Jaunieši, atdariniet viņu ticību!
221. dziesma.
Jaunieši, atdariniet viņu ticību!
1. Reiz devās uz templi mazs zēns Samuēls,
lai kalpotu Dievam un augtu tur liels.
Par pravieti kļuva viņš Izraēlā
un Jehovas vārdu tur godināja.
Kaut priestera dēli bij’ ļauni arvien,
vai Samuēls priekšzīmi ņēma no tiem?
Nē, uzticīgs, paklausīgs palika viņš,
no Dieva nekas viņu nespēja šķirt.
2. Par vecāko Timotejs kļuva, jo sen,
jau bērnībā, apguva, Rakstos kas teikts.
Ko mācījās, tam centās atbilstošs kļūt,
jo gribēja Dievam viņš uzticīgs būt.
Par to viņu cienīja draudzē ikviens,
šo brāli tad ieteica visi kā viens.
Ar Pāvilu ceļojot un sludinot,
it visiem viņš varēja labumu dot.
3. Var mācīties jaunākās māsas no tā,
kā ticībā mirdzēt un būt dedzīgām,
No meitenes piemēra Izraēlā,
tā ticību nebrīvē nezaudēja.
Naāmana sievai tā paziņoja:
”Var Jehovas pravietis izdziedināt.”
Tad sīriešu pavēlnieks klausīja to
un atguva dziedināts veselību.
4. Jums, brāļi un māsas, mēs vēlamies teikt:
”Šiem paraugiem dzīvē vienmēr sekojiet!”
Jo ”pēdējās dienās” ir uzdevums dots,
un pildīt to Dievs sūtīs uzticīgos.
Tad nāciet un cīnieties kopā ar tiem,
kas lojāli kalpo un taisnību mīl.
Lai, brīdinot ļaudis, ir solis jums raits,
līdz pienāks sen ilgotais svētību laiks.