150. dziesma.

Maize no debesīm

(Jāņa 6:51)

1. Tēvs debesīs, tu esi

tas pats uz laikiem mūžīgiem,

Mēs šķīstām tavu vārdu,

tev slavu dziedam priecīgi.

Reiz Izraēla tautai

tu biji mīlošs Gans,

No tavas dāsnās rokas

tā mannu saņēma.

Tu remdēji tai slāpes

ar ūdeni no cietas klints,

Uz Kanaānas zemi

šo tautu droši vadīji.

2. Šī manna, ko tu devi,

mums pravietiski norāda

Uz tavu mīļo Dēlu,

kas debess mītni atstāja.

Viņš ir tā debess maize,

kas dota cilvēkiem.

Tu upurēji Jēzu,

lai varam izglābties.

Šo tevis sniegto maizi

mēs iebaudīsim ticībā.

Lai spētu krietni dzīvot,

ik dienas mums tas jādara.

3. Šī vēsts par debess maizi

ir jādzird visiem cilvēkiem.

Mums noteikti tā jānes

tām ”avīm”, kuras badu cieš.

Tad palīdzēsim visiem,

kas vēlas taisni būt

Un Dieva dusmu dienā

grib izglābšanos gūt!

Mēs novērtējam visu,

ko Jehova ir paveicis.

Pēc lielās kaujas teiksim

mēs viņam slavu mūžīgi.