114. nodaļa

Atceres vakars

KAD Jēzus ir nomazgājis apustuļiem kājas, viņš citē Psalmu 41:10: ”Kas manu maizi ēd, pret mani pacēlis savu kāju.” Tad, garā satriekts, viņš saka: ”Viens no jums mani nodos!”

Apustuļi ir noskumuši un cits pēc cita jautā Jēzum: ”Taču ne es?” Šādu jautājumu uzdod pat Jūda Iskariots. Jānis, kas pie galda ir atlaidies pusguļus blakus Jēzum, noliecas pie Jēzus krūts un jautā: ”Kungs, kuŗš tas ir?”

”Viens no tiem divpadsmit, kas ar mani mērc bļodā,” atbild Jēzus. ”Cilvēka Dēls gan aiziet tā, kā par viņu ir rakstīts. Bet vai tam cilvēkam, kas Cilvēka Dēlu nodod! Šim cilvēkam būtu labāki, ka tas nemaz nebūtu dzimis.” Pēc tam Sātans atkal ieiet Jūdā, izmantodams iespēju iekļūt viņa sirdī, kas ir kļuvusi ļauna. Nedaudz vēlāk, tajā pašā naktī, Jēzus Jūdam dod piemērotu apzīmējumu — ”pazušanas dēls”.

Tad Jēzus Jūdam saka: ”Ko tu dari, to dari drīz!” Pārējie apustuļi nesaprot, ko Jēzus vēlas pateikt. Tā kā Jūdam ir naudas maks, daži domā, ka Jēzus viņam saka: ”Iepērc uz svētkiem, kā mums vajaga,” — vai arī ka viņam jāiet prom un jāiedod kaut kas nabagiem.

Kad Jūda ir aizgājis, Jēzus savu uzticīgo apustuļu klātbūtnē iedibina pilnīgi jaunas svinības jeb atceres pasākumu. Viņš paņem maizi, pasaka pateicības lūgšanu, pārlauž maizi, dod to apustuļiem un saka: ”Ņemiet, ēdiet.” Viņš vēl paskaidro: ”Tā ir mana miesa, kas par jums top dota. To darait mani pieminēdami!”

Kad visi ir iebaudījuši maizi, Jēzus paņem vīna kausu, kas acīmredzot ir ceturtais Pasā svinēšanas laikā. Viņš pasaka pateicības lūgšanu arī par vīnu, sniedz kausu apustuļiem, lūdz dzert no tā un paziņo: ”Šis kauss ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums top izlietas.”

Tātad faktiski šis ir Jēzus nāves atceres vakars. Katru gadu 14. nīsanā, Jēzus saka, mācekļiem jārīko tāds pats vakars, lai atcerētos viņu. Šis vakars atsauks svinētāju atmiņā to, ko Jēzus un viņa debesu Tēvs ir paveikuši, lai dotu cilvēcei brīvību no nāves lāsta. Jūdiem, kas kļūs par Kristus sekotājiem, šīs svinības būs Pasā svētku vietā.

Jaunā derība, kas stājas spēkā, kad Jēzus ir izlējis savas asinis, nomaina veco bauslības derību. Jēzus Kristus ir šīs derības starpnieks starp divām pusēm — starp Dievu Jehovu un 144 000 kristiešu, kas piedzimuši no svētā gara. Jaunā derība ne tikai sagādā grēku piedošanu, bet arī dod iespēju izveidot debesu ķēniņu un priesteru tautu. Mateja 26:21—29; Marka 14:18—25; Lūkas 22:19—23; Jāņa 13:18—30; 17:12; 1. Korintiešiem 5:7.

▪ Kādu Bībeles pravietojumu par vienu no saviem biedriem Jēzus citē, un kā viņš to paskaidro?

▪ Kāpēc apustuļi ir ļoti noskumuši, un ko viņi visi jautā?

▪ Ko Jēzus liek darīt Jūdam, bet kā šo norādījumu iztulko pārējie apustuļi?

▪ Kādas svinības Jēzus iedibina pēc Jūdas aiziešanas, un kāds ir šo svinību nolūks?

▪ Kas ir jaunās derības puses, un kas tiek panākts ar šo derību?