128. nodaļa

Jēzus ir dzīvs!

KAD sievietes ierauga, ka Jēzus kapenes ir tukšas, Marija Magdalēna skrien to pastāstīt Pēterim un Jānim. Bet pārējās sievietes acīmredzot paliek turpat. Drīz parādās eņģelis un aicina viņas iekšā.

Iegājušas iekšā, sievietes ierauga vēl vienu eņģeli, un viens no eņģeļiem viņām saka: ”Nebīstieties, jo es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, krustā sisto. Viņš nav šeitan, jo viņš ir augšām cēlies, kā viņš sacījis. Nāciet šurp un raugait to vietu, kur viņš gulēja. Un eita steigšus un sakait viņa mācekļiem, ka viņš ir no miroņiem augšām cēlies.” Izbijušās, bet ļoti priecīgas arī šīs sievietes skrien prom.

Pa to laiku Marija ir atradusi Pēteri ar Jāni un saka: ”Viņi Kungu no kapa paņēmuši, un mēs nezinām, kur viņi to nolikuši.” Abi apustuļi tūlīt pat metas skriet. Jānis ir ātrāks skrējējs — droši vien tāpēc, ka ir jaunāks —, un viņš pirmais nonāk pie kapenēm. Sievietes jau ir aizgājušas, tāpēc tur neviena nav. Jānis pieliecas un, ieskatījies kapenēs, ierauga auduma gabalus, taču iekšā viņš neiet.

Kad ierodas Pēteris, viņš nekavējas un tūlīt pat iet iekšā kapenēs. Viņš redz auduma gabalus, kā arī drānu, ar ko bija aptīta Jēzus galva. Tā ir satīta un atrodas atsevišķi. Arī Jānis ienāk kapenēs, un tagad viņš tic Marijas teiktajam. Tomēr ne Pēteris, ne Jānis nesaprot, ka Jēzus ir piecelts no mirušajiem, kaut arī viņš apustuļiem par to bieži bija stāstījis. Abi apustuļi, nevarēdami īsti aptvert notikušo, dodas atpakaļ uz mājām, bet Marija, kas ir atgriezusies pie kapenēm, paliek turpat.

Pārējās sievietes pa to laiku steidzas izpildīt eņģeļu pavēli un izstāstīt Jēzus mācekļiem, ka viņš ir piecelts no mirušajiem. Viņas skrien, cik ātri varēdamas, bet tad kādā brīdī viņām pretī nāk Jēzus un saka: ”Esiet sveicinātas!” Sievietes krīt Jēzum pie kājām. Jēzus saka: ”Nebīstieties, eita un sakait to maniem brāļiem, lai viņi noiet uz Galileju, un tur viņi mani redzēs.”

Iepriekš, kad notika zemestrīce un parādījās eņģeļi, karavīri, kas sargāja kapenes, aiz bailēm kļuva kā miruši. Atguvušies viņi nekavējoties devās uz pilsētu un izstāstīja par notikušo augstajiem priesteriem. Pēc apspriedes ar jūdu ”vecajiem” tika nolemts, ka šo lietu jāmēģina apklusināt, uzpērkot karavīrus. Karavīriem tika dots šāds norādījums: ”Sakiet, ka viņa mācekļi naktī atnāca un, mums guļot, to nozaga.”

Par gulēšanu postenī romiešu karavīri varēja saņemt nāves sodu, tāpēc priesteri viņiem apsolīja: ”Ja tas [ziņojums par gulēšanu postenī] zemes pārvaldniekam taptu zināms, mēs viņu gan apmierināsim un gādāsim par to, ka jums nekas nenotiek.” Tā kā piedāvātā naudas summa bija diezgan liela, karavīri izpildīja dotos norādījumus. Tāpēc jūdu vidū strauji izplatījās nepatiesās ziņas par Jēzus mirstīgo atlieku nozagšanu.

Mariju Magdalēnu, kas ir palikusi pie kapenēm, pārņem bēdas. Kur gan Jēzus varētu būt palicis? Pieliekusies, lai ielūkotos kapenēs, viņa ierauga abus eņģeļus baltās drēbēs, kas ir parādījušies atkal! Viņi sēž vietā, kur bija atradies Jēzus ķermenis: viens galvgalī, otrs — kājgalī. ”Sieva, ko raudi?” viņi jautā.

”Viņi manu Kungu paņēmuši,” atbild Marija, ”un es nezinu, kur viņi to likuši.” Tad viņa pagriežas un redz kādu, kas atkārto to pašu jautājumu: ”Sieva, ko tu raudi?” Un viņš jautā: ”Ko tu meklē?”

Domādama, ka tas ir dārznieks, kas strādā kapeņu tuvumā, Marija viņam saka: ”Kungs, ja tu to esi aiznesis, tad pasaki man, kur tu viņu esi licis, lai es viņu dabūtu!”

”Marija!” saka viņas sarunas biedrs. Un Marija, izdzirdējusi pierastu uzrunas veidu, tūlīt pat zina, ka tas ir Jēzus. Viņa iesaucas: ”Rabuni [tas ir: mācītāj]!” Lielā priekā viņa apkampj Jēzu. Bet Jēzus viņai saka: ”Neaiz[s]kar mani, jo es vēl neesmu aizgājis pie Tēva; bet ej pie maniem brāļiem un saki tiem: Es aizeimu pie sava Tēva un jūsu Tēva, pie sava Dieva un jūsu Dieva.”

Tagad Marija skrien uz vietu, kur ir sapulcējušies apustuļi un citi mācekļi. Marijas stāstījums par to, ka viņa ir redzējusi augšā celto Jēzu, ir papildinājums tam, ko jau ir stāstījušas citas sievietes. Taču vīrieši, kas neticēja pirmajiem sieviešu stāstījumiem, acīmredzot netic arī Marijas teiktajam. Mateja 28:3—15; Marka 16:5—8; Lūkas 24:4—12; Jāņa 20:2—18.

▪ Ko dara Marija Magdalēna, kad ir ieraudzījusi tukšās kapenes, un ko piedzīvo pārējās sievietes?

▪ Kāda ir Pētera un Jāņa reakcija, kad viņi ierauga tukšās kapenes?

▪ Ko satiek pārējās sievietes, kad viņas steidzas izstāstīt mācekļiem par Jēzus augšāmcelšanu?

▪ Kas notiek ar karavīriem, kuri sargā kapenes, un kā reaģē priesteri, izdzirdējuši viņu stāstījumu?

▪ Kas notiek, kad Marija Magdalēna pie kapenēm paliek viena, un kā mācekļi reaģē uz sieviešu stāstījumiem?