, bet arī palīdz mūsdienās pazīt viņa patiesos kalpus uz Zemes.

 Svētības no tā, ka pazīstam Dieva personvārdu

Jehova aizsargā tos, kas mīl viņa personvārdu. Psalmu dziesminieks rakstīja: ”Tādēļ, ka viņš Man stipri pieķēries, Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst manu vārdu.” (Psalms 91:14.) Viņš tos arī atceras: ”Dievbijīgie savā starpā tā mierina cits citu: ”Tas Kungs [”Jehova”, NW] visu dzird un ievēro, un Viņa priekšā ir atcerei saraksts tiem, kas to Kungu [”Jehovu”, NW] bīstas un domā par Viņa vārdu.”” (Maleachija 3:16.)

Tātad svētības no tā, ka pazīstam un mīlam Dieva personvārdu, nav ierobežotas tikai ar šo dzīvi. Jehova paklausīgajai cilvēcei ir apsolījis dziļi priecīgu, mūžīgu dzīvi uz Zemes, kas būs pārvērsta par paradīzi. Dāvids tika inspirēts rakstīt: ”Ļaundari taču tiks izdeldēti, bet, kas gaida uz to Kungu [”Jehovu”, NW], iemantos zemi. Bet lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam.” (Psalms 37:9, 11.)

Kā tas būs iespējams? Jēzus deva atbildi. Tajā pašā parauglūgšanā, kurā viņš mūs mācīja lūgt: ”Svētīts lai top tavs vārds,” — viņš turpināja: ”Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja 6:9, 10.) Jā, Dieva Ķēniņvalsts, kurā valda Jēzus Kristus, šķīstīs Dieva personvārdu un atnesīs arī labus apstākļus šai Zemei. Tā likvidēs ļaunumu un darīs galu kariem, noziegumiem, badam, slimībām un nāvei. (Psalms 46:9, 10; Jesajas 11:9; 25:6; 33:24; Atklāsmes 21:3, 4.)

Tu vari baudīt mūžīgu dzīvi šajā Ķēniņvalstī. Kā? Iepazīstot Dievu. ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.) Jehovas liecinieki ar lielu prieku palīdzēs tev iegūt šīs dzīvību dodošās zināšanas. (Apustuļu darbi 8:29-31.)

Ceram, ka informācija šajā brošūrā pārliecināja tevi, ka Radītājam ir personvārds, kas viņam ir ļoti dārgs. Tam vajadzētu būt ļoti dārgam arī tev. Vēlamies, lai tu izprastu, cik svarīgi šo personvārdu ir pazīt un lietot, īpaši pielūgsmē.

Tāpat vēlamies, lai tu varētu apņēmīgi teikt, kā pirms daudziem gadsimtiem drosmīgi teica pravietis Miha: ”Ikviena tauta staigā sava dieva vārdā, bet mēs lai staigājam tā Kunga [”Jehovas”, NW], mūsu Dieva, vārdā mūžīgi mūžam!” (Michas 4:5.)

[Izceltais teksts 28. lpp.]

’Pazīt Dieva personvārdu’ nozīmē vairāk nekā tikai iegūt pamatzināšanas par to, ka viņa personvārds ir Jehova

[Izceltais teksts 30. lpp.]

Jehovas vārds ir ’cēls, liels un bijājams, un augsts’. Visi Dieva nodomi ir saistīti ar viņa personvārdu

[Papildmateriāls 29. lpp.]

Anglican Theological Review (1959. gada oktobris) kādā rakstā Dr. Volters Lourijs uzsvēra nepieciešamību zināt Dieva personvārdu. Viņš rakstīja: ”Cilvēku savstarpējās attiecībās ir ļoti svarīgi zināt īpašvārdu, personvārdu tam, kuru mēs mīlam, ar kuru mēs runājam vai pat par kuru mēs runājam. Tieši tāpat tas ir cilvēka attiecībās ar Dievu. Cilvēks, kas nepazīst Dievu pēc vārda, [viņš] nepazīst to īsti kā personu, viņam nav tādu attiecību, ka viņš varētu ar to runāt (tā tad arī ir lūgšanas nozīme), un viņš nevar to mīlēt, ja viņš to pazīst tikai kā bezpersonisku spēku.”