102. dziesma.

Prieks par augšāmcelšanu

(Atklāsmes 20:13)

1. Aukstā akmens kapā

Lācars gulēja,

Māsas ļoti skuma:

”Viņu nevar glābt.

Ja vien būtu Jēzus

nācis ātrāk šurp,

Hadesā tad brālis

tagad nebūtu!”

Atnācis pie kapa,

Kristus iesaucās,

Mirušajam liekot:

”Lācar, ārā nāc!”

Lācars, autiem sasiets,

ārā iznāca.

Ak, kāds prieks tad viņa

draugus pārņēma!

2. Visi, kas uz Jēzu

lika cerības,

Slīga dziļās sērās,

kad viņš nomira.

Kapā skumjie draugi

viņu ielika,

Visu sirdis bija

bēdu nomāktas.

Tomēr Hadess tika

Dieva uzvarēts,

Un pēc trijām dienām

augšā cēlās Dēls.

Mācekļi ar prieku

viņu skatīja.

Nodotas ir viņam

nāves atslēgas.

3. Jau no dumpja laikiem

visi ļaudis mirst,

Tomēr Kristus daudzus

atdzīvinās drīz.

Dzirdot viņa balsi,

nāks no Hadesa

Visi ļaudis ārā,

atkal dzīvot sāks.

Dieva troņa priekšā

viņus iztiesās,

Ņemot vērā darbus,

veiktos Valstībā.

Tie, kas ierakstīti

Dieva atmiņā,

Mūžam dzīvos viņa

zemē jaunajā.