Bībelē rodamā cilvēces cerība
23. dziesma.
Bībelē rodamā cilvēces cerība
1. Cilvēcei prāts ir baiļu mākts.
Kas to tālāk gaida — apkārt tik daudz naida?
Cerības nav, tumsa tik aug,
pasaulei šai tuvu gals.
Bet teic Raksti — iemesla bēdāties nav,
stāsta tie, ka Valstība ir tuvu jau.
Nožāvēs tad cilvēkiem asaras Dievs.
Stiprinieties, ļaunuma nebaidieties!
2. Tumsa viscaur, drošības nav,
visiem ļaudīm jāmirst, nespējam to mainīt.
Sevi no tā nevaram glābt;
visas pūles — niecība.
Taču drošu cerību Bībele sniedz —
drīz būs augšāmcelšana mirušajiem.
Vesti tiks pie dzīvības avotiem tie,
tā ir teicis Jehova, varenais Dievs.
3. Lepnums un spīts cilvēkos mīt,
apmelo tie Dievu, staigā grēka ceļus.
Velns naidu ceļ, pasauli šķeļ,
nežēlīgi valda viņš.
Tomēr Raksti stāsta, ka drīzumā Dievs
iznīcinās ļaunos, to redzēs ikviens.
Paradīzi apdzīvos lēnprātīgie,
laimi, prieku mūžīgi izjutīs tie.