99. nodaļa

Jēzus māca cilvēkus Jērikā

DRĪZ Jēzus un cilvēku pūlis, kas ceļo kopā ar viņu, ierodas Jērikā — pilsētā, kura atrodas aptuveni dienas gājumā no Jeruzalemes. Jērikai acīmredzot ir divas daļas, un attālums starp veco jūdu pilsētas daļu un jaunāko romiešu pilsētas daļu ir pusotrs kilometrs. Pūlim atstājot vecpilsētu un ienākot pilsētas jaunajā daļā, rodas kņada, ko izdzird divi akli ubagi. Vienu no viņiem sauc Bartimejs.

Uzzinājuši, ka garām iet Jēzus, Bartimejs un viņa biedrs sauc: ”Kungs, tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!” Cilvēki abus apsauc, lai tie cieš klusu, bet ubagi sauc vēl skaļāk: ”Kungs, tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”

Izdzirdējis troksni, Jēzus apstājas. Viņš palūdz, lai viņa ceļabiedri pasauc tos, kas kliedz. Cilvēki pieiet pie aklajiem ubagiem un saka vienam no tiem: ”Turi drošu prātu, celies, viņš tevi aicina.” Bezgalīgi saviļņotais cilvēks nomet savu mēteli, pielec kājās un iet pie Jēzus.

”Ko jūs gribat, lai es jums daru?” Jēzus jautā.

”Kungs, ka mūsu acis tiktu atdarītas,” abi aklie lūdz.

Žēlastības pamudināts, Jēzus aizskar viņu acis. Kā stāsta Marks, Jēzus vienam no viņiem saka: ”Ej, tava ticība tev palīdzējusi.” Tūlīt pat aklie ubagi atgūst redzi, un abi, bez šaubām, sāk slavēt Dievu. Arī pārējie cilvēki, ieraudzījuši, kas ir noticis, slavē Dievu. Bartimejs un viņa biedrs nekavējoties seko Jēzum.

Kad Jēzus iet cauri Jērikai, cilvēku pūlis ap viņu ir milzīgs. Visi vēlas redzēt to, kas ir izdziedinājis aklos ubagus. Cilvēki spiežas Jēzum virsū no visām pusēm, un tāpēc daži vispār nevar viņu redzēt. Viens no šādiem cilvēkiem ir Caķejs — Jērikas un tās apkārtnes nodokļu ievācēju priekšnieks. Viņš ir pārāk mazs augumā, lai redzētu notiekošo.

Tāpēc Caķejs paskrien uz priekšu un uzkāpj vīģes kokā, kas aug vietā, gar kuru Jēzum jāiet. No šī izdevīgā punkta viņš visu var labi pārredzēt. Kad pūlis ir pienācis tuvāk kokam, Jēzus paveras augšup un sauc: ”Caķej, kāp steigšus zemē, jo man šodien jāiegriežas tavā namā.” Caķejs priecīgs kāpj zemē un steidzas mājup sagatavot visu sava īpašā ciemiņa sagaidīšanai.

Cilvēki, kas vēro notiekošo, sāk kurnēt. Viņi uzskata, ka Jēzum neklājas viesoties pie šāda vīra. Caķejs taču ir kļuvis bagāts tāpēc, ka, ievākdams nodokļus, ir negodīgi izspiedis no cilvēkiem naudu.

Daudzi cilvēki seko Jēzum, un, kad Jēzus ir iegājis Caķeja mājā, viņi žēlojas: ”Pie grēcīga cilvēka viņš ir apmeties!” Turpretī Jēzus redz, ka Caķejs var nožēlot savus grēkus. Un viņam nenākas vilties, jo Caķejs pieceļas un paziņo: ”Kungs, pusi no savas mantas es gribu dot nabagiem, un, ko es citiem esmu izspiedis, es četrkārtīgi gribu atdot.”

Caķejs pierāda savas nožēlas patiesumu, pusi sava īpašuma atdodams nabagiem un otru pusi izmantodams, lai samaksātu apkrāptajiem. Acīmredzot pēc nodokļu ievākšanas pierakstiem Caķejs var aprēķināt, cik viņš ir parādā šiem cilvēkiem. Viņš sola atmaksāt četrkārtīgi, kas ir saskaņā ar Dieva doto likumu, ka tad, ’ja kāds nozog avi, tam būs dot četras avis par avi’.

Jēzus ir priecīgs par Caķeja solījumu atdot savu mantu, un viņš saka: ”Šodien šim namam pestīšana notikusi, tāpēc ka arī šis ir Ābrahāma dēls. Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo.”

Nesen Jēzus raksturoja ”pazudušā” stāvokli, stāstīdams par izšķērdīgo dēlu. Tagad ir redzams piemērs, kā tiek atrasts cilvēks, kas bija pazudis. Lai arī reliģiskie vadītāji un viņu sekotāji kurn un žēlojas par to, ka Jēzus veltī uzmanību tādiem cilvēkiem kā Caķejs, Jēzus turpina meklēt un atgriezt šos pazudušos Ābrahāma dēlus. Mateja 20:29—34; Marka 10:46—52; Lūkas 18:35—19:10; 2. Mozus 21:37.

▪ Kur acīmredzot Jēzus satiek aklos ubagus, un ko viņš izdara to labā?

▪ Kas ir Caķejs, un kāpēc viņš kāpj kokā?

▪ Kā Caķejs pierāda, ka viņš nožēlo izdarīto?

▪ Ko mēs varam mācīties no Jēzus izturēšanās pret Caķeju?