Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Vērs savu skatu uz balvu!

Vērs savu skatu uz balvu!

222. dziesma.

Vērs savu skatu uz balvu!

(2. Korintiešiem 4:18)

1. Drīz aklo acis redzēt spēs

un kurlo ausis sadzirdēs,

Kā roze ziedēs tuksneši,

tur atkal tecēs ūdeņi,

Kā brieži klibie lēkāt sāks,

vairs ļaudīm nebūs jāšķiras —

Tu redzēsi šo laiku pats,

uz balvu ja vērsts būs tavs skats.

2. Tad mēmo mēle gavilēs

un vecie jaunus spēkus smels,

Dos zeme ražu devīgi

un labais viss būs mūžīgi,

Gaiss bērnu dziesmām piepildīts,

prieks, miers būs visur izplatīts,

Pat augšā celtos sveiksi tad,

uz balvu ja vērsts būs tavs skats.

3. Tad vilki, jēri kopā būs

un lāči, teļi draugi kļūs,

Mazs zēns tos visus pieskatīs,

tiks viņa sauciens pamanīts.

Tad pagātnē būs asaras

un nebūs baiļu, sāpju vairs,

Tu redzēsi šīs svētības,

uz balvu ja vērsts būs tavs skats.