55. nodaļa

Daudzi mācekļi pārstāj sekot Jēzum

JĒZUS māca cilvēkiem Kapernaumas sinagogā, ka viņš ir īstā maize no debesīm. Atgriezušies no Galilejas jūras austrumu krasta, kur viņi bija ēduši brīnumainā veidā sagādātās maizes un zivis, cilvēki satika Jēzu, un tad sākās saruna, kuras turpinājums acīmredzot ir pašreizējā Jēzus runa.

Jēzus turpina runu šādiem vārdiem: ”Maize, ko es došu, ir mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību.” Pirms diviem gadiem, 30. gada pavasarī, Jēzus stāstīja Nikodēmam, cik ļoti Dievs ir mīlējis pasauli — Dievs pat ir devis Glābēju, savu Dēlu. Tagad Jēzus vēlas parādīt, ka mūžīgu dzīvību var saņemt ikviens cilvēks pasaulē, kurš simboliskā nozīmē ēd viņa miesu — apliecina ticību upurim, ko viņš drīz būs atdevis.

Bet cilvēkiem Jēzus vārdi kļūst par klupšanas akmeni. ”Kā viņš mums var dot ēst savu miesu?” viņi jautā. Jēzus vēlas, lai viņa klausītāji saprastu, ka viņa miesa tiks ēsta pārnestā nozīmē. Lai uzsvērtu šo domu, Jēzus stāsta kaut ko tādu, kas būtu vēl nepatīkamāks, ja to uztvertu tiešā nozīmē.

”Ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzeŗat viņa asinis, jums dzīvības nav sevī. Kas bauda manu miesu un dzeŗ manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un es to uzcelšu pastarā dienā. Jo mana miesa ir patiess ēdiens un manas asinis ir patiess dzēriens. Kas manu miesu bauda un manas asinis dzeŗ, paliek manī, un es viņā.”

Jēzus mācība būtu pavisam pretīga, ja viņš stāstītu par kanibālismu. Bet Jēzus, protams, nemudina tiešā nozīmē ēst miesu un dzert asinis. Viņš tikai uzsver, ka visiem, kas vēlas saņemt mūžīgo dzīvību, jāapliecina ticība upurim, ko viņš nesīs, upurējot savu pilnīgo ķermeni un izlejot savas dzīvības asinis. Tomēr pat daudzi viņa mācekļi nemaz nepacenšas saprast viņa teikto un iebilst: ”Šie vārdi ir smagi, kas viņos var klausīties?”

Zinādams, ka daudzi no viņa mācekļiem kurn, Jēzus saka: ”Vai tas jums ir par piedauzību? Kā nu, kad jūs redzēsit Cilvēka Dēlu uzkāpjam, kur viņš iepriekš bijis? ..vārdi, ko es jums runāju, ir gars un dzīvība. Bet ir kādi jūsu starpā, kas netic.”

Tālāk Jēzus saka: ”Tāpēc es jums esmu sacījis, ka neviens nevar nākt pie manis, ja tas viņam nav Tēva dots.” Pēc šiem vārdiem daudzi mācekļi aiziet un vairs neseko Jēzum. Viņš pagriežas pret saviem 12 apustuļiem un jautā: ”Vai arī jūs gribat aiziet?”

Pēteris atbild: ”Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi, un mēs esam ticējuši un atzinuši, ka Tu esi Dieva Svētais.” Tas ir brīnišķīgs lojalitātes apliecinājums, kaut arī Pēteris un pārējie apustuļi, iespējams, nav pilnībā sapratuši Jēzus mācību šajā jautājumā.

Jēzus ir apmierināts ar Pētera atbildi, tomēr viņš aizrāda: ”Vai es neesmu izredzējis jūs divpadsmitus? Bet viens no jums ir velns [t.i., apmelotājs].” Viņš runā par Jūdu Iskariotu. Iespējams, šajā brīdī viņš Jūdā atklāj nepareizas rīcības iedīgļus.

Jēzus nupat ir radījis cilvēkos neapmierinātību, pretodamies mēģinājumiem padarīt viņu par ķēniņu, un tāpēc cilvēki varbūt domā, kā gan Jēzus varētu būt Mesija, ja viņš nevēlas ieņemt Mesijam atbilstošu stāvokli. Arī šis jautājums droši vien nodarbina cilvēku prātus. Jāņa 6:51—71; 3:16.

▪ Par ko Jēzus atdod savu miesu, un kā var ’ēst viņa miesu’?

▪ Kādi turpmākie Jēzus vārdi šokē cilvēkus, un ko viņš ar šiem vārdiem vēlas uzsvērt?

▪ Ko saka Pēteris, kad daudzi pārtrauc sekot Jēzum?