107. nodaļa

Līdzība par kāzām

JĒZUS ar divām līdzībām ir atmaskojis rakstu mācītājus un augstos priesterus, tāpēc viņi vēlas Jēzu nogalināt. Taču Jēzus vēl nav pateicis visu. Viņš stāsta vēl vienu līdzību.

”Debesu valstība līdzinās ķēniņam, kas taisīja savam dēlam kāzas. Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt [”ielūgtos”, NW] viesus kāzās, bet tie negribēja nākt.”

Dievs Jehova ir Ķēniņš, kas sagatavo kāzu svinības savam Dēlam — Jēzum Kristum. Galu galā līgava — 144 000 svaidīto Jēzus sekotāju — apvienosies ar viņu debesīs. Ķēniņa pavalstnieki ir Izraēla tauta, kurai tika dota iespēja kļūt par ”priesteŗu un ķēniņu valsti”, kad 1513. gadā p.m.ē. tā stājās bauslības derībā. Tātad toreiz viņi tika ielūgti uz kāzu svinībām.

Tomēr pirmais aicinājums izskanēja tikai mūsu ēras 29. gada rudenī, kad Jēzus un viņa mācekļi (ķēniņa kalpi) sāka sludināt Valstību. Bet miesīgie izraēlieši, kurus kalpi aicināja no 29. līdz 33. gadam, nevēlējās nākt. Tāpēc Dievs ielūgtajai tautai deva vēl vienu iespēju, un par to Jēzus stāsta tālāk.

”Viņš izsūtīja atkal citus kalpus un teica tiem: Sakait aicinātiem: Redzi, mans mielasts sataisīts, mani vērši un baŗoti lopi nokauti un viss sagatavots; nāciet kāzās.” Šis otrais un pēdējais piedāvājums ielūgtajiem tika dots, sākot ar 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem, kad pār Jēzus sekotājiem tika izliets svētais gars. Šī aicināšana turpinājās līdz 36. gadam.

Taču lielākā daļa izraēliešu atraidīja arī šo aicinājumu. ”Viņi to neievēroja,” Jēzus saka, ”un nogāja cits uz savu tīrumu un cits savās darīšanās. Bet citi sagrāba viņa kalpus, tos apsmēja un nokāva.” Jēzus turpina stāstījumu: ”Tad ķēniņš palika dusmīgs, viņš izsūtīja savu kaŗaspēku un lika šos slepkavas nokaut un nodedzināja viņu pilsētu.” Tas notika 70. gadā, kad romieši noslaucīja Jeruzalemi no zemes virsas un minētie slepkavas tika nogalināti.

Tad Jēzus paskaidro, kas ir noticis pa šo laiku: ”[Ķēniņš] sacīja saviem kalpiem: Kāzas ir sataisītas, bet viesi nebija cienīgi. Tāpēc eita uz lielceļiem un aiciniet kāzās, kādus vien atrodat.” Kalpi tā arī izdarīja, ”un kāzu nams pildījās ar viesiem”.

Šī ciemiņu pulcināšana uz ielām, kas atrodas ārpus ielūgto pilsētām, sākās 36. gadā. Romiešu armijas virsnieks Kornēlijs ar savu ģimeni bija pirmie no neapgraizītajiem nejūdiem, kas tika aicināti. Nejūdi ieņēma to cilvēku vietas, kuri sākumā atteicās no uzaicinājuma, un šo nejūdu pulcināšana turpinājās līdz pat 20. gadsimtam.

Kāzu nams tiek piepildīts tieši 20. gadsimtā. Jēzus stāsta, kas notiek pēc tam: ”Tad ķēniņš iegāja viesus aplūkot un ieraudzīja tur vienu cilvēku, kas nebija ģērbies kāzu drēbēs. Un viņš sacīja tam: Draugs, kā tu esi šeit ienācis bez kāzu drēbēm? Bet tas palika kā mēms. Tad ķēniņš sacīja saviem kalpiem: Sasieniet tam kājas un rokas un izmetiet to galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.”

Cilvēks bez kāzu drēbēm ir kristīgās pasaules viltus kristieši. Dievs nekad nav atzinis, ka viņiem būtu pienācīgas garīgo izraēliešu pazīmes. Dievs nekad nav svaidījis viņus ar svēto garu, lai padarītu par Valstības mantiniekiem. Tāpēc šie cilvēki tiek izmesti ārā, kur viņus gaida iznīcināšana.

Jēzus nobeidz līdzību ar šādiem vārdiem: ”Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu.” Tiešām, daudzi no Izraēla tautas tika aicināti kļūt par Kristus līgavas locekļiem, taču tikai neliels skaits miesīgo izraēliešu tika izredzēti. Lielākā daļa no 144 000 ciemiņu, kas saņem debesu balvu, izrādās neizraēlieši. Mateja 22:1—14; 2. Mozus 19:1—6; Atklāsmes 14:1—3.

▪ Kas sākumā tika ielūgti uz kāzu svinībām, un kad viņi tika ielūgti?

▪ Kad ielūgtie tiek aicināti pirmo reizi, un kas ir tie kalpi, kuri viņus sauc?

▪ Kad izskan otrais aicinājums, un kas tiek aicināti pēc tam?

▪ Kas tiek attēlots ar cilvēku bez kāzu drēbēm?

▪ Kas ir tie, no kuriem daudzi ir aicināti, bet tikai nedaudzi izredzēti?