Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Jēzus tikšanās ar jaunu, bagātu priekšnieku

Jēzus tikšanās ar jaunu, bagātu priekšnieku

96. nodaļa

Jēzus tikšanās ar jaunu, bagātu priekšnieku

JĒZUS caur Perejas apgabalu dodas uz Jeruzalemi, un šī ceļojuma laikā pie viņa pieskrien kāds jauns cilvēks un nokrīt viņa priekšā ceļos. Jaunais cilvēks tiek saukts par priekšnieku, kas varbūt nozīmē, ka viņš ir ievērojams vietējās sinagogas vai pat sinedrija loceklis. Turklāt viņš ir ļoti bagāts. ”Labais Mācītājs, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgu dzīvību?” viņš jautā.

”Kāpēc tu mani sauci labu?” Jēzus atsaka. ”Neviens nav labs, kā vienīgi Dievs.” Acīmredzot jaunais cilvēks vārdu ”labais” lieto kā titulu, tāpēc Jēzus viņam paskaidro, ka šāds tituls pienākas vienīgi Dievam.

”Bet ja tu gribi ieiet dzīvībā,” Jēzus saka, ”tad turi baušļus.”

”Kuŗus?” jaunais cilvēks jautā.

Atbildēdams Jēzus citē piecus no desmit baušļiem: ”Tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs nepatiesu liecību dot, godā savu tēvu un savu māti.” Pēc tam Jēzus min vēl svarīgāku pavēli: ”Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.”

”Šo visu es esmu turējis kopš savas jaunības,” no visas sirds atbild jaunais cilvēks. ”Kā man vēl trūkst?”

Jēzus iemīl šo cilvēku, dzirdot viņa dedzīgo un neviltoto jautājumu. Bet Jēzus nomana viņa pieķeršanos mantai, tāpēc norāda, kas vēl ir nepieciešams: ”Vienas lietas tev trūkst, — ej, pārdodi visu, kas tev ir, un dodi nabagiem; tad tev būs manta debesīs; un nāc, staigā man pakaļ.”

Jēzus noteikti līdzjūtīgi noskatās, kā jaunais cilvēks pieceļas un, pavisam noskumis, pagriežas promiešanai. Savas bagātības dēļ šis cilvēks ir kā akls — viņš nesaskata patiesos dārgumus. ”Cik grūti bagātie ieies Dieva valstībā,” bēdīgi saka Jēzus.

Jēzus vārdi pārsteidz mācekļus. Taču vēl vairāk viņus pārsteidz tālākie Jēzus vārdi, kuros viņš formulē vispārīgu likumu: ”Vieglāk ir kamielim iet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.”

”Kas tad var tapt glābts?” mācekļi vēlas zināt.

Paskatījies uz viņiem, Jēzus atbild: ”Cilvēkiem tas neiespējams, bet ne Dievam, jo Dievam visas lietas iespējamas.”

Norādīdams, ka viņi ir izvēlējušies kaut ko pretēju tam, ko izvēlējās jaunais, bagātais priekšnieks, Pēteris saka: ”Redzi, mēs esam visu atstājuši un tev sekojuši.” Tāpēc viņš jautā: ”Kas mums būs par to?”

Jēzus apsola: ”Jūs, kas man sekojuši, jaunajā pasaulē, kad Cilvēka Dēls sēdēs uz sava godības krēsla, arī sēdēsit uz divpadsmit krēsliem un tiesāsit divpadsmit Israēla ciltis.” Jā, Jēzus norāda, ka uz zemes tiks atjaunoti tādi apstākļi, kādi bija Ēdenes dārzā. Pēteris un pārējie mācekļi saņems balvu — iespēju kopā ar Kristu valdīt pār šo paradīzi, kas būs izpletusies pa visu zemeslodi. Šāda lieliska balva, neapšaubāmi, ir jebkādu upuru vērta!

Tomēr ieguvums ir redzams jau tagad, un par to Jēzus ar pārliecību runā tālāk: ”Neviena nav, kas atstājis namu, vai brāļus, vai māsas, vai māti vai tēvu, vai bērnus, vai tīrumus manis un evanģelija dēļ, kas nedabūtu simtkārtīgi jau šinī laikā namus un brāļus un māsas un mātes un bērnus un tīrumus, kaut arī ar vajāšanām, un nākošā laikā mūžīgu dzīvi.”

Šis Jēzus solījums nozīmē, ka neatkarīgi no tā, kurā pasaules vietā mācekļi nonāks, starp viņiem un pārējiem kristiešiem veidosies attiecības, kas ir daudz tuvākas un dārgākas pat par dabiskajām saitēm starp viņiem un viņu ģimenes locekļiem. Jaunais un bagātais priekšnieks acīmredzot palaiž garām gan šo iespēju, gan arī izredzes dzīvot mūžīgi Dieva debesu Valstībā.

Pēc tam Jēzus vēl piebilst: ”Bet daudz, kas pirmie, būs pēdējie, un pēdējie būs pirmie.” Ko viņš ar to vēlas pateikt?

Viņš vēlas norādīt, ka Valstībā neieies daudzi cilvēki, kas, tāpat kā šis jaunais priekšnieks, ir ”pirmie” reliģisko privilēģiju ziņā. Viņi būs ”pēdējie”. Bet daudzi tādi cilvēki, uz kuriem, tāpat kā uz pazemīgajiem Jēzus mācekļiem, paštaisnie farizeji skatās no augšas un kurus viņi sauc par zemes cilvēkiem jeb amhārec, būs ”pirmie”. Vārds ”pirmie” nozīmē, ka viņiem tiks dota privilēģija kļūt par Kristus līdzvaldniekiem Valstībā. Marka 10:17—31; Mateja 19:16—30; Lūkas 18:18—30.

▪ Kāpēc jaunais bagātnieks tiek saukts par priekšnieku?

▪ Kāpēc Jēzus iebilst pret to, ka viņu nosauc par labu?

▪ Kā notikums ar jauno priekšnieku liecina par bagātības bīstamību?

▪ Kādu balvu Jēzus apsola saviem sekotājiem?

▪ Kā pirmie kļūst par pēdējiem, un pēdējie — par pirmajiem?