Jānis iet mazumā, bet Jēzus aug
18. nodaļa
Jānis iet mazumā, bet Jēzus aug
PAVASARĪ, pēc 30. gada Pasā svētkiem, Jēzus un viņa mācekļi atstāj Jeruzalemi. Viņi neatgriežas mājās Galilejā, bet iet uz Jūdejas zemi, lai kristītu cilvēkus. Jānis Kristītājs to dara jau gadu, un ar viņu kopā joprojām ir mācekļi.
Jēzus patiesībā nevienu nekristī, viņa vadībā to dara mācekļi. Šai kristībai ir tāda pati nozīme kā Jāņa kristībai — tā simbolizē jūdu nožēlu par grēkiem, kas izdarīti pret Dieva bauslības derību. Bet pēc augšāmcelšanās Jēzus norāda saviem mācekļiem, ka ir nepieciešama kristīšana ar citu nozīmi. Kristīšana, ko mūsdienās veic kristieši, simbolizē to, ka cilvēks sevi veltī Dievam Jehovam un ir nolēmis viņam kalpot.
Šajā laikā, Jēzus kalpošanas pašā sākumā, Jānis un Jēzus darbojas atsevišķi, tomēr viņi abi māca un kristī cilvēkus, kas nožēlo savus grēkus. Bet Jāņa mācekļus pārņem skaudība, un viņi sūdzas par Jēzu: ”Rabi, ..tas, lūk, kristī, un visi iet pie viņa.”
Jānis nemaz nav skaudīgs, viņš priecājas par Jēzus sekmēm un vēlas, lai arī viņa mācekļi priecātos. Viņš tiem atgādina: ”Jūs paši esat mani liecinieki, ka es esmu sacījis: Es neesmu Kristus, bet esmu sūtīts viņa priekšā.” Tad viņš izmanto brīnišķīgu ilustrāciju: ”Kam pieder līgava, tas ir līgavainis; bet līgavaiņa draugs, kas stāv un klausās viņa vārdos, no sirds priecājas par līgavaiņa balsi. Šis mans prieks nu ir piepildījies.”
Jānis, Līgavaiņa draugs, priecājās jau tad, kad pirms sešiem mēnešiem iepazīstināja savus mācekļus ar Jēzu. Daži no viņiem varēja kļūt par Kristus debesu līgavas grupas locekļiem; šī debesu līgava tiek veidota no kristiešiem, kas ir svaidīti ar garu. Jānis vēlas, lai viņa pašreizējie mācekļi arī sekotu Jēzum, jo viņa mērķis ir sagatavot ceļu sekmīgai Kristus kalpošanai. Jānis Kristītājs to paskaidro šādi: ”Viņam vajaga augt, bet man iet mazumā.”
Jaunais Jēzus māceklis Jānis, kas iepriekš ir bijis arī Jāņa Kristītāja māceklis, raksta par Jēzus izcelsmi un svarīgo nozīmi cilvēku glābšanā: ”Kas nāk no augšienes, tas ir pār visiem.. [..] Tēvs mīl Dēlu un visu ir nodevis viņa rokā. Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa.”
Neilgi pēc tam, kad Jānis Kristītājs ir runājis par savas darbības sašaurināšanos, viņu arestē ķēniņš Hērods. Hērods ir apprecējis sava brāļa Filipa sievu Hērodiju, un tad, kad Jānis publiski nosauc šādu rīcību par nepareizu, Hērods viņu ieliek cietumā. Izdzirdējis par Jāņa arestu, Jēzus kopā ar saviem mācekļiem atstāj Jūdeju un dodas uz Galileju. Jāņa 3:22—4:3; Apustuļu darbi 19:4; Mateja 28:19; 2. Korintiešiem 11:2; Marka 1:14; 6:17—20.
▪ Kāda nozīme ir kristīšanai, kas Jēzus vadībā tiek veikta pirms viņa augšāmcelšanās? Kāda nozīme ir kristīšanai pēc viņa augšāmcelšanās?
▪ Kā Jānis parāda, ka viņa mācekļu sūdzēšanās ir nepamatota?
▪ Kāpēc Jānis tiek ielikts cietumā?