”Tie nenāca pie saprašanas”

CILVĒKI, kas vieglprātīgi ignorē brīdinājumus, var pieredzēt lielu nelaimi.

Austrālijas pilsētā Dārvinā 1974. gadā ritēja gatavošanās svētku svinībām, kad atskanēja sirēnas, brīdinot par viesuļvētras tuvošanos. Taču viesuļvētra nebija skārusi Dārvinu jau kādus 30 gadus — kāpēc lai tas notiktu tagad? Lielākā daļa iedzīvotāju neuzskatīja draudošās briesmas par nopietnām līdz pat brīdim, kad mežonīgi vēji jau rāva nost jumtus ēkām, kurās bija saspiedušies ļaudis, un gāza to sienas. Rīta pusē no pilsētas bija palikusi pāri tikai postaža.

1985. gada novembrī Kolumbijā notika vulkāna izvirdums. Kūstošais sniegs un ledus pārvērtās dubļu straumē, kas apraka vairāk nekā 20 tūkstošus no Armero pilsētiņas iedzīvotājiem. Vai notikušo nebija iespējams paredzēt? Jau vairākus mēnešus kalns bija izrādījis aktivitātes pazīmes, taču lielākā daļa Armero iedzīvotāju, pieraduši pie dzīves vulkāna tuvumā, par to īpaši neuztraucās. Amatpersonas bija saņēmušas brīdinājumu par gaidāmo nelaimi, taču tikpat kā neko nedarīja, lai informētu cilvēkus. Gluži otrādi — pa radio tika pārraidīti paziņojumi iedzīvotāju nomierināšanai, un aicinājumi saglabāt mieru izskanēja arī pa baznīcas skaļruņiem. Kādu vakaru bija vērojami divi iespaidīgi vulkāna izvirdumi. Vai mēs šādā situācijā pamestu savu īpašumu un bēgtu? Tikai nedaudzi cilvēki tā rīkojās, bet pārējie vilcinājās tik ilgi, kamēr bija jau par vēlu.

Ģeologiem bieži izdodas diezgan precīzi prognozēt, kurā vietā notiks zemestrīces, bet daudz retāk viņi spēj paredzēt precīzu laiku, kad tas būs. 1999. gadā zemestrīcēs visā pasaulē gāja bojā 20 tūkstoši cilvēku, un daudzi no viņiem bija domājuši, ka ar viņiem nekas tāds nevar notikt.

Kā mēs reaģējam uz brīdinājumiem, kas nāk no paša Dieva?

Bībelē jau pirms ilgiem laikiem ir spilgti aprakstīti pēdējo dienu notikumi, un mēs tiekam mudināti pārdomāt to līdzību ”Noas dienām”. ”Tais dienās priekš ūdens  plūdiem” cilvēki bija aizņemti ar ikdienas dzīvi, lai gan nav šaubu, ka viņus uztrauca plaši izplatītā varmācība. Dievs ar sava kalpa Noas starpniecību viņus brīdināja, bet ”tie nenāca pie saprašanas, tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus”. (Mateja 24:37—39.) Vai mēs būtu ņēmuši vērā brīdinājumu? Vai mēs to darām tagad?

Iedomāsimies, ka mēs būtu dzīvojuši Sodomā pie Nāves jūras, kur bija apmeties Ābrahāma brāļadēls Lats. Tas bija paradīzei līdzīgs apvidus. Pilsēta bija bagāta, un ļaudis tajā dzīvoja bez bēdām. Lata dienās viņi ”ēda, dzēra, pirka, pārdeva, dēstīja un būvēja”. Bet pilsētā valdīja arī milzīga netikumība. Vai mēs būtu ņēmuši vērā brīdinājumu, ko izteica Lats, nosodīdams šādu dzīvesveidu? Vai mēs būtu uzklausījuši viņa vārdus par to, ka Dievs ir nolēmis iznīcināt Sodomu? Jeb vai mums Lata teiktais būtu licies smieklīgs, kā tas bija ar viņa nākamajiem znotiem? Varbūt mēs būtu bēguši no pilsētas, bet pēc tam griezušies atpakaļ, kā to izdarīja Lata sieva? Lai gan lielākā daļa cilvēku neuztvēra brīdinājumu nopietni, dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, ”uguns un sērs lija no debesīm un visus iznīcināja”. (Lūkas 17:28, 29.)

Vairākums cilvēku mūsdienās nav sapratuši apkārtējo notikumu nozīmi. Bet minētie piemēri ir ietverti Dieva Rakstos par brīdinājumu mums, lai mēs PALIKTU MODRI.

[Papildmateriāls/Attēls 22. lpp.]

Vai pasaules mēroga plūdi ir vēsturisks notikums?

Kritiski noskaņoti cilvēki to apstrīd, bet Bībele to apstiprina.

Par plūdiem runāja pats Jēzus Kristus, un viņš plūdu laikā bija dzīvs un tos vēroja no debesīm.

[Papildmateriāls/Attēls 23. lpp.]

Vai Sodoma un Gomora tiešām tika iznīcinātas?

Šo notikumu apstiprina arheoloģija.

Tas ir pieminēts vēstures avotos.

Par to runāja Jēzus Kristus, un uz notikušo norādīts 14 Bībeles grāmatās.