50. nodaļa

Jēzus gatavo mācekļus vajāšanām

IZSTĀSTĪJIS apustuļiem, kā sludināt, Jēzus brīdina par pretestību. Viņš saka: ”Redzi, es jūs sūtu kā avis vilku starpā; ..sargaities no cilvēkiem, jo tie jūs nodos savās tiesās un jūs šautīs savās sinagogās, un jūs vedīs manis dēļ valdnieku un ķēniņu priekšā, viņiem un pagāniem par liecību.”

Jēzus sekotājiem nāksies pieredzēt nežēlīgas vajāšanas, tomēr Jēzus viņus iedrošina un apsola: ”Kad tie jūs nodos, tad nebēdājieties, kā un ko jūs runāsit, jo tanī pašā stundā jums taps dots, kas jums jārunā. Jo jūs neesat tie runātāji, bet jūsu Tēva gars ir tas, kas jūsos runā.”

Pēc tam Jēzus stāsta, ka ”brālis brāli nodos nāvē, un tēvs dēlu; un bērni celsies pret vecākiem un tos nonāvēs”. Viņš vēl piebilst: ”Jūs būsit visu ienīsti mana vārda dēļ. Bet, kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts.”

Sludināšana ir svarīgākais mācekļu pienākums. Tāpēc Jēzus uzsver, cik svarīga ir apdoma, lai viņi varētu saglabāt brīvību un turpināt savu darbu. ”Kad tie jūs vajā šinī pilsētā, tad bēdziet uz citu. Patiesi es jums saku: jūs nebūsit vēl izstaigājuši Israēla pilsētas, tiekāms Cilvēka Dēls nāks.”

Tiesa, Jēzus deva šos norādījumus, brīdinājumus un uzmundrinājumus saviem 12 apustuļiem, tomēr tie bija domāti arī cilvēkiem, kas sludinās visā pasaulē pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanās. To mēs saprotam no Jēzus vārdiem, ka viņa mācekļi būs ”visu ienīsti” — tātad izraēlieši, kam sludinās apustuļi, nebūs vienīgie cilvēki, kuri ienīdīs Jēzus mācekļus. Un nekas neliecina, ka apustuļus kāds būtu vedis valdnieku un ķēniņu priekšā, kad Jēzus viņus sūtīja sludināt. Tāpat šajā laikā ģimenes locekļi nenodeva ticīgos nāvē.

Tātad, sacīdams, ka viņa mācekļi nebūs pabeiguši sludināšanu, ”tiekāms Cilvēka Dēls nāks”, Jēzus mums pravietiski pavēstīja, ka viņa mācekļi, kas sludinās par nodibināto Dieva Valstību, nebūs apstaigājuši pilnīgi visu apdzīvoto zemeslodi, kad, sākoties Harmagedonam, ieradīsies diženais Ķēniņš Jēzus Kristus — Jehovas sprieduma izpildītājs.

Jēzus dod arī citus ar sludināšanu saistītus norādījumus: ”Māceklis nav augstāks par savu mācītāju nedz kalps par savu kungu.” Tātad Jēzus sekotājiem jābūt gataviem sastapties ar tikpat sliktu izturēšanos un tādām pašām vajāšanām, kādas Dieva Valstības sludināšanas dēļ pieredzēja Jēzus. Bet viņš pamāca: ”Nebīstieties no tiem, kas miesu nokauj un dvēseli nevar nokaut; bet bīstieties vairāk no tā, kas miesu un dvēseli var nomaitāt ellē.”

Jēzus pats rādīja priekšzīmi šajā ziņā. Zinādams, ka viņam draud nāve, Jēzus tomēr nepieļāva kompromisu un palika uzticīgs Tam, kuram ir vislielākā vara, — Dievam Jehovam. Jehova tik tiešām var iznīcināt cilvēka ”dvēseli” (šajā gadījumā tas nozīmē personas, dzīvas dvēseles, iespēju dzīvot nākotnē) vai arī otrādi — piecelt no mirušajiem, lai dotu mūžīgu dzīvi. Jā, Jehova ir mīlošs un līdzjūtīgs debesu Tēvs!

Tad Jēzus uzmundrina savus mācekļus ar ilustrāciju, kas izceļ Jehovas mīlestību un rūpes par viņiem. ”Vai nepārdod divi zvirbuļus par vienu artavu?” viņš jautā. ”Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva. Bet arī jūsu galvas mati ir visi skaitīti. Tāpēc nebīstieties, jūs esat labāki nekā daudzi zvirbuļi.”

Vēsts par Valstību, ko Jēzus saviem mācekļiem liek sludināt, sašķels ģimenes, jo daži ģimenes locekļi to pieņems, turpretī citi to noraidīs. ”Nedomājiet, ka es esmu nācis mieru atnest virs zemes,” viņš skaidro. ”Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu.” Tāpēc ģimenes loceklim, kas vēlas pieņemt Bībeles patiesību, nepieciešama drosme. ”Kas tēvu vai māti vairāk mīl nekā mani, tas manis nav vērts,” norāda Jēzus, ”un kas dēlu vai meitu vairāk mīl nekā mani, tas manis nav vērts.”

Nobeigumā Jēzus paskaidro, ka tie, kas uzņem viņa mācekļus, uzņem arī viņu. ”Un kas dzirdinās vienu no šiem mazākajiem tikai ar kausu auksta ūdens mācekļa vārdā, patiesi es jums saku, tam sava alga nezudīs.” Mateja 10:16—42.

▪ Par ko Jēzus brīdina savus mācekļus?

▪ Kā Jēzus uzmundrina un mierina mācekļus?

▪ Kāpēc Jēzus norādījumi attiecas arī uz mūsdienu kristiešiem?

▪ Kādā ziņā Jēzus māceklis nav augstāks par savu mācītāju?