92. nodaļa

Jēzus izdziedina desmit spitālīgos savā pēdējā ceļojumā uz Jeruzalemi

JĒZUS izjauc sinedrija nodomu viņu nogalināt, kad pamet Jeruzalemi un dodas uz Ēfraimu — pilsētu, kas atrodas laikam kādus 24 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Jeruzalemes. Un kopā ar saviem mācekļiem viņš paliek šeit, kur nav viņa ienaidnieku.

Bet, tā kā nav vairs tālu 33. gada Pasā svētki, drīz Jēzus atkal ir ceļā. Viņš caur Samariju dodas uz Galileju. Šis ir pēdējais Galilejas apciemojums pirms Jēzus nāves. Tur viņš kopā ar saviem mācekļiem droši vien pievienojas citiem, kas dodas uz Jeruzalemi svinēt Pasā svētkus. Viņi iet caur Pereju — apgabalu Jordānas austrumu krastā.

Ceļojuma sākumā, kad Jēzus tuvojas kādam ciemam vai nu Samarijā, vai arī Galilejā, viņam pretī iznāk desmit spitālīgi vīri. Spitālība ir briesmīga slimība, kas pamazām saēd ķermeņa daļas — pirkstus, ausis, degunu un lūpas. Lai aizsargātu citus no inficēšanās, Dieva bauslībā par spitālīgu cilvēku ir teikts: ”Viņa virslūpa lai ir apsegta un viņš lai sauc: ”Nešķīsts! nešķīsts!” Un visu to laiku, kamēr šī spitālības slimība ir viņā, tas ir nešķīsts; tam ir jādzīvo atsevišķi.”

Desmit spitālīgie ievēro bauslības prasības un turas labā attālumā no Jēzus. Viņi sauc skaļā balsī: ”Jēzu, meistar, apžēlojies par mums!”

Jēzus no tālienes redz viņus un pavēl: ”Ejiet, rādaities priesteŗiem!” To Jēzus saka tāpēc, ka saskaņā ar Dieva bauslību priesteriem ir dotas tiesības pasludināt par izdziedinātiem tos spitālīgos, kas ir atbrīvojušies no slimības. Tādā veidā šie cilvēki saņem atļauju atkal dzīvot kopā ar veseliem cilvēkiem.

Visi desmit spitālīgie ir pārliecināti par Jēzus brīnumainajām spējām. Tāpēc viņi, lai arī vēl nav izdziedināti, steigšus dodas pie priesteriem. Spitālīgajiem vēl atrodoties ceļā, viņu ticība Jēzum tiek atalgota. Viņi redz un jūt, kā atjaunojas viņu veselība!

Deviņi spitālīgie, kas nu jau ir attīrīti, turpina savu ceļu, bet desmitais, kāds samarietis, dodas atpakaļ, lai uzmeklētu Jēzu. Kāpēc viņš atgriežas? Tāpēc, ka viņš ir ļoti pateicīgs par notikušo. Samarietis skaļā balsī slavē Dievu un, atradis Jēzu, nokrīt pie Jēzus kājām un pateicas viņam.

Atbildēdams Jēzus saka: ”Vai visi desmit nav kļuvuši veseli? Kur tad tie deviņi? Vai cits neviens nav atradies, kas būtu griezies atpakaļ un Dievam godu devis, kā vien šis cittautietis?”

Pēc tam viņš samarietim saka: ”Celies, ej! Tava ticība tev ir palīdzējusi.”

Kad mēs lasām par desmit spitālīgo izdziedināšanu, būtu labi apdomāt, ko var mācīties no Jēzus uzdotā jautājuma: ”Kur tad tie deviņi?” Deviņu izdziedināto nepateicība ir nopietns trūkums. Vai mēs, tāpat kā samarietis, apliecināsim savu pateicību par visu, ko saņemam no Dieva, arī par drošo apsolījumu dot mūžīgu dzīvi Dieva taisnīgajā jaunajā pasaulē? Jāņa 11:54, 55; Lūkas 17:11—19; 3. Mozus 13:16, 17, 45, 46; Atklāsmes 21:3, 4.

▪ Kā Jēzus izjauc mēģinājumu nogalināt viņu?

▪ Uz kurieni Jēzus dodas pēc tam, un kāds ir viņa ceļojuma galamērķis?

▪ Kāpēc spitālīgie turas labā attālumā no Jēzus, un kāpēc Jēzus viņiem liek iet pie priesteriem?

▪ Kas mums būtu jāmācās no šī notikuma?