”Ka jūs neiekrītat kārdināšanā”
”Ka jūs neiekrītat kārdināšanā”
”Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā.” (MATEJA 26:41.)
SASPRINDZINĀJUMS bija milzīgs — tādu Dieva Dēls Jēzus Kristus vēl nebija pieredzējis. Viņa dzīve uz zemes tuvojās beigām. Jēzus zināja, ka drīz viņu apcietinās, notiesās uz nāvi un piesitīs pie moku staba. Viņš apzinājās, ka ikviens viņa lēmums un ikviena darbība ietekmē viņa Tēva vārdu. Jēzus zināja arī to, ka no viņa ir atkarīga visas cilvēces nākotne. Kā viņš rīkojās šajā saspringtajā situācijā?
2 Kopā ar saviem mācekļiem Jēzus devās uz Ģetzemanes dārzu — uz vietu, kur viņš bieži mēdza uzturēties. Dārzā Jēzus pagāja kādu gabaliņu nostāk no mācekļiem un, kad bija palicis viens, lūdza debesu Tēvam spēku, vērsdamies pie viņa dedzīgā lūgšanā, turklāt nevis vienu, bet veselas trīs reizes. Lai gan Jēzus bija pilnīgs cilvēks, viņš nedomāja, ka spēs pārvarēt grūtības pats saviem spēkiem. (Mateja 26:36—44.)
3 Arī mums nav svešs sasprindzinājums. Šajā brošūrā jau tika apskatīti pierādījumi, ka patlaban rit ļaunās sistēmas pēdējās dienas. Kārdinājumi un grūtības, ar kādiem jāsastopas Sātana varā esošajā pasaulē, kļūst arvien lielāki. Ja saucam sevi par patiesā Dieva kalpiem, mūsu lēmumi un rīcība ietekmē Dieva vārdu un mūsu pašu izredzes dzīvot jaunajā pasaulē. Mēs mīlam Jehovu un gribam ”pastāvēt līdz galam” — vai nu mūsu dzīves, vai šīs sistēmas galam, lai kurš no tiem nāktu pirmais. (Mateja 24:13.) Bet kā saglabāt apziņu par šī laika nopietnību un palikt modriem?
4 Jēzus zināja, ka viņa mācekļi gan pirmajā gadsimtā, gan mūsdienās pieredzēs grūtības, tāpēc viņš sacīja: ”Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā.” (Mateja 26:41.) Ko šie vārdi nozīmē mums? Ar kādiem kārdinājumiem mums jāsastopas? Kā mēs varam būt modri?
Jāpretojas kārdinājumiem
5 Mums visiem ik dienas jāsaskaras ar kārdinājumu tikt ievilktiem ”velna valgā”. (2. Timotejam 2:26.) Bībelē ir lasāmi brīdinājumi, ka Sātana uzbrukumi pirmām kārtām ir vērsti pret Jehovas kalpiem. (1. Pētera 5:8; Atklāsmes 12:12, 17.) Kāpēc tā ir? Sātanam nav nekādas vajadzības mūs nogalināt. Ja mēs mirtu, paliekot uzticīgi Dievam, Sātans neko nebūtu panācis. Viņš labi zina, ka savā laikā Jehova novērsīs nāves sekas, pieceldams cilvēkus no mirušajiem. (Lūkas 20:37, 38.)
6 Sātana mērķis ir panākt, ka mēs zaudējam kaut ko vēl vērtīgāku par savu dzīvību — uzticību Dievam. Viņš visiem spēkiem pūlas pierādīt, ka var novērst mūs no Jehovas. Ja Sātanam tas izdotos, piemēram, ja mēs pārstātu sludināt labo vēsti vai dzīvot pēc kristīgajiem principiem, viņš būtu guvis virsroku. (Efeziešiem 6:11—13.) Tāpēc ”kārdinātājs” mūs dažādi kārdina. (Mateja 4:3.)
7 Sātana ”viltības” ir daudzveidīgas. (Efeziešiem 6:11.) Viņš mēdz kārdināt cilvēkus ar materiālismu, sēt viņos bailes un šaubas vai mudināt viņus dzīties pēc baudām. Viens no iedarbīgākajiem Sātana paņēmieniem ir negatīvu emociju radīšana. Viņš bez sirdsapziņas pārmetumiem izmanto savā labā jebkuru situāciju, jo zina, ka grūtsirdība mazina cilvēka spēkus, padarot to viegli ievainojamu. (Salamana Pamācības 24:10.) Tieši tad, kad jūtamies emocionālā ziņā ”sasisti”, Sātans rada kārdinājumu padoties. (Psalms 38:9.)
8 Ritot pēdējām dienām, iemeslu justies nomāktiem kļūst arvien vairāk, un mēs neesam pasargāti no šādām izjūtām. (Skat. iedalījumu ”Daži nomāktības cēloņi”.) Lai kas būtu negatīvo emociju pamatā, tās atņem spēkus. Ja cilvēks ir pārguris, garīgi un emocionāli iztukšots, viņam ir ļoti grūti ”izmantot laiku” garīgiem pienākumiem, piemēram, studēt Bībeli, apmeklēt kristiešu sapulces un sludināt. (Efeziešiem 5:15, 16.) Bet jāatceras, ka tieši Sātans vēlas, lai mēs to nedarītu. Tagad nav īstais brīdis samazināt aktivitāti un aizmirst, cik nozīmīgā laikā mēs dzīvojam. (Lūkas 21:34—36.) Kā pretoties kārdinājumiem un palikt modriem? Apskatīsim četrus ieteikumus, kas šajā ziņā var palīdzēt.
”Lūdziet Dievu”
9 Paļausimies uz Jehovu lūgšanās. Atcerēsimies Jēzus piemēru. Kā viņš rīkojās, kad Ģetzemanes dārzā izjuta milzīgu emocionālu spriedzi? Jēzus vērsās pēc palīdzības pie Jehovas, lūgdams tik dedzīgi, ka ”viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi”. (Lūkas 22:44.) Padomāsim par šo gadījumu vairāk. Jēzus labi pazina Sātanu. No debesīm viņš bija vērojis visus kārdinājumus, ar kādiem Sātans mēģina pievilt Dieva kalpus, tomēr viņš neuzskatīja, ka pats viegli tiks galā ar jebkuru kārdinātāja paņēmienu. Ja jau pilnīgais Dieva Dēls izjuta vajadzību lūgt Dievam palīdzību un spēku, tad vēl jo vairāk tas jādara mums. (1. Pētera 2:21.)
10 Pēc tam, kad Jēzus bija mudinājis savus mācekļus lūgt Dievu, viņš sacīja: ”Gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” (Mateja 26:41.) Par kādu miesu Jēzus runāja? Noteikti ne par savu paša miesu, jo viņa nevainojamajā cilvēka ķermenī nebija nekādu vājību. (1. Pētera 2:22.) Gluži citādi bija ar viņa mācekļiem. Iedzimtās nepilnības un grēcīgo noslieču dēļ mācekļiem bija vajadzīgs atbalsts, lai viņi spētu pretoties kārdinājumiem. (Romiešiem 7:21—24.) Tāpēc Jēzus aicināja savus mācekļus lūgt Dieva palīdzību kārdinājumos, un šie vārdi attiecas uz visiem patiesajiem kristiešiem. (Mateja 6:13.) Jehova atbild uz šādām lūgšanām. (Psalms 65:3.) Viņš to dara divējādi.
11 Pirmkārt, Dievs palīdz saskatīt kārdinājumus. Sātana kārdinājumi ir kā slazdi, kas izlikti uz tumšas takas. Neredzot slazdu, tajā ir viegli iekrist. Izmantojot Bībeli un uz to balstītas publikācijas, Jehova ļauj saskatīt Sātana izliktos slazdus un nepadoties kārdinājumiem. Literatūrā un kongresu programmās daudzkārt ir izskanējuši brīdinājumi par to, cik bīstami ir ļauties bailēm no cilvēkiem, rīkoties netikumīgi, ieslīgt materiālismā un padoties citiem Sātana kārdinājumiem. (Salamana Pamācības 29:25; 1. Korintiešiem 10:8—11; 1. Timotejam 6:9, 10.) Mēs varam būt pateicīgi, ka Jehova mums dara zināmus Sātana nodomus. (2. Korintiešiem 2:10, 11.) Visi šie brīdinājumi ir atbildes uz mūsu lūgšanām pēc palīdzības cīņā ar kārdinājumiem.
12 Otrkārt, Jehova atbild uz lūgšanām, dodams spēku izturēt kārdinājumus. Viņa Rakstos ir teikts: ”Dievs.. neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.” (1. Korintiešiem 10:13.) Dievs nekad neļaus pārbaudījumam kļūt tik smagam, ka mums pietrūktu garīgā spēka to izturēt — ja vien joprojām paļausimies uz viņu. Kā Dievs ”dara pārbaudījumam.. galu”? Viņš ”dod Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz”. (Lūkas 11:13.) Gars mums palīdz atcerēties Bībeles principus, kuri stiprina vēlēšanos darīt to, kas ir pareizs, un ļauj pieņemt gudrus lēmumus. (Jāņa 14:26; Jēkaba 1:5, 6.) Gars mūsos veido tieši tās īpašības, kādas ir vajadzīgas, lai gūtu virsroku pār nepareizām tieksmēm. (Galatiešiem 5:22.) Turklāt Dieva gars var pamudināt ticības biedrus kļūt par mūsu ”iepriecinātājiem”. (Kolosiešiem 4:11.) Mums būtu jābūt ļoti pateicīgiem par to, ar kādu mīlestību Jehova atbild uz lūgšanām pēc palīdzības.
Vajadzīga reālistiska attieksme
13 Lai saglabātu modrību, mums vajadzīga reālistiska attieksme pret dzīvi. Dažādu grūtību dēļ mēs visi palaikam jūtamies noguruši. Bet mums jāatceras, ka Dievs nav solījis bezrūpīgu dzīvi vecajā sistēmā. Pat Bībeles laikos Dieva kalpiem bija jāpieredz grūtības, piemēram, vajāšanas, trūkums, nomāktība un slimības. (Apustuļu darbi 8:1; 2. Korintiešiem 8:1, 2; 1. Tesaloniķiešiem 5:14; 1. Timotejam 5:23.)
14 Arī mūsdienās dzīve nav viegla. Mēs varam sastapties ar vajāšanām, materiālām grūtībām, justies nomākti, saslimt vai pieredzēt kādu citu nelaimi. Ja Jehova mūs brīnumainā veidā pasargātu no jebkādām ciešanām, tas tikai dotu Sātanam pamatu viņu nievāt. (Salamana Pamācības 27:11.) Jehova pieļauj, ka viņa kalpi tiek kārdināti un pārbaudīti un ka reizēm pretinieki tos pat nogalina. (Jāņa 16:2.)
15 Bet ko Jehova ir apsolījis? Kā jau tika minēts, viņš ir apsolījis palīdzēt mums izturēt visus kārdinājumus, ja tikai pilnībā paļausimies uz viņu. (Salamana Pamācības 3:5, 6.) Ar savu Rakstu, sava gara un savas organizācijas starpniecību Jehova mūs aizsargā garīgi, dodams iespēju saglabāt ciešas attiecības ar viņu. Šīs attiecības mums ļauj palikt uzvarētājiem pat tad, ja nāktos mirt. Dievam nekas nespēj liegt atalgot savus uzticamos kalpus, pat viņu nāve ne. (Ebrejiem 11:6.) Jaunajā pasaulē, kas nu jau ir pavisam tuvu, Jehova izpildīs arī visus savus pārējos brīnišķīgos solījumus, svētīdams cilvēkus, kas viņu mīl. (Psalms 145:16.)
Jāatceras strīdus jautājumi
16 Lai izturētu līdz galam, ir jāpatur prātā svarīgie jautājumi, kuru dēļ Dievs pieļauj ļaunumu. Ja reizēm mūsu pašu problēmas šķiet pārāk lielas un mēs izjūtam kārdinājumu padoties, mums jāatgādina sev, ka Sātans ir apstrīdējis Jehovas tiesības uz augstāko varu, kā arī apšaubījis Dieva kalpu uzticību un nesavtību. (Ījaba 1:8—11; 2:3, 4.) Šiem jautājumiem un tam, kā Jehova ir izlēmis tos atrisināt, ir daudz lielāka nozīme nekā tam, kas notiek ar mums personīgi.
17 Uz kādu laiku pieļaujot ļaunumu, Dievs ir devis iespēju citiem cilvēkiem pieņemt patiesību. Jēzus bija gatavs ciest, lai mēs iegūtu dzīvību. (Jāņa 3:16.) Mēs esam ļoti pateicīgi par to. Bet vai mēs paši esam gatavi vēl kādu laiku paciest grūtības, lai arī citi varētu iemantot dzīvību? Izturēt līdz galam mēs spēsim tikai tad, ja atzīsim, ka Jehovas gudrība ir daudzkārt pārāka par mūsējo. (Jesajas 55:9.) Viņš darīs galu ļaunumam tad, kad būs pienācis vispiemērotākais brīdis uz visiem laikiem atrisināt strīdus jautājumus un nodrošināt mūsu mūžīgo nākotni. Citādi nemaz nevar būt, jo Dieva rīcība nekad nav netaisna. (Romiešiem 9:14—24.)
”Tuvojieties Dievam”
18 Lai nezaudētu apziņu par šī laika svarīgumu, mums jāsaglabā tuvas attiecības ar Jehovu. Sātans dara visu iespējamo, lai to nepieļautu. Viņš labprāt pamudinātu mūs domāt, ka gals nemaz nepienāks un ka nav nekādas jēgas sludināt labo vēsti un dzīvot pēc Bībeles principiem. Taču Sātans ”ir melis un melu tēvs”. (Jāņa 8:44.) Mums stingri jāapņemas ”stāties pretim velnam”. Attiecības ar Jehovu nekad nedrīkst uzskatīt par kaut ko pašsaprotamu. Bībelē ir lasāms mīlestības pilns aicinājums: ”Tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums.” (Jēkaba 4:7, 8.) Kā ir iespējams tuvoties Jehovam?
19 Ārkārtīgi svarīgi ir lūgt Dievu un pārdomāt garīgus jautājumus. Kad dzīves grūtības šķiet neizturamas, atklāti runāsim par to ar Jehovu. Jo konkrētākas būs mūsu lūgšanas, jo vieglāk būs saskatīt atbildes uz tām. Varbūt atbilde nebūs tieši tāda, kā gaidījām, bet, ja mūsu sirdī ir vēlēšanās godāt Dievu un būt viņam uzticīgiem, viņš palīdzēs izturēt. (1. Jāņa 5:14.) Redzot Jehovas vadību, mēs viņam vēl vairāk tuvosimies. Būtiski ir arī lasīt Bībelē par Jehovas īpašībām un rīcību un pārdomāt lasīto. Pārdomas dod iespēju viņu labāk iepazīt, raisa sirsnīgas jūtas un ļauj viņu vēl dziļāk iemīlēt. (Psalms 19:15.) Mīlestība pret Dievu vairāk par visu citu palīdz pretoties kārdinājumiem un saglabāt modrību. (1. Jāņa 5:3.)
20 Tuvas attiecības ar Jehovu ir iespējamas tikai tad, ja mums ir labas attiecības ar ticības biedriem. Par to var vairāk uzzināt šīs brošūras pēdējā daļā.
JAUTĀJUMI PĀRDOMĀM
• Ko Jēzus darīja neilgi pirms savas nāves, kad viņam bija jāiztur milzīgs sasprindzinājums, un ko darīt viņš mudināja savus mācekļus? (1.—4. rindkopa.)
• Kāpēc Sātans uzbrūk Jehovas kalpiem, un kā viņš mūs kārdina? (5.—8. rindkopa.)
• Kāpēc mums kārdinājumos jālūdz Dievs (9.—12. rindkopa), jāveido reālistiska attieksme pret dzīvi (13.—15. rindkopa), jāpatur prātā strīdus jautājumi (16., 17. rindkopa) un ”jātuvojas Dievam” (18.—20. rindkopa)?
[Papildmateriāls 25. lpp.]
Daži nomāktības cēloņi
Veselības stāvoklis, vecums. Ja mūs nomoka kāda hroniska slimība vai arī sevi liek manīt gadu nasta, mūs var pārņemt nomāktība, jo nespējam darīt kalpošanā Dievam tik daudz, cik gribētu. (Ebrejiem 6:10.)
Vilšanās. Negatīvas emocijas var rasties, ja ieguldām lielas pūles Dieva Rakstu sludināšanā, bet cilvēku atsaucība ir niecīga. (Salamana Pamācības 13:12.)
Nevērtīguma sajūta. Ja cilvēks ilgstoši ir pieredzējis sliktu izturēšanos, viņam var izveidoties pārliecība, ka viņu neviens nemīl, pat Jehova. (1. Jāņa 3:19, 20.)
Aizvainojums. Ja cilvēku ir dziļi aizvainojis kāds ticības biedrs, viņš var padoties kārdinājumam pārstāt apmeklēt kristiešu sapulces un sludināt. (Lūkas 17:1.)
Vajāšanas. Citi, kas nepiekrīt mūsu reliģiskajiem uzskatiem, var mums pretoties, mūs vajāt vai izsmiet. (2. Timotejam 3:12; 2. Pētera 3:3, 4.)
[Attēls 26. lpp.]
Jēzus deva padomu ”lūgt Dievu”, lai saņemtu palīdzību cīņā ar kārdinājumiem
