Grāmata, par kuru radīts nepareizs priekšstats

”Mācība par Zemes divējādo kustību — ap savu asi un ap Sauli — ir aplama un pilnīgā pretrunā ar Svētajiem Rakstiem.” Tā 1616. gadā kādā no saviem lēmumiem paziņoja Romas Katoļu baznīcas Indeksa sapulce.¹ Vai Bībelē teiktais patiešām ir pretrunā ar zinātniskiem faktiem? Bet varbūt par šo grāmatu ir radīts nepareizs priekšstats?

KAD Galileo Galilejs 1609.—1610. gada ziemā pavērsa pret debesīm savu jaundarināto teleskopu, viņš atklāja četrus mēnešus, kas riņķo ap Jupiteru. Aina, ko ieraudzīja Galilejs, sagrāva valdošo priekšstatu, ka visi debesu ķermeņi noteikti riņķo ap Zemi. Jau agrāk, 1543. gadā, poļu astronoms Nikolajs Koperniks bija izveidojis teoriju, ka planētas riņķo ap Sauli. Galilejs apstiprināja: tā ir zinātniska patiesība.

Taču katoļu teologiem šādi uzskati likās ķecerīgi. Baznīca ilgi bija aizstāvējusi viedokli, ka Zeme ir Visuma centrs.² Šāda nostāja bija pamatota uz burtiski interpretētiem Bībeles pantiem, kuros teikts, ka Zeme ir nostiprināta ”uz stipriem balstiem, ka tā nesvārstās ne mūžam”. (Psalms 104:5.) Galilejs tika izsaukts uz Romu, kur viņam bija jāstājas inkvizitoru priekšā. Viņu bargi pratināja un piespieda atteikties no saviem atklājumiem; atlikušo dzīves daļu viņš pavadīja mājas arestā.

Aptuveni 350 gadu pēc Galileja nāves, 1992. gadā, katoļu baznīca beidzot atzina, ka zinātniekam tomēr ir bijusi taisnība.³ Bet, ja jau Galilejam bija taisnība, vai tas nozīmē, ka Bībele ir kļūdaina?

Bībeles pantu patiesā jēga

Galilejs uzskatīja Bībeli par patiesu. Kad viņa zinātniskie atklājumi nesaskanēja ar dažu Bībeles pantu parasto skaidrojumu, viņš sprieda, ka teologi pārprot šo pantu jēgu. Galu galā ”divas patiesības nevar būt pretrunā viena ar otru”, Galilejs rakstīja.⁴ Viņš izteica domu, ka precīzie zinātnes termini nav pretrunā ar Bībelē lietoto ikdienas valodu. Tomēr teologi nebija pārliecināmi. Viņi palika pie sava: viss, kas Bībelē teikts par Zemi, jāsaprot burtiskā nozīmē. Tā teologi ne tikai atteicās ticēt Galileja atklājumiem, bet arī neizprata šādu Bībeles izteikumu patieso jēgu.

Un tiešām, veselais saprāts mums pateiks priekšā: kaut arī Bībelē ir minēti ’četri zemes stūri’, tas nenozīmē, ka Bībeles rakstītāji iztēlojās zemi četrstūrainu. (Atklāsmes 7:1.) Bībele ir uzrakstīta vienkāršo cilvēku valodā, un tajā bieži ir lietoti tēlaini izteiksmes līdzekļi. Tātad, lai gan Bībelē ir runa par to, ka Zemei ir ’četri stūri’, izturīgi ’pamati’, ”pamatbalsti” un ’stūrakmens’, tas nav zinātnisks Zemes apraksts; nav grūti saprast, ka tamlīdzīgi izteicieni ir lietoti pārnestā nozīmē, kā mēs  paši to bieži darām ikdienā. * (Jesajas 51:13; Ījaba 38:6.)

Savā grāmatā Galileo Galilei biogrāfs L. Geimonats atzīmēja: ”Aprobežotie teologi, kas gribēja iegrožot zinātnisko domu ar bībelisku prātojumu palīdzību, varēja vienīgi diskreditēt pašu Bībeli.”⁵ Un to viņi arī izdarīja. Īstenībā tieši tas, kā teologi interpretēja Bībeli, — nevis pati Bībele — nesaprātīgi kavēja zinātnisko darbību.

Arī mūsdienās reliģiskie fundamentālisti sagroza Bībelē teikto, apgalvojot, ka Zeme tika radīta sešās dienās, no kurām katra ilga 24 stundas. (1. Mozus 1:3—31.) Šāds priekšstats nav saskaņā ne ar zinātni, ne ar Bībeli. Bībelē, tāpat kā sarunvalodā, vārds ”diena” ir lietots ļoti daudzveidīgi, ar to tiek apzīmēti atšķirīgi laika intervāli. 1. Mozus 2:4 visas sešas radīšanas dienas ir nosauktas par vienu aptverošu ”dienu” (NW). Ebreju valodas vārds, kas Bībelē tulkots ar vārdu ”diena”, var nozīmēt vienkārši ’ilgs laiks’.⁶ Tātad Bībele nedod pamatu apgalvot, ka ikviena radīšanas diena bija 24 stundas gara. Mācot citādi, fundamentālisti rada nepareizu priekšstatu par Bībeli. (Skatīt arī 2. Pētera 3:8.)

Vēstures gaitā teologi bieži ir izkropļojuši Bībeles saturu. Pieminēsim vēl dažus veidus, kā kristīgās pasaules reliģijas ir radījušas aplamu priekšstatu par Bībelē teikto.

Reliģijas rāda Bībeli nepatiesā gaismā

Tie, kas apgalvo, ka dzīvojot saskaņā ar Bībeli un to cienot, ar savu rīcību bieži vien grauj šīs grāmatas reputāciju. Tā dēvētie kristieši Dieva vārdā ir lējuši cits cita asinis. Bet Bībelē Kristus sekotāji tiek mudināti ’citam citu mīlēt’. (Jāņa 13:34, 35; Mateja 26:52.)

Ir garīdznieki, kas izspiež līdzekļus no draudzes locekļiem, izkrāpjot tiem sūri pelnītu naudu, bet šāda rīcība nepavisam neatbilst Bībelē dotajam norādījumam: ”Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet.” (Mateja 10:8; 1. Pētera 5:2, 3.)

Bez šaubām, par Bībeli nebūtu jāspriež pēc tā, ko runā vai dara cilvēki, kuri tikai citē Bībeli vai apgalvo, ka dzīvojot saskaņā ar to. Tāpēc no aizspriedumiem brīvs cilvēks droši vien gribēs pats noskaidrot, par ko īsti Bībelē ir runa un kāpēc tā ir tik ievērojama grāmata.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 4. lpp.]

Divi Galileja teleskopi

[Attēls 5. lpp.]

Galilejs inkvizitoru priekšā