Mūsdienu dzīvē noderīga grāmata
Mūsdienu dzīvē noderīga grāmata
Mūsdienu pasaulē ļoti populāras ir grāmatas, kurās sniegti dažādi padomi. Taču parasti tās ātri noveco un tiek pārstrādātas vai aizstātas ar citām. Ko var teikt par Bībeli? Tā tika pabeigta gandrīz pirms 2000 gadiem. Tomēr tās sākotnējais saturs nekad nav pārstrādāts vai modernizēts. Vai ir iespējams, ka šādā grāmatā būtu atrodami norādījumi, kas mūsdienās joprojām ir praktiski?
DAŽI atbild noliedzoši. ”Neviens negribētu, lai mūsdienās ķīmija tiktu mācīta pēc 1924. gadā izdotas mācību [grāmatas],” rakstīja Dr. Ilajs Česens, paskaidrodams, kāpēc viņš uzskata Bībeli par novecojušu.1 Šis arguments šķiet saprātīgs. Galu galā kopš Bībeles sarakstīšanas ir uzkrātas plašas zināšanas par psihisko veselību un cilvēku uzvedību. Kā gan šāda sena grāmata varētu būt piemērota mūsdienu dzīvei?
Principi, kas nenoveco
Laiki ir mainījušies, tas tiesa, tomēr cilvēku pamatvajadzības ir palikušas tādas pašas kā agrāk. Cilvēkiem vienmēr ir bijusi vajadzība pēc mīlestības un pēc sirsnīgām attiecībām. Viņi ir vēlējušies būt laimīgi un dzīvot saturīgi. Viņiem ir bijis nepieciešams padoms, kā pārvarēt materiālas grūtības, kā veidot laimīgu ģimenes dzīvi un kā ieaudzināt bērnos augstas morālas un ētiskas vērtības. Bībelē ir atrodami padomi šajos svarīgajos jautājumos. (Salamans Mācītājs 3:12, 13; Romiešiem 12:10; Kolosiešiem 3:18—21; 1. Timotejam 6:6—10.)
Bībelē dotie padomi atspoguļo lielisku cilvēka dabas izpratni. Apskatīsim dažus no konkrētajiem, nemainīgajiem Bībeles principiem, kas ir noderīgi mūsdienu dzīvē.
Praktiski ieteikumi laulības dzīvei
Ģimene, kā rakstīts izdevumā UN Chronicle, ”ir vissenākā un visnozīmīgākā cilvēku sabiedrības daļiņa, pats svarīgākais starpposms starp paaudzēm”. Taču patlaban šis ”svarīgākais starpposms” satraucošā ātrumā izirst. ”Mūsdienu pasaulē,” atzīmē Chronicle, ”daudzas ģimenes saskaras ar biedējošām problēmām, kas apdraud šo ģimeņu spēju darboties un vispār pastāvēt.”2 Kādi ieteikumi Bībelē tiek doti, lai palīdzētu ģimenēm palikt kopā?
Pirmām kārtām Bībelē ir daudz runāts par to, kā vīram un sievai jāizturas vienam pret otru. Piemēram, par vīriem ir teikts: ”Vīriem pienākas savas sievas mīlēt kā savu miesu. Kas mīl savu sievu, tas mīl sevi pašu. Jo neviens nekad vēl nav ienīdis pats savu miesu, bet katrs to kopj un glabā.” (Efeziešiem 5:28, 29.) Un sievai ir ieteikts, lai viņa ”jūt bijību pret savu vīru”. (Efeziešiem 5:33.)
Padomājiet, kas notiek, ja šie Bībeles padomi tiek likti lietā. Vīrs, kas mīl sievu ”kā savu miesu”, nav rupjš un nežēlīgs. Viņš sievu nesit, neaizskar ar vārdiem un nesāpina emocionāli. Šāds vīrs izturas pret sievu ar tādu pašu cieņu un uzmanību kā pats pret sevi. (1. Pētera 3:7.) Sieva tāpēc jūtas mīlēta, un laulība viņai sniedz drošības sajūtu. Viņas vīrs ar savu rīcību rāda bērniem labu priekšzīmi, kā jāizturas pret sievietēm. Savukārt sieva, kas jūt ”bijību” pret vīru, negrauj tā pašcieņu ar pastāvīgu kritizēšanu vai noniecināšanu. Šāda sieva ciena savu vīru, tāpēc vīrs jūt, ka viņam uzticas, ka viņš tiek pieņemts un novērtēts.
Vai šie padomi ir noderīgi mūsdienu pasaulē? Interesanti, ka speciālisti, kas mūsdienās nodarbojas ar ģimeņu pētīšanu, ir izdarījuši līdzīgus secinājumus. Kādas ģimeņu konsultācijas programmas vadītāja atzīmēja: ”Stiprākās ģimenes, ko es pazīstu, ir tās, kurās starp māti un tēvu pastāv ciešas, mīlestības pilnas attiecības. [..] Šķiet, šādas ciešas pamatattiecības piešķir drošības sajūtu arī bērniem.”3
Bībelē dotie padomi, kas saistīti ar laulību, gadu gaitā ir izrādījušies daudz uzticamāki par neskaitāmu ģimenes konsultantu labi domātajiem ieteikumiem. Piemēram, pirms samērā neilga laika daudzi speciālisti aizstāvēja viedokli, ka šķiršanās ir ātrs un viegls atrisinājums nelaimīgas laulības gadījumā. Turpretī tagad daudzi no viņiem aicina cilvēkus nešķirties, ja vien tas vēl ir iespējams. Bet speciālisti ir mainījuši savas domas tikai tad, kad jau ir nodarīts milzīgs posts.
Bībelē, gluži pretēji, ir doti uzticami, līdzsvaroti padomi jautājumā par laulību. Bībelē ir atzīts, ka dažos ārkārtējos gadījumos šķiršanās ir pieļaujama. (Mateja 19:9.) Taču tajā ir nosodīta šķiršanās sīkumu dēļ. (Maleahija 2:14—16.) Bībelē ir nosodīta arī neuzticība laulātajam draugam. (Ebrejiem 13:4.) Tajā teikts, ka laulība sevī ietver saistības: ”Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu.” * (1. Mozus 2:24; Mateja 19:5, 6.)
Bībelē dotie ieteikumi, kas saistīti ar laulību, mūsdienās ir tikpat aktuāli kā tad, kad Bībele tika sarakstīta. Ja vīrs un sieva izturas viens pret otru ar mīlestību un cieņu un uzskata attiecības laulībā par unikālām, tad ir lielākas izredzes, ka laulība — un līdz ar to arī ģimene — saglabāsies.
Praktiski ieteikumi vecākiem
Pirms vairākiem gadu desmitiem daudzi vecāki, ko bija ietekmējušas ”novatoriskas idejas” bērnu audzināšanā, domāja, ka ir ”aizliegts aizliegt”.8 Viņi baiļojās, ka ierobežojumu noteikšana traumēs bērnus un atņems tiem drosmi. Labu nodomu vadīti, bērnu audzināšanas konsultanti uzstāja, ka vecāki nedrīkst pasākt neko vairāk kā izteikt ļoti saudzīgus aizrādījumus saviem bērniem. Tagad daudzi no šiem speciālistiem maina savas domas par sodīšanas nozīmi un noraizējušies vecāki meklē kādu skaidrību šajā jautājumā.
Taču visu šo laiku Bībelē ir bijuši lasāmi skaidri, saprātīgi padomi jautājumā par bērnu audzināšanu. Gandrīz pirms 2000 gadiem tika uzrakstīti šādi vārdi: ”Tēvi, nekaitiniet savus bērnus, bet audziniet viņus Kunga kārtībā un mācībā.” (Efeziešiem 6:4, JD.) Grieķu valodas lietvārds, kas pārtulkots ar vārdu ”kārtība”, nozīmē ’audzināšana, mācīšana, norādījumu došana’.9 Bībelē teikts, ka radināšana pie kārtības jeb norādījumu došana ir vecāku mīlestības izpausme. (Salamana Pamācības 13:24.) Bērni jūtas labi, ja viņiem ir dotas skaidras morāles normas un ja viņos tiek ieaudzināts priekšstats par to, kas ir labs un kas — ļauns. Ja ir jāpakļaujas noteiktai kārtībai, bērni jūt, ka vecāki par viņiem rūpējas un ka vecākus interesē, par kādiem cilvēkiem viņi izaugs.
Taču vecāki sev piešķirto varu — ’audzinātāju rīksti’ — nekad nedrīkst izmantot ļaunprātīgi. * (Salamana Pamācības 22:15; 29:15.) Bībelē vecāki tiek brīdināti: ”Nepārmāci savus bērnus pār mēru, citādi tu atņemsi viņiem visu drosmi.” (Kolosiešiem 3:21, Phillips.) Tāpat Bībelē ir atzīts, ka miesas sods parasti nav vislabākais mācīšanas paņēmiens. Salamana Pamācībās 17:10 ir teikts: ”Sapratīgu cilvēku norāšana skaŗ vairāk nekā simts nūju sitienu vientiesīgu neprašu.” Turklāt Bībelē ir ieteikts jau laikus sniegt vajadzīgos norādījumus. Piektajā Mozus grāmatā 11:19 vecāki tiek mudināti izmantot izdevīgus gadījumus, lai mācītu bērniem morālas vērtības. (Skatīt arī 5. Mozus 6:6, 7.)
Bībeles nemainīgais padoms vecākiem ir skaidrs. Bērniem ir vajadzīga konsekventa un mīlestības pilna audzināšana. Prakse apliecina, ka šāda padoma ievērošana tik tiešām dod labumu. *
Tiek pārvarētas barjeras, kas šķir cilvēkus
Mūsdienās cilvēkus šķir rasu, nacionālās un etniskās barjeras. Šādas mākslīgas ”sienas” ir veicinājušas nevainīgu ļaužu slepkavošanu karos visā pasaulē. Ja spriež pēc vēstures, tad izredzes, ka dažādu rasu un tautību vīrieši un sievietes sāks uzskatīt cits citu par līdzīgiem un arī izturēties cits pret citu kā pret līdzīgiem, nenoliedzami ir niecīgas. ”Izeja,” apgalvo kāds afrikāņu valstsvīrs, ”ir meklējama mūsu sirdīs.”11 Diemžēl izmainīt cilvēka sirdi nav viegli. Taču pievērsiet uzmanību tam, kā Bībelē teiktais ietekmē sirdi un palīdz uzskatīt visus cilvēkus par vienlīdzīgiem.
Bībeles mācība par to, ka Dievs ir ”licis visām tautām celties no vienām asinīm”, izslēdz jebkuru domu par kādas rases pārākumu. (Apustuļu darbi 17:26.) Šī mācība rāda, ka īstenībā ir tikai viena cilvēku grupa — cilvēce. Turklāt Bībele mūs mudina ’sekot Dievam’, par kuru ir teikts: ”[Viņš] neuzlūko cilvēka vaigu, bet ikvienā tautā viņam ir tīkams, kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo.” (Efeziešiem 5:1; Apustuļu darbi 10:34, 35.) Cilvēkus, kas uztver Bībeli nopietni un kas cenšas dzīvot saskaņā ar tās mācībām, šādas zināšanas saliedē. Šo zināšanu ietekme ir ļoti dziļa — tās iedarbojas uz sirdi un nojauc cilvēku izdomātās barjeras, kas rada šķelšanos. Lūk, kāds piemērs.
Kad visā Eiropā plosījās Hitlera izraisītais karš, bija kāda kristiešu grupa — Jehovas liecinieki —, kas nelokāmi atteicās piedalīties nevainīgu cilvēku slepkavošanā. Viņi ’nepacēla zobenu’ pret citiem cilvēkiem. Jehovas liecinieki tā rīkojās tāpēc, ka viņi vēlējās darīt pa prātam Dievam. (Jesajas 2:3, 4; Mihas 4:3, 5.) Viņi patiešām ticēja tam, kas mācīts Bībelē, proti: neviena tauta vai rase nav labāka par citām. (Galatiešiem 3:28.) Savas miermīlīgās nostājas dēļ Jehovas liecinieki bija starp pirmajiem, kas tika ieslodzīti koncentrācijas nometnēs. (Romiešiem 12:18.)
Tomēr ne visi, kas apgalvoja, ka rīkojas saskaņā ar Bībeli, ieņēma tādu pašu nostāju. Neilgi pēc 2. pasaules kara Martīns Nīmellers, kāds vācu protestantu garīdznieks, rakstīja: ”Tie, kas [karos] grib vainot Dievu, nezina vai nevēlas zināt Dieva Rakstus. [..] ..kristīgās baznīcas gadsimtu gaitā atkal un atkal ir nodevušās karu, armiju un ieroču svētīšanai un gluži nekristīgā veidā ir lūgušas Dievu, lai karā tiek iznīcināti to ienaidnieki. Tā visa ir mūsu vaina un mūsu tēvu vaina, bet par to nekādā ziņā nav vainojams Dievs. Un mēs, mūsdienu kristieši, stāvam apkaunoti tādas tā saucamās sektas kā nopietno Bībeles pētnieku [Jehovas liecinieku] priekšā, kuri simtiem un tūkstošiem devās uz koncentrācijas nometnēm un [pat] mira tāpēc, ka viņi attiecās kalpot karam un šaut uz cilvēkiem.”12
Arī mūsdienās Jehovas liecinieki ir labi pazīstami ar savu brāļu saimi, kas apvieno arābus un ebrejus, horvātus un serbus, hutus un tutsus. Taču liecinieki labprāt atzīst, ka šāda vienotība ir iespējama nevis tāpēc, ka viņi būtu labāki par citiem, bet gan tāpēc, ka viņus ir ietekmējis Bībelē ietvertās vēsts spēks. (1. Tesaloniķiešiem 2:13.)
Lietderīgi padomi, kas labvēlīgi ietekmē psihisko veselību
Cilvēka fizisko veselību bieži vien iespaido viņa garīgās un emocionālās veselības stāvoklis. Piemēram, zinātniskos pētījumos ir noskaidrots, cik kaitīgas sekas ir dusmām. ”Lielākā daļa mūsu rīcībā esošo faktu liecina par to, ka naidīgi noskaņotiem cilvēkiem dažādu iemeslu dēļ ir lielāks risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām (kā arī ar citām slimībām); starp šiem iemesliem ir šaurāks paziņu loks, spēcīgākas bioloģiskas reakcijas dusmu uzplūdu laikā un biežāka iesaistīšanās veselībai bīstamā uzvedībā,” norāda Dr. Redfords Viljamss, Djūka universitātes Medicīniskā centra Uzvedības pētījumu programmas vadītājs, un viņa sieva, Virdžīnija Viljamsa, savā grāmatā Anger Kills (Nāvējošās dusmas).13
Bībelē jau tūkstošiem gadu pirms tam, kad tika veikti šādi zinātniski pētījumi, vienkāršos, bet skaidros vārdos bija parādīts sakars starp cilvēka emocionālo stāvokli un fizisko veselību: ”Laba un mierīga sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs un kaislīgs prāts ir kā puveši kaulos.” (Salamana Pamācības 14:30; 17:22.) Bībelē ir doti gudri padomi: ”Atmet dusmas un neļaujies bardzībai,” — un: ”Neļauj sevi pārmērīgi ātri pārņemt dusmām.” (Psalms 37:8; Salamans Mācītājs 7:9.)
Bībelē ir atrodami arī prātīgi ieteikumi, kas palīdz savaldīt dusmas. Piemēram, Salamana Pamācībās 19:11 ir teikts: ”Cilvēks, kas šo to piecieš, ir gudrs [”Prātīgs cilvēks ir lēns uz dusmām”, LB-26], un viņam nāk par godu, ka kādu pārkāpumu viņš var arī nepamanīt.” Ebreju valodas vārds, kas šeit iztulkots ar vārdiem ”gudrs” un ”prātīgs”, ir atvasināts no darbības vārda, kurš vērš uzmanību uz kādas parādības ”iemesla zināšanu”.14 Tātad gudrais padoms ir šāds: ”Vispirms padomā un tikai tad rīkojies.” Cilvēks, kas cenšas saprast iemeslus, kāpēc citi runā vai izturas noteiktā veidā, droši vien spēs būt iecietīgāks un mazāk slieksies dusmoties. (Salamana Pamācības 14:29.)
Vēl kāds praktisks padoms ir lasāms Kolosiešiem 3:13: ”Cits citu panesat un cits citam piedodat.” Dzīvē pastāvīgi rodas nenozīmīgi iemesli būt neapmierinātiem. Vārds ”panest” norāda, ka ir jābūt iecietīgiem pret to, kas mums nepatīk citos. ”Piedot” nozīmē atbrīvoties no aizvainojuma. Reizēm ir prātīgi atbrīvoties no nepatīkamām izjūtām, nevis paturēt tās sevī; dusmu perināšana mums tikai pašiem liks justies vēl sliktāk. (Skatieties ielogojumu ”Lietderīgi padomi, kā veidot savstarpējās attiecības”.)
Mūsdienās padomi un norādījumi tiek dāļāti pa labi un pa kreisi. Taču Bībele šajā ziņā ir unikāla. Tajā dotie padomi nav sausa teorija, un šie padomi nekad nenodara ļaunumu. Bībelē ietvertā gudrība ir izrādījusies ’visai uzticama’. (Psalms 93:5.) Turklāt Bībeles padomi nenoveco. Lai gan šī grāmata tika pabeigta gandrīz pirms 2000 gadiem, tās padomi joprojām ir lietderīgi. Un šie padomi ir vienlīdz noderīgi, lai kāda būtu mūsu ādas krāsa un lai kurā zemē mēs dzīvotu. Bībelē rakstītajiem vārdiem piemīt arī spēks — spēks izmainīt cilvēkus uz labo pusi. (Ebrejiem 4:12.) Tāpēc šīs grāmatas lasīšana un tās principu izmantošana var padarīt mūsu dzīvi pilnvērtīgāku.
[Zemsvītras piezīmes]
^ 13. rk. Ebreju valodas vārds dāvaq, kas šeit iztulkots ar vārdu ”pieķersies”, ”ietver domu par ciešu turēšanos pie kāda, pret ko jūt sirsnību un lojalitāti”.4 Grieķu valodas vārds, kas Mateja 19:5 arī iztulkots ”pieķersies”, ir radniecīgs vārdam ar nozīmi ’pielīmēt’, ’cementēt’, ’cieši savienot’.5
^ 18. rk. Bībeles laikos ar vārdu ”rīkste” (ebrejiski ševet) apzīmēja nūju vai zizli, kādu lietoja, piemēram, gans.10 Šādā kontekstā varas rīkste norāda uz mīlestības pilnu vadību, nevis uz skarbumu un nežēlību. (Salīdzināt Psalms 23:4.)
^ 19. rk. Skatieties nodaļas ”Māciet savu bērnu no mazotnes”, ”Palīdzi savam pusaudzim plaukt”, ”Vai jūsu mājās ir dumpinieks?” un ”Aizsargājiet savu ģimeni no kaitīgas ietekmes” grāmatā Ģimenes laimes noslēpums, ko izdevusi Watchtower Bible and Tract Society of New York, Inc.
[Izceltais teksts 24. lpp.]
Bībelē ir doti skaidri, saprātīgi padomi par ģimenes dzīvi
[Papildmateriāls 23. lpp.]
Stipru ģimeņu pazīmes
Pirms vairākiem gadiem kāda izglītības un ģimenes speciāliste veica plašu aptauju, kurā vairāk nekā 500 profesionālu ģimenes konsultantu tika lūgti uzskaitīt iezīmes, kādas viņi ir novērojuši ”stiprās” ģimenēs. Interesanti, ka starp visraksturīgākajām iezīmēm, kādas tika nosauktas, bija tās īpašības, kas jau ļoti sen ir ieteiktas Bībelē.
Par vissvarīgāko tika atzīta laba domu apmaiņa, kas ietver arī iedarbīgus domstarpību risināšanas paņēmienus. Ļoti bieži stiprām ģimenēm ir raksturīgi, ka ”neviens neiet gulēt, dusmojoties uz otru”, atzīmēja pētījuma autore.6 Vairāk nekā pirms 1900 gadiem Bībelē tika pierakstīts ieteikums: ”Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties.” (Efeziešiem 4:26.) Bībeles laikos dienas tika skaitītas no saulrieta līdz saulrietam. Tātad jau ilgi pirms tam, kad mūsdienu speciālisti sāka pētīt ģimenes, Bībelē bija dots gudrs padoms: atrisiniet strīdīgus jautājumus bez kavēšanās — pirms beidzas viena diena un sākas cita.
Stipras ģimenes ”nesāk cilāt potenciāli eksplozīvus jautājumus tieši pirms iziešanas pa durvīm vai pirms gulētiešanas”, autore konstatēja. ”Atkal un atkal es dzirdēju vārdus ”īstais laiks”.”7 Ģimenes, kas tā rīkojas, nevilšus atkārto Bībeles sakāmvārdu, kurš pierakstīts vairāk nekā pirms 2700 gadiem: ”Vārds, kas teikts īstā laikā, ir kā zelta āboli greznos sudraba traukos.” (Salamana Pamācības 15:23; 25:11.) Šis salīdzinājums, iespējams, norāda uz zelta rotājumiem, kam bija ābolu forma un kas tika novietoti uz gravējumiem klātām sudraba paplātēm, — brīnišķīgiem darinājumiem, kuri Bībeles laikos tika ļoti augstu vērtēti. Šāds salīdzinājums ļauj saprast, cik skaisti un vērtīgi ir piemērotā laikā pateikti vārdi. Saspringtā situācijā īstie vārdi, kas izteikti īstā brīdī, ir nenovērtējami. (Salamana Pamācības 10:19.)
[Papildmateriāls 26. lpp.]
Lietderīgi padomi, kā veidot savstarpējās attiecības
”Dusmojiet, bet negrēkojiet! Pārdomājiet klusībā savās sirdīs, kad esat jau savās guļas vietās, un klustiet!” (Psalms 4:5.) Visbiežāk, ja nodarījums ir nenozīmīgs, būtu prātīgi paturēt vārdus pie sevis, lai izvairītos no emocionālas sadursmes.
”Kas paradis neapdomīgi runāt un vienkārši muti palaist, nereti ieduŗ kā ar zobenu, bet zinīga cilvēka valoda ir kā dziedinātājas zāles.” (Salamana Pamācības 12:18.) Padomājiet, pirms kaut ko sakāt. Neapdomīgi vārdi var ievainot citus un izpostīt draudzību.
”Miermīlīga atbilde apklusina dusmas, bet skarbs vārds izraisa lielu niknumu.” (Salamana Pamācības 15:1.) Ir vajadzīga savaldība, lai atbildētu miermīlīgi, taču šāda atbilde bieži nogludina asumus un palīdz veidot mierīgas attiecības.
”Kas uzsāk asu vārdu maiņu, ir līdzīgs tam, kas sagŗauj ūdenim tā aizsprostu. — Atturies no asas vārdu maiņas, iekāms tu neesi vēl tajā iejaukts!” (Salamana Pamācības 17:14.) Ja situācija draud kļūt nekontrolējama, ir gudri aiziet prom, iekams jūs zaudējat savaldīšanos.
”Neļauj sevi pārmērīgi ātri pārņemt dusmām, jo dusmas mājo nelgas azotē.” (Salamans Mācītājs 7:9.) Emocijas bieži pamudina uz rīcību. Cilvēks, kas ātri sadusmojas un apvainojas, ir nelga, jo sekas var būt pārsteidzīgi vārdi vai rīcība.
[Attēls 25. lpp.]
Jehovas liecinieki bija starp pirmajiem, kas tika ieslodzīti koncentrācijas nometnēs
