117. nodaļa

Ciešanas dārzā

KAD Jēzus ir beidzis lūgšanu, viņš kopā ar saviem 11 uzticamajiem apustuļiem dzied slavas dziesmas Jehovam. Tad viņi kāpj lejā no augšistabas un nakts tumsā dodas pāri Kidronas ielejai atpakaļ uz Betānijas pusi. Bet pa ceļam viņi apstājas iemīļotā vietā — Ģetzemanes dārzā. Tas atrodas uz Eļļas kalna vai arī tā apkārtnē. Šajā dārzā starp olīvu kokiem Jēzus bieži ir ticies ar saviem apustuļiem.

Astoņus no apustuļiem Jēzus laikam atstāj pie ieejas dārzā un saka tiem: ”Nosēdieties šeitan, es paiešu tālāk un pielūgšu Dievu.” Tad viņš ņem līdzi pārējos trīs apustuļus — Pēteri, Jēkabu un Jāni — un dodas dziļāk dārzā. Jēzus ir bēdīgs un ļoti noraizējies. ”Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei,” viņš apustuļiem saka. ”Palieciet šeitan un esiet ar mani nomodā.”

Pagājis nedaudz uz priekšu, Jēzus metas zemē un ar seju pret zemi sirsnīgi lūdz: ”Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis kauss iet man gaŗām, tomēr ne kā es gribu, bet kā Tu gribi.” Kāpēc Jēzus saka šādus vārdus? Kāpēc viņa ”dvēsele ir noskumusi līdz nāvei”? Vai viņš ir nolēmis atteikties no savas apņemšanās mirt un sagādāt izpirkumu?

Nekādā ziņā! Jēzus nelūdz viņu pasargāt no nāves. Jēzum ir pretīgi pat domāt par to, ka viņš varētu izvairīties no upura nāves, kā viņam reiz bija ieteicis darīt Pēteris. Viņa ciešanu cēlonis ir bailes, ka veids, kā viņš drīz mirs — kā nicināms noziedznieks —, darīs negodu viņa Tēva vārdam. Jēzus nojauš, ka pēc dažām stundām viņš tiks piesists pie staba kā visnelietīgākais cilvēks — kā Dieva zaimotājs! Lūk, kas viņu tik ļoti uztrauc.

Pēc kāda laika, ko Jēzus ir pavadījis lūdzot, viņš atgriežas pie apustuļiem un redz, ka visi trīs ir aizmiguši. Viņš saka Pēterim: ”Tā tad jūs nespējat nevienu pašu stundu būt ar mani nomodā? Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā.” Taču Jēzus saprot spriedzi, kādu apustuļi ir izjutuši, un to, ka ir jau vēls, tāpēc viņš saka: ”Gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.”

Pēc tam Jēzus aiziet no apustuļiem otro reizi un lūdz Dievu izdarīt tā, lai ”šis kauss” — tas, ko Jehova noteicis, jeb Jehovas griba — ietu viņam garām. Kad Jēzus atgriežas, viņš atkal redz, ka viņa trīs pavadoņi guļ, kaut gan tiem bija jālūdz Dievs, lai nekristu kārdināšanā. Kad Jēzus uzrunā apustuļus, viņi nezina, ko atbildēt.

Jēzus atstāj apustuļus vēl trešo reizi, paiet apmēram akmens metiena attālumā, un, nometies ceļos, skaļā balsī un ar asarām acīs lūdz: ”Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo kausu no manis.” Jēzus izjūt nepanesamas sāpes, domājot par negodu, kāds tiks sagādāts viņa Tēva vārdam, ja viņš mirs kā noziedznieks. Tikt nosauktam par zaimotāju — cilvēku, kas nolād Dievu, — tas šķiet pāri viņa spēkiem!

Tomēr tālāk savā lūgšanā Jēzus saka: ”Ne mans, bet tavs prāts lai notiek!” Jēzus paklausīgi pakļauj savu gribu tam, ko vēlas Dievs. Tad parādās eņģelis no debesīm un stiprina Jēzu ar uzmundrinošiem vārdiem. Droši vien eņģelis pasaka Jēzum, ka Tēvs viņu pilnībā atbalsta.

Tomēr uz Jēzus pleciem gulstas milzīgs smagums. Pavisam drīz jāizšķiras jautājumam par viņa paša un visas cilvēces mūžīgo dzīvi. Emocionālā spriedze ir ārkārtīgi liela. Tāpēc Jēzus turpina lūgt vēl dedzīgāk, un zemē sāk pilēt viņa sviedri, kas ir kļuvuši kā asins lāses. ”Lai gan tas ir ļoti liels retums,” teikts kādā medicīniskā žurnālā, ”asiņaini sviedri.. var parādīties liela emocionāla sasprindzinājuma brīžos.” (The Journal of the American Medical Association.)

Tad Jēzus atgriežas pie apustuļiem trešo reizi, un atkal viņš redz, ka tie guļ. Apustuļus ir nogurdinājušas pārdzīvotās skumjas. ”Jūs vēl guļat un dusat!” Jēzus izsaucas. ”Jau diezgan; tā stunda ir nākusi! Redzi, Cilvēka Dēls top nodots grēcinieku rokās. Celieties, eima; redzi, kas mani nodod, tas ir klāt.”

Jēzum vēl runājot, nāk Jūda Iskariots un kopā ar viņu — daudz cilvēku ar lāpām, lukturiem un ieročiem rokās. Mateja 26:30, 36—47; 16:21—23; Marka 14:26, 32—43; Lūkas 22:39—47; Jāņa 18:1—3; Ebrejiem 5:7.

▪ Kurp Jēzus aizved apustuļus, kad viņi ir aizgājuši no augšistabas, un ko Jēzus dara vietā, kur viņi nonāk?

▪ Ko dara apustuļi, kamēr Jēzus lūdz Dievu?

▪ Kāpēc Jēzus izjūt ciešanas, un kādu lūgumu viņš izsaka Dievam?

▪ Par ko liecina tas, ka Jēzus sviedri ir kā asins lāses?