115. nodaļa

Izceļas strīds

PIRMS kāda laika Jēzus, mazgādams apustuļiem kājas, brīnišķīgā veidā pamācīja, kā kalpot citiem ar pazemību. Pēc tam Jēzus iedibināja savas tuvojošās nāves Atceres vakaru. Bet tagad notiek kaut kas neparasts; sevišķi dīvains šis notikums šķiet tad, ja padomā par visu, kas noticis pirms tam. Jēzus apustuļi uzsāk karstu strīdu par to, kurš no viņiem varētu būt lielākais! Acīmredzot tas ir ilgstoša strīda turpinājums.

Tu droši vien atceries, ka pēc Jēzus pārvēršanās kalnā apustuļi strīdējās par to, kurš no viņiem ir lielākais. Turklāt Jēkabs un Jānis prasīja sev ievērojamu stāvokli Valstībā, kas izraisīja vēl lielākas nesaskaņas apustuļu starpā. Jēzus noteikti ir apbēdināts, ka pēdējā vakarā, ko viņš pavada kopā ar saviem apustuļiem, tie atkal ķildojas! Ko lai viņš dara?

Jēzus nevis norāj apustuļus par šādu uzvedību, bet vēlreiz pacietīgi skaidro viņiem jautājuma būtību: ”Ķēniņi valda pār tautām, un varenos sauc par labdaŗiem. Bet jūs tā ne. [..] Jo kas ir lielāks: vai tas, kas sēž pie galda, vai tas, kas kalpo? Vai ne tas, kas sēž pie galda?” Tad, atgādinādams par savu piemēru, Jēzus saka: ”Bet es esmu jūsu vidū kā tāds, kas kalpo.”

Kaut arī apustuļi ir nepilnīgi, viņi tomēr ir palikuši ar Jēzu visos pārbaudījumos. Tāpēc viņš saka: ”Es slēdzu derību ar jums par ķēniņvalsti, tāpat kā mans Tēvs ir slēdzis derību ar mani.” (NW.) Šī personīgi slēgtā derība starp Jēzu un viņa lojālajiem sekotājiem ļauj tiem pievienoties Jēzum un valdīt kopā ar viņu. Tikai ierobežots skaits, 144 000 personu, galu galā tiek uzņemti šajā derībā par Ķēniņvalsti.

Lai gan apustuļiem tiek piedāvāta šāda brīnišķīga iespēja valdīt kopā ar Kristu Valstībā, pašlaik viņi vēl ir garīgi vāji. ”Jūs visi šinī naktī pret mani apgrēcināsities,” saka Jēzus. Bet, pateicis Pēterim, ka viņš ir lūdzis par apustuļiem, Jēzus mudina: ”Kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus!”

”Bērniņi,” Jēzus saka, ”es vēl mazu brīdi esmu pie jums. Jūs mani meklēsit, bet, kā es jūdiem esmu sacījis, tā arī jums tagad saku: Kurp es eimu, jūs man nevarat sekot. Jaunu bausli es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu. No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.”

”Kungs, kurp tu eji?” jautā Pēteris.

”Kur es eimu, turp tu tagad man nevari sekot, bet vēlāk sekosi,” Jēzus atbild.

”Kungs, kāpēc es tev tagad nevaru sekot?” Pēteris vēlas zināt. ”Savu dzīvību es par tevi atdošu!”

”Savu dzīvību tu par mani atdosi?” Jēzus jautā. ”Patiesi es tev saku: Šodien, šinī naktī, pirms gailis otrreiz dziedās, tu mani trīskārt aizliegsi.”

Pēteris iebilst: ”Jebšu man būtu jāmirst ar tevi, taču ne mūžam tevi neaizliegšu.” Arī pārējie apustuļi saka to pašu, bet Pēteris pat lielās: ”Kad visi pret tevi apgrēcinātos, es ne mūžam neapgrēcināšos.”

Jēzus atgādina apustuļiem laiku, kad viņš tos sūtīja sludināt pa Galileju bez naudas maka un pārtikas somas, un jautā: ”Vai jums kā trūka?”

”Nekā!” viņi atbild.

”Bet tagad,” Jēzus saka, ”kam ir maks, tas lai to ņem, tāpat arī somu. Un, kam nav, tas lai pārdod savas drēbes un pērk zobenu. Jo es jums saku, pie manis jāpiepildās tam, kas rakstīts: Viņš noziedzniekiem pieskaitīts. Jo, kas par mani rakstīts, tas piepildās.”

Jēzus runā par laiku, kad viņš tiks piesists pie staba reizē ar ļaundariem jeb noziedzniekiem. Tāpat Jēzus norāda, ka viņa sekotāji pēc tam pieredzēs lielas vajāšanas. ”Kungs, redzi, še ir divi zobeni,” apustuļi saka.

”Diezgan,” Jēzus atsaka. Kā mēs vēlāk uzzināsim, līdzpaņemtie zobeni Jēzum drīz dos iespēju iemācīt vēl vienu svarīgu patiesību. Mateja 26:31—35; Marka 14:27—31; Lūkas 22:24—38; Jāņa 13:31—38; Atklāsmes 14:1—3.

▪ Kāpēc apustuļu strīds ir tik pārsteidzošs?

▪ Kā Jēzus tiek galā ar šo strīdu?

▪ Kas tiek panākts ar derību, ko Jēzus slēdz ar saviem mācekļiem?

▪ Kādu jaunu pavēli dod Jēzus, un cik svarīga tā ir?

▪ Kas liecina par Pētera pašpārliecinātību, un ko saka Jēzus?

▪ Kāpēc Jēzus norādījumi par naudas maku un pārtikas somu atšķiras no iepriekš dotajiem?