82. nodaļa

Jēzus atkal dodas uz Jeruzalemi

DRĪZ Jēzus atkal ir ceļā un, ejot pa pilsētām un ciemiem, māca cilvēkus. Viņš acīmredzot atrodas Perejā — apgabalā, kas ir Jordānas otrā krastā, pretī Jūdejai. Bet viņa ceļojuma galamērķis ir Jeruzaleme.

Kāds vīrietis, kuru laikam ir iespaidojis jūdu filozofiskais uzskats, ka tikai ierobežots skaits cilvēku tiks glābti, jautā Jēzum: ”Kungs, vai to ir maz, kas tiks izglābti?” Jēzus atbilde liek cilvēkiem padomāt par to, kas ir nepieciešams, lai izglābtos: ”Cīnaities [tas ir, pūlieties jeb visiem spēkiem centieties] ieiet pa šaurajiem vārtiem.”

Šādi enerģiski centieni ir nepieciešami, jo, kā Jēzus saka tālāk, ”daudzi vēlēsies ieiet, bet nevarēs”. Kāpēc viņi nevarēs ieiet? Jēzus paskaidro, ka tad, ”kad nama kungs būs cēlies un durvis aizslēdzis,” tas teiks: ”Es nezinu, no kurienes jūs esat, atkāpieties no manis, visi jūs netaisnības darītāji!”

Tie, kas paliek aiz durvīm, acīmredzot ir atnākuši laikā, kas ir ērts vienīgi viņiem pašiem. Bet tad durvis (viņiem piedāvātā iespēja) jau ir aizvērtas un aizslēgtas. Lai tiktu iekšā, viņiem vajadzēja nākt agrāk, kaut arī tas, iespējams, viņiem būtu radījis zināmas neērtības. Patiesi, bēdīgas sekas pieredzēs tie, kas vilcinās padarīt Jehovas pielūgsmi par galveno savas dzīves mērķi!

Lielākā daļa jūdu, kuriem kalpot Jēzus ir sūtīts, nav izmantojuši viņiem piedāvāto brīnišķīgo iespēju un nav pieņēmuši Dieva piedāvātos glābšanas pasākumus. Tāpēc, Jēzus saka, viņi raudās un griezīs zobus, kad tiks izmesti ārā. Turpretī cilvēki ”no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un dienvidiem” — cilvēki no visām tautām — ”sēdēs pie galda Dieva valstībā”.

Jēzus turpina: ”Ir pēdējie [nicinātie nejūdi un apspiestie jūdi], kas būs pirmie, un pirmie [materiāli un reliģiski nodrošinātie jūdi], kas būs pēdējie.” Vārdi ”būs pēdējie” nozīmē, ka šādi laiski, nepateicīgi cilvēki vispār nenokļūs Dieva Valstībā.

Tad farizeji atnāk pie Jēzus un saka: ”Izej un aizceļo no šejienes, jo Hērods [Antipa] grib tevi nonāvēt.” Šīs baumas, iespējams, ir izplatījis Hērods pats, lai pamudinātu Jēzu pamest šo apkārtni. Hērods varbūt baidās vēlreiz būt saistīts ar Dieva pravieša nāvi, kā tas jau bija noticis, kad tika nogalināts Jānis Kristītājs. Bet Jēzus farizejiem saka: ”Ejiet, sakait šai lapsai: Redzi, es izdzenu ļaunos garus un dziedinu slimos šodien un rīt, bet parīt es būšu galā.”

Pabeidzis savu darbu šeit, Jēzus turpina ceļojumu uz Jeruzalemi, jo, kā viņš paskaidro, ”neklājas pravietim mirt ārpus Jeruzālemes”. Kāpēc Jēzum būtu jātiek nogalinātam Jeruzalemē? Jeruzaleme ir galvaspilsēta, kur atrodas sinedrijs — augstākā tiesa, kurā ir 71 loceklis —, un šajā pilsētā tiek upurēti dzīvnieki. Tāpēc nebūtu pieļaujams, ka ”Dieva jērs” tiktu nogalināts citur, nevis Jeruzalemē.

”Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nokauji praviešus un akmeņiem nomētā tos, kas pie tevis sūtīti,” savu nožēlu izsaka Jēzus. ”Cikreiz es esmu gribējis tavus bērnus pulcināt ap sevi, kā vista pulcina zem spārniem savus cālīšus — bet jūs negribējāt. Redziet, jūsu nams būs atstāts.” Tauta ir nolemta iznīcībai, jo noraida Dieva Dēlu.

Ceļā uz Jeruzalemi Jēzus tiek uzaicināts pie kāda ievērojama farizeja. Ir sabats, un cilvēki viņu uzmanīgi vēro, jo tur ir kāds vīrietis, kam ir tūska — viņa rokās vai varbūt kājās uzkrājas ūdens. Jēzus griežas pie klātesošajiem farizejiem un bauslības lietpratējiem ar šādu jautājumu: ”Vai ir atļauts sabatā dziedināt, jeb ne?”

Neviens nesaka ne vārda. Jēzus izdziedina vīrieti un atlaiž to. Tad viņš jautā: ”Kuŗš no jums, ja viņa dēls vai vērsis sabatdienā iekritīs akā, to tūliņ neizvilks?” Atkal neviens neatbild. Lūkas 13:22—14:6; Jāņa 1:29.

▪ Kas, pēc Jēzus vārdiem, ir nepieciešams, lai izglābtos, un kāpēc daudzi paliek aiz durvīm?

▪ Kas ir ”pēdējie”, kas kļūst par pirmajiem, un ”pirmie”, kas kļūst par pēdējiem?

▪ Kāpēc, iespējams, cilvēki teica, ka Hērods vēlas nogalināt Jēzu?

▪ Kāpēc pravietim neklājas mirt ārpus Jeruzalemes?