Es uzaugu drūmā Monreālas rajonā. Kad man bija tikai seši mēneši, nomira mans tēvs. Visas rūpes par ģimeni turpmāk bija mātes rokās. Es biju jaunākais no astoņiem bērniem.

Jau bērnībā es pavadīju laiku ar noziedzniekiem, un narkotikas, azartspēles un vardarbība bija daļa no manas ikdienas. Desmit gadu vecumā es kļuvu par izsūtāmo zēnu prostitūtām un augļotājiem jeb tā dēvētajām kredīthaizivīm. Es bieži meloju un krāpos, un man patika manipulēt ar cilvēkiem. Tas man bija gluži kā narkotika.

Četrpadsmit gadu vecumā es jau biju prasmīgs krāpnieks. Es mēdzu sapirkt veselu lērumu apzeltītu pulksteņu, rokassprādžu un gredzenu, iegravēju tajos zelta provi un pārdevu uz ielas, autostāvvietās un iepirkumu centros. Mani sajūsmināja, ka tik viegli varēju tikt pie naudas. Reiz es dienas laikā nopelnīju 10 000 Kanādas dolāru.

Piecpadsmit gadu vecumā es tiku izslēgts no labošanas skolas, un man vairs nebija, kur dzīvot. Es nakšņoju uz ielas, parkos un pie gadījuma paziņām, ja kāds bija gatavs mani izmitināt.

Mahināciju dēļ es bieži nonācu policijas redzeslokā. Bet, tā kā es netirgoju zagtas mantas, mani nekad neapcietināja. Tomēr man vairākas reizes bija jāsamaksā liela soda nauda par viltošanu, viltojumu pārdošanu un tirgošanos bez licences. Man ne no kā nebija bail — es pat palīdzēju augļotājiem atdabūt naudu no viņu parādniekiem. Tas bija bīstami, tāpēc dažreiz es nēsāju līdzi ieroci vai pat sadarbojos ar organizētās noziedzības grupu.

Kaut ko par Bībeli es pirmo reizi dzirdēju septiņpadsmit gadu vecumā. Jehovas liecinieki sāka mācīt Bībeli meitenei, ar kuru es kopā dzīvoju. Bet es negribēju pieņemt Bībelē noteiktās morāles normas, tāpēc pametu šo meiteni un aizgāju dzīvot pie citas.

Bet tad arī mana otrā draudzene sāka mācīties Bībeli ar Jehovas lieciniekiem. Viņa ļoti mainījās un, man par lielu pārsteigumu, kļuva daudz mīļāka un pacietīgāka. Es pieņēmu uzaicinājumu apmeklēt Jehovas liecinieku sapulci. Tur es satiku cilvēkus, kas bija laipni un kārtīgi — pilnīgs pretstats tai sabiedrībai, kurā es uzturējos. Bērnībā es jutos nevienam nevajadzīgs, man vienmēr pietrūka ģimenes mīlestības. Bet Jehovas liecinieku vidū es uzreiz sajutu to sirsnību, pēc kuras vienmēr biju ilgojies. Kad liecinieki man piedāvāja mācīties Bībeli, es labprāt piekritu.

Tas, ko es uzzināju no Bībeles, vārda vistiešākajā nozīmē izglāba manu dzīvību. Kopā ar diviem līdzdalībniekiem es biju plānojis veikt laupīšanu, lai nomaksātu savus azartspēļu parādus, kuru summa bija pārsniegusi 50 000 Kanādas dolāru. Cik gan priecīgs es esmu, ka atteicos no šī darījuma: mani draugi tomēr devās veikt laupīšanu, un iznākumā viens no viņiem tika apcietināts, bet otrs — nogalināts.

Turpinot mācīties Bībeli, es sapratu, ka man savā dzīvē būs jāveic daudz izmaiņu. Piemēram, no 1. Korintiešiem 6:10 es uzzināju, ka ”ne zagļi, ne alkatīgie, ne dzērāji, ne paļātāji, ne izspiedēji neiemantos Dieva valstību”. Izlasījis šo pantu, es pa īstam aptvēru savu nožēlojamo stāvokli un sāku raudāt. Bija skaidrs, ka man jāmainās pašos pamatos. (Romiešiem 12:2.) Es biju vardarbīgs un agresīvs, un visa mana dzīve bija būvēta uz meliem.

Tomēr vēl no Bībeles es biju uzzinājis, ka Jehova ir žēlsirdīgs un piedodošs. (Jesajas 1:18.) Es dedzīgi lūdzu, lai Jehova man palīdz atteikties no mana agrākā dzīvesveida. Un ar viņa palīdzību man tas galu galā izdevās. Nozīmīgs solis bija tas, ka mēs ar draudzeni oficiāli reģistrējām savas attiecības.

Man bija 24 gadi, es biju precējies, un mums bija trīs bērni. Es vēlējos strādāt godīgu darbu, bet man nebija tikpat kā nekādas izglītības un darba devēju rekomendāciju. Es atkal karsti lūdzu Jehovas palīdzību un devos meklēt darbu. Darba intervijās es teicu, ka vēlos sakārtot savu dzīvi un sākt godīgi strādāt. Reizēm es paskaidroju, ka mācos Bībeli un vēlos kļūt par godīgu pilsoni. Tomēr neviens nevēlējās mani pieņemt darbā. Visbeidzot, kad kārtējā darba intervijā biju atklāti pastāstījis par savu agrāko dzīvesveidu, intervētājs teica: ”Es nezinu kāpēc, bet man ir tāda sajūta, ka jāpieņem tevi darbā.” Es esmu pārliecināts, ka tā bija atbilde uz manām lūgšanām. Ar laiku mēs abi ar sievu kristījāmies un kļuvām par Jehovas lieciniekiem.

Es esmu dzīvs tikai tāpēc, ka sāku izmantot savā dzīvē Bībeles principus un dzīvot kā kristietis. Man ir brīnišķīga ģimene. Esmu pārliecināts, ka Jehova ir piedevis manus agrākos grēkus, tāpēc varu dzīvot ar tīru sirdsapziņu.

Pēdējos četrpadsmit gadus es kalpoju Jehovam pilnu slodzi un palīdzu citiem uzzināt, ko māca Bībele. Nesen arī sieva man pievienojās pilnas slodzes kalpošanā. Man ir liels prieks, ka trīsdesmit gadu laikā esmu palīdzējis 22 saviem darbabiedriem kļūt par Jehovas lieciniekiem. Es joprojām eju uz iepirkšanās centriem, bet ne tāpēc, lai krāptu cilvēkus, kā to mēdzu darīt agrāk, — tagad es dalos ar citiem savā ticībā. Es vēlos, lai arī viņi uzzinātu par cerību nākotnē dzīvot jaunajā pasaulē, kurā vairs nebūs krāpnieku. (Psalms 37:10, 11.)