133. dziesma.

Sēt Ķēniņvalsts sēklu

(Mateja 13:4—8, 19—23)

1. Jel nāciet, Visaugstākā vergi, kam sirds

jau Jehovam dāvāta ir,

Lai paveiktu darbu, kas uzticēts jums,

un Kristum lai strādātu līdz.

Lai vērtīgā Ķēniņvalsts sēkla var dīgt,

to sējai Dievs piešķīris jums.

Ja strādāsiet spraigi,

tad Jehovu godinās raža, kas bagāta būs.

2. Var ’putniem’ par barību sēkla tā kļūt,

kas ceļmalā kritusi ir.

Lūk, cita starp akmeņiem vietu sev rod,

tur uzdīgst, bet svelmē sāk vīst.

Gan rūpes, gan iekāre ērkšķi var būt,

kas dīgušo noēno drīz.

Bet, iespējams, kāda no sēklām ir tā,

zemē labā un tīrā kas krīt.

3. Cik daudz sēklu auglīgā tīrumā krīt,

tas atkarīgs bieži no jums.

Prom Sātana ’putnus’ jūs jaudājat dzīt

un varat par pavēni būt.

Ja paliksiet modri, tad nevarēs vairs

augt ērkšķi un labību mākt.

Ir cerība — jūs vismaz trīsdesmitkārtīgus

augļus drīz varēsiet vākt.