62. nodaļa

Jēzus māca būt pazemīgiem

KAD netālu no Filipa Cezarejas ir izdziedināts zēns, kas bija atradies dēmona varā, Jēzus vēlas atgriezties mājās uz Kapernaumu. Jēzus vēlas, lai šajā ceļojumā kopā ar viņu būtu vienīgi mācekļi un viņš varētu vēl labāk sagatavot mācekļus savai nāvei un pienākumiem, kas tiem būs jāuzņemas pēc viņa nāves. ”Cilvēka Dēlu nodos cilvēku rokās,” viņš stāsta, ”un tie to nokaus, un nokauts, viņš pēc trim dienām celsies augšām.”

Kaut arī Jēzus ir runājis par to jau iepriekš un trīs apustuļi pat ir redzējuši viņa pārvēršanos, kuras laikā tika runāts par viņa ”galu”, Jēzus sekotāji joprojām nesaprot šo jautājumu. Neviens nemēģina noliegt, ka Jēzus tiks nogalināts, kā to agrāk bija darījis Pēteris, bet tomēr viņi baidās sīkāk iztaujāt Jēzu.

Pēc kāda laika viņi ierodas Kapernaumā, kas Jēzus kalpošanas laikā viņam ir bijusi kā atbalsta punkts. Tā ir pilsēta, kur dzīvo arī Pēteris un daži citi apustuļi. Šeit pie Pētera atnāk cilvēki, kas ievāc tempļa nodokli. Viņi laikam grib pieķert Jēzu kādas paražas pārkāpumā, tāpēc jautā: ”Vai jūsu mācītājs [divu drahmu tempļa] nodokli nemaksā?”

”Maksā gan,” atbild Pēteris.

Jēzus laikam pārnāk mājās neilgi pēc šī notikuma un visu jau zina. Tāpēc viņš apsteidz Pēteri un jautā: ”Kā tev šķiet, Sīmani? No kā laicīgie ķēniņi ņem muitu vai nodokli? Vai no saviem dēliem, vai no svešiniekiem?”

”No svešiniekiem,” Pēteris atbild.

”Tā tad pašu bērni ir svabadi,” Jēzus atzīmē. Tā kā Jēzus Tēvs ir Visuma Ķēniņš un Tas, kurš tiek pielūgts templī, nav īsti likumīgi pieprasīt, lai Dieva Dēls maksātu tempļa nodokli. ”Bet lai mēs tiem nedotu apgrēcību,” Jēzus saka, ”ej uz jūŗu un izmet makšķeri, un ņem pirmo zivi, kas pieķersies, un tās muti atdarījis, tu atradīsi vienu stateri [četras drahmas], to dod viņiem par mani un par sevi.”

Mācekļi pēc atgriešanās no Kapernaumas sapulcējas — laikam Pētera mājā — un jautā: ”Kas gan ir lielākais debesu valstībā?” Jēzus saprot šī jautājuma iemeslu, jo zina, kas notika mācekļu starpā, kad atceļā no Filipa Cezarejas tie gāja aiz viņa. Tāpēc Jēzus jautā: ”Par ko jūs runājāt ceļā?” Mācekļi jūtas neērti un klusē, jo viņi bija strīdējušies par to, kurš no viņiem varētu būt lielākais.

Varbūt ir grūti ticēt, ka pēc trīs gadiem, kuru laikā mācekļi ir klausījušies Jēzus mācības, viņu starpā var rasties šāds strīds. Tomēr tas tikai liecina par cilvēku nepilnību un reliģiskās audzināšanas spēcīgo ietekmi. Jūdu reliģiskajā sistēmā, kurā ir uzauguši Jēzus mācekļi, visās dzīves situācijās tiek uzsvērts cilvēka stāvoklis. Turklāt Pēteris varbūt jūtas pārāks par citiem, tāpēc ka Jēzus ir apsolījis dot viņam Valstības ”atslēgas”. Arī Jēkabam un Jānim, iespējams, ir līdzīgas domas par sevi, tāpēc ka viņiem ir bijusi iespēja redzēt Jēzus pārvēršanos.

Cenzdamies izlabot mācekļu nostāju, Jēzus izmanto aizkustinošu piemēru. Jēzus paaicina bērnu, nostāda viņu mācekļu vidū, apskauj viņu un saka: ”Ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksit debesu valstībā. Tāpēc, kas pats pazemojas kā šis bērns, tas ir lielākais debesu valstībā. Un kas uzņem tādu bērnu manā vārdā, tas uzņem mani.”

Kāds brīnišķīgs veids, kā labot mācekļu domāšanas veidu! Jēzus nav dusmīgs uz viņiem un nesauc viņus par augstprātīgiem, alkatīgiem vai godkārīgiem cilvēkiem. Nē, viņš ilustrē savu pamācību, minēdams paraugam mazu bērnu, — bērniem ir raksturīga vienkāršība, viņi nav godkārīgi un parasti nemaz nedomā par to, kurš no viņiem ir augstākā stāvoklī. Šādi Jēzus parāda, ka viņa mācekļiem sevī jāveido īpašības, kas ir raksturīgas pazemīgiem bērniem. Nobeigumā viņš saka: ”Kas mazākais jūsu starpā, tas ir liels.” Mateja 17:22—27; 18:1—5; Marka 9:30—37; Lūkas 9:43—48.

▪ Kādu mācību Jēzus atkārto, atgriezies no Kapernaumas, un kā tā tiek uzņemta?

▪ Kāpēc Jēzum nav jāmaksā tempļa nodoklis, bet kāpēc viņš to tomēr samaksā?

▪ Kas, iespējams, ir veicinājis mācekļu strīdu, un kā Jēzus labo viņu domāšanas veidu?