33. nodaļa

Jesajas pravietojuma piepildījums

UZZINĀJIS, ka farizeji un Hēroda partijas piekritēji gatavojas viņu nogalināt, Jēzus ar saviem mācekļiem dodas uz Galilejas jūru. Pie Jēzus nāk cilvēku pūļi no visas Palestīnas un pat no tālākām vietām. Jēzus dziedina daudz cilvēku, un tāpēc tie, kam ir smagas slimības, laužas uz priekšu, lai viņam pieskartos.

Tā kā cilvēku ir ārkārtīgi daudz, Jēzus saka saviem mācekļiem, lai viņi visu laiku tur gatavībā laivu. Kad Jēzus pabrauc nost no krasta, ļaudis vairs nevar spiesties viņam virsū. Tā viņš var mācīt cilvēkus no laivas, kā arī pabraukt gar krastu uz citu vietu, lai palīdzētu cilvēkiem tur.

Māceklis Matejs norāda, ka ar Jēzus darbību piepildās ”pravieša Jesajas runātais vārds”. Matejs citē pravietojumu, ko piepilda Jēzus.

”Redzi, mans kalps, ko es izredzējis, un mans mīļais, pie kā manai dvēselei labs prāts; es likšu uz viņu savu garu, un tas pasludinās tautām tiesu. Ne viņš bārsies, ne brēks, ne arī dzirdēs uz ielām viņa balsi. Ielūzušu niedri viņš nesalauzīs, un kvēlojošu dakti viņš neizdzēsīs, tiekāms viņš taisnībai dos uzvaru. Un tautas cerēs uz viņa vārdu.”

Jēzus, protams, ir mīļais kalps, uz kuru Dievam labs prāts. Un Jēzus skaidri parāda, kas ir īsta tiesa jeb taisnība, kuru ir aizmiglojušas reliģiskās viltus tradīcijas. Netaisni izmantodami Dieva likumu, farizeji sabatā pat nepalīdz slimam cilvēkam! Skaidri norādot uz Dieva taisnīgumu, Jēzus atbrīvo cilvēkus no netaisno tradīciju nastas, un tāpēc reliģiskie vadītāji vēlas viņu nogalināt.

Ko nozīmē vārdi ”Ne viņš bārsies, ne brēks, ne arī dzirdēs uz ielām viņa balsi”? Kad Jēzus dziedināja cilvēkus, ”viņš tiem piekodināja par viņu nevienam nestāstīt”. Jēzus nevēlas, ka par viņu skaļi daudzinātu ielās vai ka no mutes mutē ietu sagrozīti, aizraujoši stāstījumi.

Jēzus nes mierinošu vēsti cilvēkiem, kas ir kā ielūzušas niedres — salauzti un samīti zem citu kājām. Viņi ir kā kvēlojoša dakts, kuras pēdējā dzirksts teju teju apdzisīs. Jēzus nesalauž ielūzušu niedri un neizdzēš kvēlojošu, dūmojošu dakti. Ar maigumu un mīlestību viņš prasmīgi pieceļ lēnprātīgos. Jēzus patiesi ir tas, uz kuru tautas var cerēt! Mateja 12:15—21; Marka 3:7—12; Jesajas 42:1—4.

▪ Kā Jēzus ne strīdēdamies, ne arī skaļi paceldams balsi ielās, skaidri parāda, kas ir taisnība?

▪ Kas ir kā ielūzusi niedre un kvēlojoša dakts, un kā Jēzus izturas pret šiem cilvēkiem?